Indes nezāļu uzveikšanai – kuras piemērotākas? 0
“Mums pieder lauki (aptuveni 7 ha), un viens no tiem, meliorētais, ir ļoti stipri aizaudzis ar tīruma kosu. Tajā gandrīz neko vairs nevar sēt, pat ziemāji te neaug. Miglojām ar Raundapu, tas visas pārējās nezāles izdedzināja, bet kosai nelīdzēja. Varbūt kosas apkarošanai vajag lietot kādu ķimikāliju sajaukumu?” OLGA SALDUS NOVADĀ
“Miglojot nezāļainu platību ar Raundapu, nākamajā gadā šajā vietā iestādītie kultūraugi slikti auga. Vai preparāts atstāj iespaidu arī uz augsni?” A. ZĀLĪTE OGRES NOVADĀ
LLKC Bauskas konsultāciju biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa iesaka kosu pārņemtajā laukā neko nesēt un gadu zemi atstāt papuvē. Lai iznīdētu sakneņu nezāles, būs nepieciešamas vairākkārtējas apstrādes ar herbicīdiem. Pret kosu visefektīvākais ir MCPA 750 (MCPA Super 500 satur mazāk darbīgo vielu). Nezāles apstrādā to aktīvās augšanas laikā, deva – 2,5 litri uz hektāru. Preparāts iedarbojas labāk, ja apsmidzinot gaisa temperatūra ir virs +12 °C un ir augsts relatīvais gaisa mitrums (laukus der apstrādāt agri no rīta). Tiklīdz pēc pirmās miglošanas sporaugs atkal mēģina augt, apstrādi veic atkārtoti. Parasti jāsmidzina vēl trešoreiz, kad nezāle izaugusi 8–10 cm gara. Ar trim apstrādēm sezonas laikā vajadzētu pietikt.
– Kosu un māllēpi uzskata par vides apstākļu indikatoriem, kas liecina par erodētu augsni. Abas sakneņu nezāles piesārņo zemi, it sevišķi drenu vietās – aug uz kolektoriem, segtajiem vadiem, tādējādi atklājot meliorācijas drenu izvietojuma shēmu, – stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesors Dainis Lapiņš. – Pirms lieto ķīmiskos līdzekļus, vajadzētu pārliecināties, vai nav nepieciešams sakārtot meliorācijas tīklu – noregulēt mitruma režīmu augsnē. Herbicīdi neglābs, jo tie nav domāti meliorācijas defektu novēršanai.
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta Agrotehnisko pētījumu grupas pētniece Dace Piliksere atzīst, ka par glifosātu ietekmi uz vidi pastāv domstarpības – glifosātu ražotājas un izplatītājas kompānijas “Monsanto” un vides aizsardzības organizāciju viedokļi atšķiras.
Tiek minēts, ka augsnē glifosāts ātri un pilnīgi biodegradējas pat zemā temperatūrā. Pētījumu rezultāti liecina, ka tā vidējais pussabrukšanas periods ir 30 dienu (“Monsanto” dati), bet, pēc ASV Vides aizsardzības aģentūras sniegtās informācijas, tas notiek 60 dienās. Biodegradācija augu atliekās esot pat ātrāka. Tomēr lauka pētījumos ir konstatēts, ka glifosātu atlikumi augsnē bieži tiek atrasti arī nākamajā vai pat trešajā gadā pēc to lietošanas. Glifosāta noārdīšanos augsnē var ietekmēt gan dažādā augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte (zemāka tā ir gada aukstajā periodā – ziemas mēnešos), gan saistīšanās ar augsnes daļiņām (sevišķi mālainākās augsnēs).
Kompānija “Monsanto” apgalvo, ka glifosātu plaši izmanto pirms kultūrauga audzēšanas vai pat pēc iesēšanas, pirms augs sadīdzis, un glifosāta atlikumi augsnē drīz pēc izsmidzināšanas rekomendētajās devās neietekmē kultūraugu augšanu. Tas neesot kaitīgs ne augsnes kukaiņiem, ne sliekām, ne augsnes mikroorganismiem, ja lietots saskaņā ar instrukciju.
ASV Vides aizsardzības aģentūrā uzskata, ka mazākās devās glifosāts darbojas kā augšanas regulators. Tas var ietekmēt augsnes mikroorganismu sastāvu, veicinot patogēno mikroorganismu aktivitāti. Augsnē ar tās daļiņām saistītie glifosāta atlikumi var tikt reaktivizēti, lietojot fosforu saturošus minerālmēslus.
Daži pētījumi liecina, ka glifosāta atlikumi augsnē var samazināt kartupeļu ražu un pat ietekmēt sēklas kartupeļu kvalitāti nākamajos gados.
Patlaban glifosāts ir visplašāk izmantotais herbicīds pasaulē. Tomēr uztraukums par tā nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un arī cilvēku veselību veicina preparātu pakāpenisku aizliegumu, piemēram, Nīderlandē un citās valstīs. Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra speciālisti norāda, ka glifosātu saturošie preparāti nav augsnes herbicīdi, tie nav videi bīstami un nav pamata pie mums ierobežot šo herbicīdu izmantošanu, vien jāievēro lietošanas instrukcija. Savukārt biedrība “Zemes draugi”, kas nodarbojas ar vides aizsardzības jautājumiem, uzskata, ka par glifosāta nekaitīgumu nevar galvot, kamēr nav veikti regulāri monitoringa pētījumi par sastopamību vai uzkrāšanos dažādās vidēs, tostarp cilvēka organismā. Viņuprāt, pieņemtais viedoklis par glifosāta nekaitīgumu pamatojas tikai uz kompānijas “Monsanto” publikācijām saskaņā ar pašu pasūtīto pētījumu rezultātiem.
– Zinātnieki ir secinājuši: glifosāta herbicīdi iznīcina ļoti svarīgus augsnes mikroorganismus, un tie tomēr var ietekmēt nākamā gadā audzēto kultūraugu, – uzsver RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Jana Simanovska. – Ražotāji apgalvo, ka glifosāts diezgan ātri un viegli noārdās augsnē, un pārdod Raundapu pat ar ekonosaukumu. Diemžēl par šo apgalvojumu viņiem nācās jau vairākās valstīs samaksāt sodanaudas. Piemēram, Anglijā ir izdots rīkojums, ka visus pesticīdus, kas satur glifosātus, nepieciešams klasificēt kā bīstamus ūdens videi. Latvijā vēl līdz šim tas nav izdarīts. Manuprāt, tā ir riska ignorēšana.
