Indes bumba pludmalē – izsmēķis. Kā pīpmaņus vest pie prāta? 10
Statistika ir satriecoša – tikai aptuveni trešdaļa izsmēķu visā pasaulē nonāk atkritumu tvertnēs. Pārējie ap 4,5 triljoni cigarešu atlieku ik gadu kā toksisks plastmasas piesārņojums indē zemi, ūdeni, dzīvniekus un cilvēkus. Lielai daļai smēķētāju no tā ne silts, ne auksts. Organizācijai “Zaļā josta” padomā kampaņa, kas palīdzētu izglītot un pāraudzināt Latvijas pīpmaņus.
Situāciju mūsu valstī uzskatāmi ataino piekrastes zona, kurā izsmēķi kļuvuši par trešo izplatītāko piesārņojuma veidu aiz maisiņiem un citiem plastmasas atkritumiem.
Lai gan aptaujas rāda, ka smēķētāju skaits Latvijā sarūk, izsmēķu apjoms pludmalē, kur tos lielākoties atstāj atpūtnieki, katru gadu turpina pieaugt: vēl 2012. gadā 17% piekrastes teritoriju bija brīvas no izsmē-ķiem, bet jau 2017. gadā cigarešu atliekas bija pārņēmušas 100% visas apsekotās monitoringa zonas no ūdens līnijas līdz pirmajiem augiem kāpās.
Vidēji katros 10 metros mētājas ap 16 izsmēķu, kas, kopā rēķinot, veido 8% no visiem atkritumiem piekrastē.
Šogad pēc uzņēmuma “Zaļā josta” ierosmes veiktais pētījums* parāda, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto cilvēku izsmēķi uzskata tikai par atkritumu, kas rada nesakoptas vides iespaidu, bet par tā toksisko sastāvu viņiem ir tumša bilde.
Izsmēķis nonāk uz pusdienu šķīvja
“Smēķējošie jaunieši aptaujas fokusa grupā no 18 līdz 25 gadu vecumam nemaz neapzinājās, ka cigarešu filtrs nav dabīgs un satur plastmasu. Izskanēja pieņēmums, ka tā ir vate vai kaut kāds papīrs, kas sadalīsies dabā,” par vienu no pārsteidzošākajiem pētījuma secinājumiem stāsta SIA “Zaļā josta” mārketinga vadītāja Laima Kubliņa. Vidēja gadagājuma cilvēki par izsmēķu materiālu esot zinīgāki.
Cigarešu filtrs ir izgatavots no pārveidotas celulozes, kas līdzinās vatei, tāpēc cilvēkiem liekas – tas pats koks vien ir un nekas slikts nevar notikt.
Latvijas Universitātes pētnieks Dmitrijs Poršņovs skaidro, ka pārveidotā celuloze vairs nav dabīgs materiāls, zinātnieki to sauc par stipri pārveidotu dabisku polimēru, acetilcelulozi. “Kad izsmēķis nonāk vidē, gaismas ietekmē tas sāk sadalīties – vispirms šķiedrās, tad mikrošķiedrās un tālāk nanošķiedrās, kas tālāk vairs nesadalās, bet paliek vidē un ietekmē dzīvos organismus.”
Līdz šim veiktie pētījumi apliecina, ka izsmēķi var kaitēt augiem, piemēram, vietā, kur tas nomests zemē, ilgu laiku neaug zāle.
Filtru atliekas ligzdu veidošanai izmanto putni – nikotīns palīdz izvairīties no parazītiem, bet kaitīgās vielas ilgākā laikā negatīvi ietekmēs putnēnu veselību un dzīvotspēju. Visvairāk mikroplastmasa pētīta ūdenī, kur tā atstāj būtiskas pēdas, kas aizved līdz cilvēkiem un viņu ikdienas maltītei.
“Mikroplastmasa nonāk mazajos ūdens iemītniekos, kurus apēd lielāki dzīvnieciņi, savukārt tos notiesā vēl lielāki – tunči, laši un citas zivis –, kas kopā ar nanošķiedrām nonāk uz mūsu šķīvja,” D. Poršņovs apraksta ceļu, kā izsmēķis atgriežas pie cilvēkiem, un piebilst, ka nanoplastmasas plašākai izpētei pagaidām vēl trūkst metožu un zinātniekiem te vēl daudz darāmā.
Pīpmaņi jāmāca – ar labu vai sodiem
“Pie pētījuma neapstāsimies – tas būs pamats izglītojošai kampaņai, kurā šovasar vides reklāmās, masu pasākumos un sociālajos tīklos informēsim par izsmēķu kaitīgo ietekmi un aicināsim iedzīvotājus rīkoties gudrāk un zaļāk, kā arī apzinīgākos mudināsim aizrādīt vai aprunāties ar tiem cilvēkiem, kas atstāj aiz sevis šos atkritumus,” sola “Zaļās jostas” pārstāve L. Kubliņa.
Tomēr aptaujā uzrunātie par efektīvākiem pasākumiem vides tīrībai nosauc atkritumu tvertnes un bargākus sodus un tikai pēc tam – sociālās un izglītošanas kampaņas.
Daudzviet Rīgā ar izsmēķiem piemētātās sabiedriskā transporta pieturvietas gan liek domāt, ka vienai daļai miskastes pat uz katra ielas stūra nepalīdzēs.
Aptaujā pieminētas arī līdzņemamas cigarešu izsmēķu savākšanas tvertnītes, kuras smēķētājiem varētu izdalīt par velti, taču kampaņas rīkotāji šo ideju noraidīja kā neefektīvu, kas radītu tikai vēl vienu nepārstrādājamu atkritumu veidu.
Pīpmaņus vest pie prāta līdz šim nav spējuši arī administratīvie sodi.
Vai summas par mazu, vai policisti par kūtru? Rīgā par smēķēšanu neatļautās vietās soda ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzē-tajiem 15 eiro. Pērn pieķerti 385 smēķētāji, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējo divu gadu statistiku ar 189 un 214 grēciniekiem.
Auguši cipari par sodītiem nepilngadīgajiem smēķētājiem: 544; 725; 853. Kā atzīst Rīgas pašvaldības policijā, soda paaugstināšana varētu atturēt no izsmēķu izmešanas, taču tas parasti notiek tik ātri, ka policistam vai ekipāžai jābūt turpat blakus, lai pieķertu vainīgo. Uzsvars vairāk esot jāliek uz izglītošanu un prevenciju.
Līdzīgi uzskata Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Platnieks: “Smēķēšanas ierobežošanu un pārkāpumus var samazināt audzināšanas un profilaktiskais darbs.” Par smēķēšanu neatļautās vietās un publiskās telpas piegružošanu ar izsmēķiem jūrmalnieki noteikuši 30 eiro sodu, taču ar bezatbildīgo pīpmaņu sodīšanu nav veicies, kaut vai pludmalē pēdējos trīs gados izdevies pieķert tikai sešus pārkāpējus. Nupat Saeima gatavojas palielināt sodu par smēķēšanu neatļautās vietās līdz 100 eiro. V
ai tas iebiedēs neapzinīgākos pīpmaņus – diez vai.
Varbūt pīpmaņu prātus, tai skaitā to, kas lieto arī videi kaitīgās elektroniskās cigaretes, vairāk uz labu spēs ietekmēt “Zaļās jostas” kampaņa, kura plānota ne tikai vienu vasaru vien.
