Pensiju indeksāciju “apēdīs” piegāde 6
Lai gan oktobrī paredzēta pensiju indeksācija, tomēr daļa pensionāru to varētu neizjust, jo no nākamā gada 1. janvāra plānots paaugstināt cenu par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā – tātad tos dažus eiro, ko valsts pieliks indeksācijā, “noēdīs” piemaksa pastam.
Labklājības ministrija gan sola turpināt novēloti sākto cīņu, lai piegādes izmaksu pieaugumu “Latvijas Pastam” kompensētu no valsts budžeta, bet pagaidām valdībā neesot dzirdīgu ausu.
Līdz 2019. gada beigām pensiju piegādes pakalpojuma cena saglabāsies nemainīga – 2,39 eiro. Taču no 1. janvāra, visticamāk, būs jāšķiras jau no divreiz lielākas summas – 4,88 eiro. Pēc gada, no 2021. gada 1. janvāra, maksa varētu tikt palielināta vēl un par pensiju piegādi būtu jāmaksā jau 5,28 eiro.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati liecina, ka pensiju ar piegādi mājās saņem 79 000 cilvēku jeb 14% no visiem pensiju saņēmējiem, savukārt no viņiem 14 542 jeb piektā daļa ir rīdzinieki. Katrs otrais, kurš saņem pensiju ar piegādi mājās, ir sasniedzis 80 gadus un vairāk.
Rīdziniece Beāte pieskata gulošu vecmammu, kurai ir 97 gadi. Pensijā vecmamma aizgāja jau padomju gados, un sākotnēji pastnieks nesa pensiju mājās pieraduma pēc, bet tagad šai ģimenei nav cita risinājuma.
“Vecmamma vairs pati nav spējīga nokārtot sev ne bankas kontu, ne ko citu. Un labi, ka ir pastnieks, kas atnes pensiju uz mājām,” stāsta Beāte.
“Citreiz viņa parakstās pati par saņemšanu, bet, ja ir galīgi vārga, tad viņas vietā parakstos es un pastnieks uzraksta izziņu, ka kāds cits parakstījies. Pastniekam svarīgi redzēt, ka cilvēks ir dzīvs.
Nokārtot, lai pensiju saņemtu bankā vai pasta kontā, nav tik vienkārši, jo vecmamma nepārvietojas un arī kādu pilnvaru izrakstīt būtu sarežģīti, jo viņa bieži vairs neatpazīst savus tuviniekus, viņa pat nezina, kā viņus sauc. Vienīgais ceļš būtu atņemt viņai rīcībspēju, bet tas ir pārāk garš un sarežģīts birokrātisks process,” stāsta Beāte.
Rīdzinieks Jānis, kurš šopavasar sasniedzis 92 gadu vecumu, arī no laika gala pensiju saņēmis no pastnieka rokām. “Esmu izlaidies, un pensiju man nes mājās. Tas man staigāšanas vājums. Līdz pastam tālu jāiet, varu paveikt tikai pusceļu.
Bērni jau solījās iemācīt un palīdzēt ar datoru tikt galā, bet līdz šim nav sanācis,” stāsta seniors. Viņš arī neslēpj, ka ar pastnieku patīk pārmīt kādu vārdu. “Jā, kādu monētiņu vienmēr viņam arī pastumju. Tā tas iegājies.”
Maija Purviņa no Madonas novada, visticamāk, turpmāk pensijas dienā būs spiesta mērot ceļu uz pasta nodaļu. “Gandrīz pieci eiro par pienešanu mājās ir pārāk dārgi. Lai gan ziemā īpaši labi, ka pastnieks atnesa mājās un nekur nebija jāiet.”
Vaicāta, kāpēc nenoformē bankas karti un pensiju nepārskaita uz bankas kontu, Maijas kundze rāda savas artrīta skartās rokas. “Re, ko es ar tādiem pirkstiem varu izdarīt? Es nevaru nospiest bankomātā tās sīkās podziņas. Turklāt bankomāts mums ir tikai viens, veikalā, un tajā bieži nav naudas.”
“Latvijas Pasts” skaidro, ka spiests paaugstināt maksu par pensiju piegādi dzīvesvietā, jo katru gadu palielinās pakalpojuma pašizmaksa. 2013. gadā šādā veidā pensiju dzīvesvietā piegādāja 127 000 klientu mēnesī, 2018. gadā – 85 000 klientu, bet 2019. gada pirmajos mēnešos – tikai 79 000 klientu.
VSAA informē, ka maksājumu saņēmēji ar piegādi dzīvesvietā vecumā līdz 59 gadiem ir 4,6 tūkstoši, vecumā no 60 līdz 69 gadiem – 9,6 tūkstoši, vecumā no 70 līdz 79 gadiem – 24,8 tūkstoši, bet visvairāk ir iedzīvotāju, kuriem ir 80 gadu un vairāk – 38,2 tūkstoši.
Nākamnedēļ par pensiju piegādes mājās pakalpojuma maksas pieaugumu spriedīs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, uz kuru aicināti Satiksmes ministrijas, “Latvijas Pasta”, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji.
Pensiju piegādes jautājumu aktualizējusi arī partija “Saskaņa”, kuras deputāts Ivars Zariņš iesniedzis pieprasījumu premjerministram Krišjānim Kariņam sniegt atbildi par valdības rīcību. Lai pilnībā kompensētu “Latvijas Pasta” tarifu pieaugumu nākamajam gadam, būtu nepieciešami 2,3 miljoni eiro, bet 2021. gadā – 2,7 miljoni eiro.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča uzskata – ja tāds valsts uzņēmums kā “Latvijas Pasts” palielina cenu par pensijas un pabalstu piegādi, valstij, zinot, ka šīs izmaiņas skars seniorus, kuriem pensijas ir nelielas, būtu jāsper soli pretī. “Man notikušais ir liels un nepatīkams pārsteigums,” aģentūrai LETA sacīja LPF vadītāja.
Barča norādīja, ka neiebilstu arī, ja Latvija pietuvotos Lietuvas risinājumam, kurā cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem, kuri vecāki par 80 gadiem, pensiju un pabalstu piegāde dzīvesvietā ir bezmaksas.
“Latvijas Pasts” informē, ka Igaunijā pensiju un pabalstu piegādes pakalpojuma maksa dzīvesvietā ir 8,10 eiro, savukārt Lietuvā pensiju piegāde mājās ar pasta starpniecību tiekot nodrošināta tikai cilvēkiem ar invaliditāti un personām, kuru dzīvesvietas apkārtnē nav iespēju izņemt skaidru naudu, kā arī personām, kas pārsniegušas 80 gadu vecumu vai kam līgums par pensijas/pabalsta piegādi dzīvesvietā noslēgts līdz 2009. gadam.
