Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ” Conexus”.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve, ” Conexus”.
Publicitātes foto

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē komersanti izsolēs rezervējuši teju visas pieejamās jaudas nākamajam krātuves ciklam 0

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē komersanti izsolēs rezervējuši teju visas jeb 99% pieejamās dabasgāzes jaudas 2022. un 2023.gada krātuves ciklam, intervijā aģentūrai LETA sacīja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Informācija “Conexus” mājaslapā liecina, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves kopējā tehniskā jauda ir 24,074 teravatstundas (TWh), bet rezervētās jaudas ir 23,898 TWh. Pašlaik krātuvē atrodas 8,977 TWh dabasgāzes.

Vienlaikus Bariss piebilda, ka prognozēt to, cik dabasgāze Inčukalnā precīzi tiks iesūknētā, patlaban nav iespējams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bariss arī atzīmēja – fakts, ka jaudas ir rezervētas, uzskatāms par pozitīvu, jo tas nozīmē, ka tirgotāji plāno krātuvi aktīvi izmantot. Krātuvi var izmantot gan, lai noglabātu gāzi ziemas patēriņam, gan arī kā īstermiņa elastības instrumentu, saplānojot piegādes dažādiem periodiem.

“Conexus” valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka apmēram deviņas TWh dabasgāzes, kas šobrīd noglabātas Inčukalnā, ir jūnija sākumam salīdzinoši liels daudzums, ko var saistīt ar faktu, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves iesūknēšanas sezona šogad sākta agrāk, nekā ierasts.

Jau vēstīts, ka “Conexus” apgrozījums pagājušajā gadā bija 56,439 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 1% – līdz 13,217 miljoniem eiro.

“Conexus” lielākais akcionārs ir valstij piederošais “Augstsprieguma tīkls” (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma “Marubeni” pārvaldītajam fondam “MM Capital Infrastructure Fund”, bet 2,48% – pārējiem akcionāriem.

SAISTĪTIE RAKSTI