“Ar dabasgāzes apgādi viss ir kārtībā. Pagājušā gadā bija liels satraukums, bet šobrīd situācija ir ļoti optimistiska,” tā šodienas mediju pasākumā klātesošajiem teica “Conexus” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Viens no “karstākajiem” jautājumiem šobrīd, protams, ir par dabasgāzes krājumiem – vai Latvijas iedzīvotājiem pietiks visai ziemai. Arī te tika pausta laba ziņa – šobrīd Inčukalnā glabāšanā ir 1,8 teravatstundas dabasgāzes – tās ir iespaidīgas rezerves. Šāds apjoms ir ievērojami lielāks nekā visas Latvijas mājsaimniecības gada laikā var patērēt.
Interesanti gan, ka kopumā krātuvē ir pat ievērojami vairāk dabasgāzes, taču lielākā daļa no tās pilda bufergāzes funkcijas.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja tuvākajā nākotnē kāds kuģis ar sašķidrināto gāzi kavēsies, tirgū neveidosies iztrūkums, jo rezerves ir pietiekami lielas – lielākās pēdējo 5 gadu laikā.
Tāpat varam arī būt droši, ka Latvijā neienāk gāze no Krievijas. Uldis Bariss saka: “Mūsu reģionam piegādes no Krievijas nenotiek, jebkurš patērētājs var būt drošs, ka nelieto Krievijas gāzi.”
Pērn pamatproblēma bija dabasgāzes cena, kas šobrīd Eiropā ir nesalīdzināmi zemāka, tāpēc jācer, ka tas atspoguļosies arī klientu rēķinos.
Kā zināms, valdība lēma apturēt ieceri atbalstīt Skultes termināli. Kā situācija mainītos, ja lēmums būtu bijis citāds? “Mēs kā krātuves īpašnieki būtu priecīgi, ja dabasgāzes infrastruktūra paplašinās, rodas jauni spēlētāji, bet saprotam arī, ka šobrīd pieņemt lēmumu par vēl viena infrastruktūras objekta izbūvi laikā, kad patēriņš neaug, bet drīzāk samazinās, ir grūti,” norāda “Conexus” valdes priekšsēdētājs.
Inčukalna krātuve nodrošina tik svarīgo elastību šajos apstākļos – tirgotāji var iesūknēt gāzi brīžos, kad tās cenas ir salīdzinoši zemas, nodrošinot, ka tā būs pieejama arī augstāku cenu laikā. Pati krātuve vasaras sezonā, kamēr pieprasījums ir mazs, tiek uzpildīta, bet ziemas sezonā vairāk gāzes tiek pumpēts no tās ārā.