Māris Antonevičs: “Viss sāksies pēc pareizticīgo Lieldienām, tātad maija sākumā!” Tas jau pavisam tuvu! 35
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā laikā arvien biežāk dzird pieminam vārdu “Gleivica”. Kāpēc šīs nebūt ne lielākās un ievērojamākās poļu pilsētas (mūsdienās – Glivice) nosaukums kļuvis aktuāls?
Slavena šī vieta ir galvenokārt viena iemesla dēļ, kuru pasaulē pazīst kā “Gleivicas incidentu”, kas varētu būt arī sinonīms vārdam “provokācija”.
Gleivica starpkaru periodā faktiski bija Polijas–Vācijas robežpilsēta ar jauktu iedzīvotāju sastāvu un vienlaikus arī vieta, uz kuru diplomātiskā valodā mēdz attiecināt apzīmējumu “teritoriālas pretenzijas”.
Tieši te 1939. gada 31. augustā nacistiskās Vācijas specdienesti nolēma īstenot slepeno operāciju, lai varētu novelt atbildību uz Poliju par kara sākumu.
“Gleivicas incidents” labāk zināms kā inscenēts uzbrukums vācu radiostacijai, kuru veica poļu armijas uniformās ietērpti SS savervēti kriminālnoziedznieki, kurus vēlāk nogalināja, lai slēptu pēdas.
Radio tika pārraidīti pret vāciešiem vērsti uzsaukumi poļu valodā. Operāciju vadīja SS virsnieks Alfrēds Naujoks, bet augstākā līmenī to koordinēja tādas augstas nacistu amatpersonas kā Reiha galvenās drošības pārvaldes vadītājs Reinhards Heidrihs un Gestapo priekšnieks Heinrihs Millers.
Patiesībā tā bija vesela provokāciju sērija, tomēr tieši uzbrukums radiostacijai izrādījās noderīgākais, lai Hitlers nekavējoties pieteiktu karu Polijai, apvainojot to uzbrukumā.
Tātad “Gleivicas incidents” ir nevis vienkārši provokācija, bet tāda veida provokācija, kas ļauj agresoram pasniegt sevi kā upurim.
Un tieši par to nākas domāt, sekojot ziņām no Ukrainas un Krievijas robežas, kur pēdējā laikā vērojama pamatīga karaspēka koncentrācija.
Gandrīz visi, kas komentē situāciju, pieļauj, ka varētu sākties Krievijas uzbrukums, tomēr Putinam vismaz savai sabiedrībai vajadzēs pamatot šo nepieciešamību.
Un, lūk, iespējamo scenāriju jau uzrakstījis neviens cits kā Latvijas Saeimas deputāts, “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs, kurš radio “Eho Moskvi” interneta lapā publicētā viedoklī spriež: “Vismazāk no visiem jauns konflikta uzliesmojums pašlaik ir vajadzīgs Kremlim. Karaspēka pārvietošanu drīzāk var uztvert kā vēlmi nepieļaut nekādas provokācijas un sadursmes. (..) Cita lieta – Ukraina.”
Sarīkot kādu “incidentu” Donbasā Krievijai nebūtu nekādu problēmu, ņemot vērā, ka tā faktiski kontrolē šo apgabalu.
Tas būtu visvienkāršākais, taču nevar izslēgt arī izmalcinātāku specdienestu operāciju, piemēram, Krimas tuvumā vai kādā citā vietā.
“Pieļauju, ka viss sāksies pēc pareizticīgo Lieldienām, tātad maija sākumā,” raksta Urbanovičs. Tas jau pavisam tuvu!
