Incidents ar Krievijas dronu liek apšaubīt Aizsardzības ministrijas spēju nodrošināt pretgaisa aizsardzību 164
Incidents ar sprāgstvielām aprīkoto Krievijas kaujas dronu, kurš 7.septembrī pārkāpa Latvijas gaisa telpu un ielidoja mūsu valstī vairāku desmitu kilometru lielā attālumā, liek apšaubīt Aizsardzības ministrijas spēju nodrošināt efektīvu un tūlītēju pretgaisa aizsardzības sistēmas darbību iespējama apdraudējuma gadījumam.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu šī gada janvārī paziņoja, – lai stiprinātu alianses pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, ir jāstrādā vēl aktīvāk. Jūlija nogalē viņš uzsvēra, ka apņēmība stiprināt valsts drošību un aizsardzību ir viena no valdības galvenajām prioritātēm. Tomēr Krievijas bezpilota lidaparāta netraucētā ielidošana Latvijas teritorijā un neviena netraucētā “pastaiga” pa Latvijas gaisa telpu liecina par pretējo.
“Būvējam žogus, izvietojam dzeloņdrātis, rokam prettanku grāvjus, izvietojam prettanku līdzekļus, bet tajā pašā laikā laižam pāri robežai dronus, kas Latvijas teritorijā nolido daudzus kilometrus,” norādījis bijušais NBS un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.
Arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēra: “Drons bija jānotriec”. Šobrīd nav skaidri zināms, kurš un kādēļ pieņēma lēmumu ļaut ar sprāgstvielām aprīkotajam Krievijas dronam netraucēti lidot virs Latvijas teritorijas, taču, kā LTV raidījumā “Panorāma” 9.septembrī pauda Aizsardzības ministrijas bijušais valsts sekretārs Jānis Garisons: “Latvijas aizsardzības nozares publiskā komunikācija pēc Krievijas palaistā ar sprāgstvielu aprīkotā “Shahed” tipa drona nokrišanas Latgalē rada vairāk jautājumu nekā atbilžu, un, šādi komunicējot, Nacionālie bruņotie spēki spēlējas ar savu prestižu.”
Likums paģēr lēmumu pieņemt ministram
Saistībā ar Krievijas drona ielidošanu Latvijas teritorijā, aizsardzības ministrs pauda, ka ir sākta izmeklēšana ne vien par konkrēto gadījumu, bet arī par to, “vai varēja domāt par alternatīvām, vai rīcība bija adekvāta”, to Andris Sprūds paziņoja 10.septembra LTV “Rīta Panorāmā”.
Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas biedrs Jānis Dombrava (NA) raidījumā “Preses klubs” norādīja: “Skaidrs, ka ir komandu vadības ķēde, ir informācijas nodošana atbildīgajām personām, kam jāpieņem lēmums, un es personīgi gribu saprast, vai viss bija izdarīts kā nākas vai arī bija kaut kādā posmā nolaidība. Mēs nevaram atļauties šāda veida nolaidību. Arī no Nacionālās apvienības puses esam aicinājuši aizsardzības ministru uz pārrunām saistībā ar šo incidentu. Arī lai politiskā līmenī saprastu, kas ir noticis, kāda būs turpmākā rīcība. Jo Krievijas droni virs Latvijas nevar lidot.”
J.Dombrava arī uzsvēra, ka Nacionālās drošības likuma 11.panta 3.daļā ir ļoti skaidri noteikts:
“Aizsardzības ministrs galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.”
Krievija pārbauda NATO apņēmību
“Aizsardzības ministrijas un NBS galvenais uzdevums ir Latvijas drošība un aizsardzība, kas nozīmē spēju attīstību visos līmeņos. Investīcijas Latvijas aizsardzībā šogad ir sasniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta. Lai mēs būtu gatavi jebkuram apdraudējuma scenārijam, mēs bruņojamies,” tā savā publiskajā komunikācijā šovasar norādīja Sprūds.
To, ka Krievijas sāktajam karam Ukrainā turpinoties, šādi incidenti, kad Latvijā ielido svešs drons, visticamāk atkārtosies, pēc Nacionālās Drošības padomes sēdes atzina arī premjerministre Evika Siliņa. Taču incidents ar Krievijas bezpilota lidaparātu liek domāt, ka Aizsardzības ministrija pat tādam izaicinājumam, kā viena ar kaujas galviņu bruņota Krievijas “Shahed” tipa drona ielidošana Latvijas gaisa telpā, nav gatava.
Kā rakstā “NATO pierobežas valstīm nekavējoties nepieciešams pretgaisa aizsardzības vairogs” (“Foreign Policy”, 10.09.2024) pauž Stokholmas Austrumeiropas pētījumu centra augsta līmeņa politikas pētnieks Fredriks Veslaus (Fredrik Wesslau) daži ar sprāgstvielām bruņotu dronu lidojumi NATO valstu gaisa telpā var būt nejauši, taču citi gadījumi vairs tik nejauši nešķiet.
“Īpaši ņemot vērā apzinātos Krievijas iebrukumus Baltijas jūras reģionā un citviet, daži no šiem incidentiem šķiet daļa no sistemātiska Krievijas mēģinājuma pārbaudīt NATO apņēmību un lēmumu pieņemšanas procesu,” teikts publikācijā. F.Veslaus norāda, ka skaidra reakcija uz šo Krievijas veikto zondēšanu būtu pretgaisa aizsardzības vairogs NATO valstu aizsardzībai un tā galvenais mērķis būtu nepieļaut, ka Krievijas bezpilota lidaparāti un raķetes iekļūst NATO gaisa telpā un trāpa objektos alianses teritorijā. Taču pagaidām ziņots, ka Vācijas uzņēmums “Diehl Defence” IRIS-T vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi sāks 2026.gadā.
IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas spēj novērst ienaidnieka lidaparātu un dronu radītu apdraudējumu līdz pat 40 kilometru rādiusā un līdz 20 kilometru augstumā un jumta līgumu par tās iegādi 2023.gada 11.septembrī Vācijas pilsētā Rētenbahā parakstīja toreizējā Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) kopā ar Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru (Hanno Pevkur).
