Ināra Pētersone: Administratīvi teritoriālā reforma pamudināja mani iesaistīties politikā 4
Pirms pieciem gadiem, kad, Valsts ieņēmumu dienestā strādājot, biju aizvadījusi divdesmit vienu gadu, es nolēmu pārtraukt darbu valsts pārvaldē. Noraidīju iespējas strādāt publiskajās kapitālsabiedrībās un piedāvājumu iesaistīties politikā.
Atceros, toreiz pēdējā preses konferencē, atbildot uz jautājumu par iespēju pievienoties kādam politiskajam spēkam, ātri, nedomājot atbildēju – nekad!
Sekojot līdzi apkārt notiekošajam, redzot, cik nekvalitatīvi, haotiski, neizsvērti tiek pieņemti lēmumi Ministru kabinetā un Saeimā, esmu nonākusi pati savās krustcelēs: atstāt visu, kā ir, vai tomēr mēģināt kaut ko mainīt.
Bauskas novadā esmu dzimusi, uzaugusi, un visu mūžu dzīvojusi. Lai arī darba attiecības mani uz daudziem gadiem bija aizvedušas prom no Bauskas novada, šeit vienmēr ir bijušas manas mājas – vieta, kur pēc dienas darbiem atgriežos pie savējiem.
Es pazīstu Bauskas novada ikdienu, izmantoju Bauskas novada infrastruktūru un pakalpojumus, ko pašvaldība nodrošina iedzīvotājiem.
Tieši emocionālās saites un mani personīgie secinājumi par praktiskās dzīves pusi Bauskas novadā mani, krustcelēs stāvošu, tomēr novirzīja pa otro ceļu – iesaistīties vietējā, „mazajā” politikā, piedāvāt savas zināšanas un pieredzi, sniegt savu ieguldījumu vietējās kopienas labklājības uzlabošanā.
Patiesībā es domāju, ka būt “mazajā” politikā bieži vien ir daudz grūtāk, un arī atbildības nasta ir lielāka, nekā veidojot valsts līmeņa politiku.
Pašvaldība ir iedzīvotājiem vistuvākā valsts pārvaldes institūcija. Arī pieļautās kļūdas tiek pamanītas ātrāk, un tās ir sāpīgākas. Pašvaldība ir pirmā, kurai būtu jāredz iedzīvotāju vajadzības un jāuzklausa iedzīvotāju vēlmes, un tai ir neiedomājami grūts uzdevums – līdzsvarota teritorijas attīstība, sabalansējot visu sabiedrības grupu vajadzības.
Ļoti būtisks faktors par labu manam lēmumam iesaistīties politikā bija arī administratīvi teritoriālā reforma (turpmāk – ATR). Esmu pilnīgi pārliecināta, ka uz ATR procesu ir jāraugās kā uz iespēju, nevis slogu.
Ja līdz šim katra jaunievēlētā novada dome faktiski pēctecīgi turpināja iepriekšējās domes veidoto politiku un aizsāktos darbus, tad šis brīdis iezīmē nozīmīgu izaicinājumu sākumu.
Ir jāizvērtē, kas mūsu novados ir labs, vērtīgs, saglabājams, izceļams, turpināms. Tas jāpadara par kopīgu vērtību, un uz tā pamata jāveido pilnīgi jauns pašvaldības pārvaldības modelis, kas ļautu strādāt mūsdienīgi, produktīvi un sabiedrību iesaistoši.
Jā, bieži vien tas nozīmē arī nepopulārus un sāpīgus lēmumus, taču arī bērns dzimst caur sāpēm. Tāda ir lietu dabiskā kārtība. Es vienmēr esmu uzskatījusi – kļūdās tas, kurš domā, ka mēs nevaram ietekmēt notiekošo! Šobrīd es pati gribu sekot šai savai atziņai un iesaistīties.
Bauskas novads ir piedzīvojis dažādas “ģeogrāfiskas robežas”. Atbilstoši, pēdējai reformai, apvienojot Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadus, tas atgriežas gandrīz vecajās, pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas laika, robežās.
Es ļoti apzināti lietoju vārdu “apvienojot”. Uzskatu, ka katrs novads šajā procesā nāk ar savu pienesumu, viens pilnvērtīgs novads nevar tikt pievienots citam, tie var tikt tikai un vienīgi apvienoti ar mērķi kopā radīt vēl spēcīgāku novadu.
Manā skatījumā ATR var tikai stiprināt apvienoto Bauskas novadu, jo paveras daudz plašākas iespējas novada attīstībai, t.sk. investīciju piesaistei. Kur ieplūst investīcijas, tur rodas arī jaunas darba vietas.
Savukārt, jaunas darba vietas, pirmkārt, nozīmēs iespēju jau esošajiem iedzīvotājiem strādāt tuvu dzīvesvietai un, otrkārt, tās paaugstina novada konkurētspēju potenciālo iedzīvotāju acīs.
Bauskas un Iecavas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tās šķērsojošā “Via Baltica” maģistrāle un “Rail Baltica” projekts, ar paredzētajām stacijām pie Bauskas un Iecavas, veido būtiskus priekšnosacījumus, lai investori vēlētos investēt savus resursus.
Uzlabojot sadarbību ar novada uzņēmējiem, strādājot roku rokā, ir iespējams attīstīt uzņēmējdarbību, privāti publiskās partnerības projektus un piesaistīt jaunus investorus.
Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads vēsturiski ir bijis bagāts ar auglīgu zemi. Daudzi audzē ne tikai graudus un rapsi, bet arī dārzeņus un augļus, kā arī tos pārstrādā. Šeit ir attīstīta ražošana, būvniecība un mežizstrāde. Daudzi uzņēmumi darbojas tūrisma nozarē un ar to cieši saistītu pakalpojumu nodrošināšanā.
Vienlaicīgi ar esošajām darba vietām ir nepietiekami, lai nodrošinātu ar darbu visus ekonomiski aktīvos iedzīvotājus. Ja mēs vēlamies, lai arī ārpus Rīgas un Pierīgas strādātu un dzīvotu cilvēki, ir nepieciešama cieša uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldības sinerģija. Tikai kopā ir iespējams attīstīt, veidot tādu vidi kādu vēlamies.
Tam ir visi priekšnosacījumi, nepieciešami spēcīgi, argumentēti, pamatoti projekti, lai varētu piesaistīt apjomīgus finanšu līdzekļus, savukārt, lielus projektus var izstrādāt, aizstāvēt un realizēt tikai tad, ja ir spēcīga komanda un tiek piesaistīti vislabākie speciālisti.
Jaunajam Bauskas novada ģeogrāfiskajam izvietojumam ir vēl citas būtiskas priekšrocības: bagātā kultūrvēsturiskā vide un gleznainā daba – pilis, ūdeņi, arhitektūra, novada amatnieku daudzveidība.
Apvienojot esošos četrus novadus, mums ir visi priekšnosacījumi, lai plašāk attīstīt tūrismu. Turpinot attīstīt velo celiņu izbūvi, tos sasaistot ar apskates objektiem, paplašināsies iespējas attīstīt aktīvo tūrismu. Attīstoties tūrismam, radīsies nepieciešamība paplašināt ar tūrismu saistīto pakalpojumu klāstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus.
Attīstoties uzņēmējdarbībai, attīstot privāti publisko partnerību, būs iespējams piedāvāt īres dzīvokļus. Tādējādi radīsies iespēja piesaistīt jaunus ekonomiski aktīvus iedzīvotājus.
Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka daudzi cilvēki labprāt atgriežas savās dzimtajās vietās. Daudzi ir novērtējuši mazpilsētu un lauku priekšrocības, daudzi pielāgojušies strādāt attālināti. Tā ir vēl viena iespēja pašvaldībai ar savu paveikto darbu un attieksmi viņus pārliecināt palikt.
Nav noslēpums, ka katra pašvaldība ir gājusi savu attīstības ceļu, izvirzot atšķirīgas prioritātes. Un tas nenozīmē, ka tas ir nepareizi! Apvienojot šos četrus novadus, paveras unikāla iespēja: no katra novada paņemt to labāko un integrēt jaunizveidojamajā novadā. Ir uzsākti daudz un dažādi projekti, kas atrodas dažādos īstenošanas posmos.
Mēs zinām, ka, jo lielāks projekts, jo vairāk laika nepieciešams, lai tas no idejas nonāktu līdz pabeigtībai, nereti nepietiek ar vienu deputātu sasaukuma termiņu. Manuprāt, ir svarīgi nesagraut labi paveikto un uzsākto!
Tik pat svarīgi novada attīstībā ir vienmērīgi visa novada teritorijā pārdomāti ģenerēt jaunas idejas un projektus, uzklausot visas iedzīvotāju grupas. Ikdienas saikne starp pašvaldību, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un dažādu interešu pārstāvju grupām ir priekšnoteikums visa novada veiksmīgai attīstībai.
Mēs katrs esam personība, kuras priekšstats par vēlamo veidojas no mūsu individuālās pieredzes, no mūsu zināšanām, mūsu vērtībām. Mums ir dažādi skatījumi, viedokļi, redzējums par notikumiem. Mums ir jābūt aktīviem. Nav jābaidās no konstruktīvas kritikas, ir jāpieņem šie dažādie viedokļi, jāmeklē kompromisi.
Es ticu, ka mums ir gudrs vēlētājs, tieši viņa izvēle būs tā, kas noteiks kādam būt jaunajam Bauskas novada domes sastāvam. Es ļoti vēlētos tajā redzēt gudrus, lemtspējīgus, racionāli domājošus rīcības cilvēkus, kas izvairās no populisma, tā vieta plāno, iesaistās, uzklausa, diskutē un dara visu sava novada attīstībai.
Esam aktīvi! Esam aktīvi vēlēšanu dalībnieki, esam aktīvi pēc vēlēšanām, jo mēs varam ietekmēt lietu kārtību!
