Kā tu sadzīvo ar Ingunas māti? 8
(Smejas.) Trešajai sievasmātei nav ne vainas, nu jau cik gadu mums ir mierīga līdzās pastāvēšana.
Kā iepazināties? Es domāju Ingunu, ne viņas māti.
Tas bija 1986. gadā, šķiet, maijā. Man jābrauc uz dzimšanas dienu pie Andželas, manas labas paziņas, bet lietus kā siena – cauri nevar redzēt, zibeņo bez mitas, tāda sajūta, ka ne tikai no debesīm – no visām pusēm vienlaikus. Tomēr kāpju savā volgā, braucu, cik nu iespējams pabraukt, jo ielas pludo. Skaisti un baisi.
Uz to dzimšanas dienu bija ieradušies divi ciemiņi – es un Inguna.
Kad iepazināmies, Ince vēl bija studente, tagad ārste homeopāte, zinīga. Mums ir divas jaukas meitas, Sintija un Katrīne. Sincis un Kate agri sāka dzīvot atsevišķi, lai pierastu pie patstāvības. Tā mēs ar Inci atkal divi vien, kā jaunībā. Tas mobilizē. Ja esi apprecējies ar sievieti, kas par tevi 25 gadus jaunāka, jāprot sevi sakārtot, lai nekļūsti viņai neinteresants.
Citi iemīļojuši ciparu 69, tev musturs neparastāks – 96.
(Smejas). Esmu nolēmis, ka miršu 96 gadu vecumā. Tad pateikšu visiem – paldies, mīļie, par kompāniju, ar jums bija labi, bet nu mani sauc atpakaļ uz debesu Tēviju, komandējums ir beidzies.
Bet līdz tam jāstrādā, jāmācās, nedrīkst iesērēt, iesūnot, jo tad sākas deģenerēšanās. Jau teicu, ka visa mana dzīve ir bijusi sevis veidošana, pilnīgošana. Tagad atkal jāizcīna uzvara – jāpataisa sevi jaunāku un valodas raustīšana jādabū nost. Esmu par to daudzas grāmatas izlasījis, tagad saprotu mehānismu, vēl tikai modelis jāizstrādā un jāliek lietā. Kad dzīvei ir plāns, nav laika domāt par muļķībām.
P.S.
Dakteronkuļa komandējums ir beidzies. Komandējuma atskaitē labo darbu saraksts būs ļoti garš. Tajā būs ierakstīti gan mīļoto sieviešu – Ingunas un triju meitu – Kristiānas, Sintijas un Katrīnes – vārdi, gan četri Jura mazbērni, kolēģi, draugi un tūkstoši izdziedēto pacientu. Un vēl arī visi tie, kurus Juris spēja iepriecināt un iedvesmot. Un turpinās iedvesmot, arī atgriezies debesu Tēvijā.
