* 0
Imūnsistēma ir ikvienam dzīvam organismam, taču dažos gadījumos tā var nedarboties vai darīt to ļoti pasīvi. Šādu stāvokli sauc par imūndeficītu. Tas var būt gan iedzimts, gan iegūts vecuma vai smagu slimību dēļ. Piemēram, AIDS ir īpašs iegūtais imūndeficīts, kas atšķiras no citiem un ir saistīts ar viena vīrusa aktivitāti.
*
Par imunitātes traucējumiem var liecināt bieža saaukstēšanās, plaušu karsoņi, herpes, grūti dzīstošas brūces un citas kaites. Arī veseliem cilvēkiem mēdz būt pazemināta organisma aizsargspēja, kas parasti novērojama aukstajā sezonā un ir saistīta ar dažādiem ģeofizikālajiem faktoriem – nelielu saules aktivitāti, laika apstākļu svārstībām un citiem procesiem dabā.
*
Mēdz gadīties, ka imūnsistēma iziet no ierindas un sāk reaģēt kļūdaini – nevis aizsargā, bet uzbrūk paša organisma veselajiem audiem. Tad veidojas dažādas autoimūnas slimības. Viena no tām, piemēram, ir multiplā skleroze: organisms uzbrūk pats sev un bojā centrālās nervu sistēmas balto vielu, nervu šķiedras galvas un muguras smadzenēs.
Imūnsistēmas traucējumus veicina:
* neizārstētas bakteriālās un vīrusu infekcijas,
* liekais svars;
* neveselīgs uzturs;
* nesabalansēts uzturs – badošanās, diētas;
* hroniskas saslimšanas;
* ilgstošs stress;
* pārmērīga fiziska un psihoemocionāla slodze;
* miega un atpūtas trūkums;
* vides piesārņojums;
* kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkoholisms, narkomānija;
* organisma novecošana;
* starojums.
***
Ar imunitātes jautājumiem strādā ārsti imunologi. Visbiežāk pacienti ir maz informēti par šiem speciālistiem un vizītē dodas vien pēc nosūtījuma. Gadījumi, kad pēc paša iniciatīvas vajadzētu doties pie imunologa:
* biežas pneimonijas jeb plaušu karsoņi, bronhīti;
* biežas ausu, kakla, deguna saslimšanas;
* ilgstošas sēņu infekcijas;
* progresējošs nespēks un nogurums, kas parādās pastiprināta stresa apstākļos;
* strutainas ādas infekcijas.
