Uzzinām vairāk par imūnsistēmu! Kas par to gādā organismā un kā varam imunitāti stiprināt 0
Ziemā vienmēr atrodas kāds, kurš piesauc vai nosoda slikto imunitāti. Taču vien retais zina, kur atrodas šī šķietami mistiskā radība, un ne velti – arī mediķi apgalvo, ka imūnsistēma ir viena no sarežģītākajām organisma sastāvdaļām.
*
Latīņu valodas vārds immunis nozīmē – brīvs. Agrāk to piedēvēja cilvēkiem, kuri bija atbrīvoti no militārā dienesta un nodokļiem. Taču XIX gadsimta otrajā pusē ārsti to sāka izmantot, lai apzīmētu neuzņēmību pret infekcijām. Imūnsistēma ir organisma aizsargsistēma, kas, koordinējot dažādas imūnkompetentās šūnas, ar bioloģiski aktīvu savienojumu strapniecību gluži kā vairogs aizsargā organismu no antigēniem vai slimību izraisītājiem.
*
Cilvēka organismā ir trīs galvenie šķidrumi, kas cirkulē pa lielākiem vai mazākiem vadiņiem: arteriālās asinis, kas piegādā audiem barības vielas un skābekli; venozās asinis, kuras aizvada vielmaiņas galaproduktus un ogļskābo gāzi; limfa, kas no šūnām un audiem aiztransportē šūnu starpaudu šķidrumu uz venozo asinsrites sistēmu.
*
Limfa ir viela, kura plūst pa limfvadiem un satur specifiskas baltās asinsšūnas jeb limfocītus, kas ir viens no leikocītu veidiem. Dažādu veidu limfocīti darbojas atšķirīgi, bet visi aizsargā cilvēku no infekciju izraisītājiem un svešām vielām.
*
Limfocīti, vienkāršoti sakot, seko līdzi, vai tie esam vai neesam mēs. Ja parādās baktērija, kam ir citāda ģenētiskā informācija, limfocīts saņem signālu to iznīcināt.
