Praktiski ieteikumi imunitātes stiprināšanai ziemā 10
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Ziema un rudens ir periods, kad mainās ne tikai laika apstākļi, bet arī daudzi mūsu ieradumi – uzturamies svaigā gaisā, retāk mūs sasniedz saules stari, gaisā cirkulē dažādi vīrusi. Tas ir pārbaudījums imūnsistēmai, tāpēc svarīgi nodrošināt organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām.
Kā veidojas organisma aizsargspējas
Imunitāte ir organisma spēja pretoties slimībām. Tā ir divu veidu – iedzimtā (nespecifiskā) un iegūtā (specifiskā jeb adaptīvā) imunitāte. Nespecifiskā imunitāte nodrošina tūlītēju aizsardzību pret mikroorganismiem, pie tās pieder dažādas barjeras, kas traucē tiem iekļūt organismā, piemēram, āda, gļotāda, kuņģa skābe, asaras, bioloģiskas vielas, kas kavē “iebrucēju” vairošanos, kā arī šūnas, kas tos nogalina. Iekaisums ir viena no pirmajām imūnās sistēmas atbildes reakcijām uz infekciju vai kairinājumu.
Savainotās šūnas izdala ķīmiskas vielas, kas stimulē iekaisumu, tādējādi veidojot fizisku barjeru, kas kavē infekcijas izplatīšanos. Iedzimtajai imunitātei nepiemīt imunoloģiskas atmiņas – tā ir efektīva un laikus raidīta imūnā atbilde uz atkārtotu saskari ar slimības izraisītāju – antigēnu. Vairumā gadījumu antigēni ir baktērijas, sēnītes, vīrusi, toksīni, bet par tiem dažreiz var kļūt arī paša organisma šūnas. Iegūtā imunitāte iedalās pasīvajā un aktīvajā, tā var tikt iegūta dabiski vai mākslīgi, piemēram, pēc vakcinācijas. Iegūtā imunitāte reaģē uz antigēniem, veidojot pret tiem antivielas un saglabājot atmiņas par šo saskari.
“Katram cilvēkam ir savas imūnsistēmas īpatnības, no kurām daļa ir ģenētiski nosacīta, bet daļa atkarīga no citiem faktoriem, kur viens no tādiem faktoriem ir cilvēka vecums. Bērnam līdz skolas vecumam imūnsistēma vēl nav labi attīstīta, tāpēc arī bieži novērojama uzņēmība pret dažādām infekcijām. Vīrusiem piemīt vislielākā struktūras mainība, līdz ar to cilvēka organismam ir maza iespēja izveidot specifisku imunitāti pret tiem. Visas imūnās reakcijas sākas ar tā dēvēto nespecifisko imunitāti, kura pirmā reaģē uz jebkuru antigēnu, kas nonācis organismā. Un tieši no šīs imunitātes daļas stāvokļa ir atkarīgs, cik bieži mēs slimojam ar vīrusu infekcijām, ko tautā sauc par saaukstēšanos,” norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas imunoloģe asociētā profesore Nataļja Kurjāne.
Par novājinātu imūno sistēmu var liecināt bieža slimošana, piemēram, ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām, kam pievienojas deguna blakusdobumu vai ausu iekaisums, pneimonija. Reizēm var būt arī tā, ka cilvēks neslimo, bet pēc liela stresa vai slodzes pēkšņi sāk slimot ar infekcijas slimībām.
Imūno sistēmu īpaši novājina ilgstoša antibakteriālo līdzekļu lietošana. Tai atņem spēkus arī citas zāles, kuras hroniski slimnieki spiesti lietot gadiem ilgi, pastāvīgs stress, miega trūkums, neveselīgs dzīvesveids, piemēram, vit-amīnu un minerālvielu deficīts, smēķēšana, tādēļ arvien pieaug to cilvēku skaits, kuriem ir imūnās regulācijas mehānisma traucējumi.
Aizstājam sauli ar D vitamīnu!
“Imūnās sistēmas darbībā piedalās visi vitamīni. Tomēr no imunoloģiskā viedokļa dažiem vitamīniem un mikroelementiem ir īpaši liela nozīme. Tie ir D, C, A un E, kā arī B6, B12 vitamīns un folijskābe, kā arī mikroelements cinks, selēns un dzelzs. Tie visi regulē imūnās reakcijas un apgādā šūnas ar enerģiju,” saka Nataļja Kurjāne, atgādinot, ka ziemas laikā Latvijas iedzīvotājiem īpaši pietrūkst D vitamīna, tādēļ, veicot analīzes un konsultējoties ar ģimenes ārstu, vajag parūpēties par to, lai D vitamīna līmenis asinīs būtu atbilstošā daudzumā. Arī pētījuma dati liecina, ka lielai Latvijas iedzīvotāju daļai ir nepietiekams D vitamīna līmenis, kas ietekmē ne tikai kaulu veselību, bet arī imūnsistēmas darbību.
Praktiski visām imūnās sistēmas šūnām ir D vitamīna receptori. Zinātnieki noskaidrojuši, ka D vitamīns ir nepieciešams, lai šūnas, kas cīnās ar infekciju, kļūtu aktīvas un adekvāti uz to reaģētu. Lielbritānijā veiktais pētījums pierādīja, ka cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni retāk slimo ar akūtām augšējo elpceļu vīrusu infekcijām, tajā skaitā gripu, un vitamīna uzņemšana pietiekamās devās var uz pusi samazināt saslimšanas risku, 2020. gada nogalē vairāk nekā simts zinātnieku un ārstu parakstīja aicinājumu valdībām un veselības aprūpes speciālistiem veicināt pastiprinātu D vitamīna lietošanu, lai apkarotu Covid-19 izplatību. Augsts D vitamīna līmenis asinīs ir saistīts gan ar zemāku inficēšanās risku, gan ar vieglāku slimības norisi.
“Pamatā šo vitamīnu uzņemam trīs dažādos veidos. Saules ultravioletā starojuma ietekmē tas veidojas ādā, taču Latvijā ne ziemā, ne vasaras periodā saules gaismas nav pietiekami. Nelielu daudzumu iespējams uzņemt ar dažiem pārtikas produktiem, piemēram, olas dzeltenumu, aknām, zivīm, sēnēm. Trešais veids – lietojot D vitamīna preparātus, kuri satur aktīvās, daļēji aktīvās D vitamīna formas vai D3 vitamīnu jeb holekalciferolu,” skaidro Veselības centru apvienības poliklīnikas “Aura” endokrinoloģe Maija Gureviča.
Lai organisms saņemtu visus tā sniegtos efektus, vitamīns tiek pār-veidots aknās un aktivizēts nierēs. Izrādās, ka lielākajā daļā audu D vitamīns uzkrājas neaktīvajā formā, veidojot rezerves priekšdienām, lai, piemēram, saslimstot ar gripu, imūnā sistēma varētu to izmantot. Kalcidiola jeb 25(OH)D koncentrācija asins serumā ir šā vitamīna rezervju rādītājs, kas atspoguļo D vitamīna daudzumu, kas uzņemts no pārtikas un uztura bagātinātājiem. Optimāls līmenis ir 45–55 ng/mL, pietiekams – ap 30 ng/mL.
Ikdienā uzņemamo D3 vit-amīna devu nosaka pēc cilvēka svara un tā līmeņa asinīs. Ja tas ir zem normas robežas, papildus nepieciešams uzņemt 70–80 SV D vitamīna uz vienu kilogramu svara. Ja tas nav noteikts, jālieto profilaktiskā deva 2000–4000 SV. Imunitāte kā dzelzī kalta
Laba imūnās sistēmas darbība nav iedomājama bez minerālvielām – cinka, selēna un dzelzs. Cinks ir vitāli svarīgs, jo ir iesaistīts T šūnu (augsti specializētas imūnās sistēmas šūnas) augšanā, leikocītu nobriešanā un diferenciācijā, apoptozē jeb kontrolētā šūnas pašnāvībā, kuras mērķis ir iznīcināt izmainītas vai inficētas šūnas, aizsargāt šūnu membrānu pret oksidatīvo stresu.
Pētnieki atklājuši svarīgu saistību starp uzturā uzņemtu cinku un aizsardzību pret bakteriālās pneimonijas ierosinātājiem, bet bērniem profilaktiska cinka lietošana samazina saaukstēšanās reižu skaitu gada laikā.
Sievietēm ieteicamā cinka deva ir vidēji 10, savukārt vīriešiem –13 mg, bet bērniem no 3 līdz 8 mg dienā. Ņemot vērā, ka organisms pats to nespēj ražot vai uzglabāt, to ir nepieciešams uzņemt ar vitamīnu un minerālvielu kompleksiem vai tādiem pārtikas produktiem kā pākšaugi, liellopa, teļa un jēra gaļa, ķirbju, sezama sēklas, Indijas rieksti, skābpiena produkti.
Selēns ir antioksidants, kas organismā cīnās ar brīvajiem radikāļiem, uzlabo imunitāti, mazina iekaisuma procesus un novērš šūnu novecošanu. Par tā trūkumu organismā var liecināt izteikts vājums un nogurums. Dienā pieaugušam cilvēkam būtu jāuzņem 50–70 mikrogrami selēna, ko var izdarīt, uzturā lietojot gaļu, aknas, zivis, vēžveidīgos, sīpolus, pupas.
Izrādās, ka arī dzelzs ir nozīmīgs mikroelements, kas iesaistīts ne tikai skābekļa transportēšanā un asinsradē, bet tam ir arī liela nozīme imūnās sistēmas šūnu augšanā un nobriešanā, imūnsistēmas stiprināšanā un organisma pasargāšanā no infekcijām. Ieteicamā dzelzs deva dienā ir 9–15 miligrami. Pārtikas produktos sastopamā dzelzs ir divās pamatformās – divvērtīgā jeb hēma un trīsvērtīgā dzelzs, turklāt tām piemīt atšķirīga uzsūkšanās spēja. Vislabāk uzsūcas hēma dzelzs, kuru satur dzīvnieku izcelsmes produkti — gaļa, olas, zivis. No augu valsts izcelsmes produktiem visvairāk dzelzs ir lēcās, pupās, turku zirņos, ķirbju, sezama sēklās un linsēklās, mandelēs, ciedru riekstos.
Valsts zinātniskais institūts “BIOR” pēc Veselības ministrijas pasūtījuma šobrīd veic pētījumu par D vitamīna un dzelzs deficītu grūtniecēm. Nepietiekams dzelzs daudzums var samazināt hemoglobīna veidošanos, kas veicina imunitātes samazināšanos un infekciju risku.
Lieto vitamīnus pareizi
Vitamīni jālieto dienas pirmajā pusē, uzdzerot tiem glāzi ūdens.
Tukšā dūšā vitamīnus nav ieteicams lietot, jo tie var kairināt kuņģi. Vitamīnus vēlams uzņemt lielāko ēdienreižu laikā, piemēram, brokastīs.
Ja ikdienā ir jālieto medikamenti, tad jāpievērš rūpīga uzmanība iespējamai mijiedarbībai, jo vitamīni var pastiprināt vai pavājināt zāļu iedarbību.
Vitamīnus ieteicams uzņemt 30 minūtes pēc medikamentu lietošanas vai arī sadalīt tos pa lietošanas cikliem, piemēram, medikamenti no rīta, bet vitamīni pusdienlaikā.
