“Ja palielināta liesa izmeklējumos atklāta nejauši un pacientam līdz šim nekādas problēmas nav sagādājusi, jānosaka pilna asinsaina. Ja analīzes ir normālas un liesa tikai nedaudz palielināta, visticamāk, tas nav nekas nopietns,” mierina Sandra Lejniece. Tomēr ieteicams pēc dažiem mēnešiem atkārtoti veikt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, lai pārliecinātos, ka ar liesu tiešām viss ir kārtībā. 0
Ja liesa ievērojami palielināta, un arī asinsanalīzēs ir izmaiņas, piemēram, palielināts limfocītu un leikocītu skaits, jādodas pie hematologa, lai veiktu padziļinātu izmeklēšanu – kaulu smadzeņu punkciju. “Tas, ka kaulu smadzenes sāk nekontrolēti ražot asinsšūnas, liecina par ļaundabīgu procesu, piemēram, pārāk daudz neitrofīlo leikocītu var liecināt par hronisku mieloleikozi,” norāda hematoloģe. Lietojot medikamentus un precīzi izpildot ārsta norādījumus, daudzas asinsrades slimības mūsdienās labi padodas ārstēšanai.
Ja liesa izņemta
Traumējot vēdera dobuma orgānus, piemēram, satiksmes negadījumā, liesa var plīst, tādēļ to nākas izoperēt. Tā kā daudzas liesas funkcijas var veikt arī citi orgāni – limfmezgli, aknas –, pieaudzis cilvēks nepieciešamības gadījumā bez liesas var dzīvot, īpaši neizjūtot tās trūkumu. Tomēr liesa aiztur dažādu baktēriju iekļūšanu asinsritē, tādēļ cilvēkiem, kuriem tā izņemta, visu atlikušo mūžu būs vajadzīga papildu aizsardzība ar pneimokoku un gripas vakcīnām. Pirmā vakcinācija pret pneimokoku infekcijām jāveic pirms vai uzreiz pēc operācijas, bet pēc tam regulāri jāatkārto ik pēc trim gadiem.
“Pacientiem bez liesas bakteriālās infekcijas ir ļoti bīstamas, jo ļoti strauji var attīstīties sepse jeb asinssaindēšanās. Tādēļ, tiklīdz ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 38 grādiem, piemēram, slimojot ar gripu, steigšus jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta,” uzsver hematoloģe. Jāatceras arī, ka pēc operācijas trombocītu skaits asinīs visu mūžu būs nedaudz lielāks nekā pirms liesas izņemšanas. Tas gan neradīs nekādus veselības traucējumus.
