Importētie darbinieki nav nekāds “lētais darbaspēks”. Uzņēmēji dalās pieredzē 1
Lai gan atalgojums būvniecības nozarē turpina augt, būvuzņēmēji atzīst, ka šobrīd katastrofāli trūkstot kvalificēta darbaspēka. Tas ir skaidrojams ar būvniecības attīstības tempu pieaugumu pēdējos divos gados, jo īpaši 2018. gadā, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, būvniecības attīstības tempus var raksturot kā straujus jau otro gadu pēc kārtas. 2018. gada 2. ceturksnī būvniecības apjomi par 31,6% pārsniedza iepriekšējā gada attiecīgajā periodā sasniegto.
Starp galvenajiem nozari virzošajiem faktoriem jāmin privāto investīciju palielināšanās būvniecībā, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanas intensitātes un publisko pasūtījumu apjoma pieaugums.
Visvairāk apjomu pieaugums saistīts tieši ar ēku būvniecību (47,7%), taču arī inženierbūvju un specializēto būvdarbu jomā ir manāma pietiekami liela attīstība (27,8%).
AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš atzīst, ka arī viņiem pēdējie divi gadi iezīmējuši strauju attīstību. 2017. gadā apgrozījums veidoja aptuveni 48,6 milj. eiro, kas bijis divas reizes lielāks nekā 2016. gadā, bet 2018. gadā prognozētais apgrozījums būšot pieaudzis aptuveni vēl par 1,7 reizēm.
Viņš straujo apjomu kāpumu skaidro ar to, ka īstenoti vairāki lieli projekti, piemēram, Mežaparka Lielās estrādes skatītāju zonas būvniecība un Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbi.
Līdzīga situācija vērojama AS “UPB”, kur pēdējā gada laikā kopējais apgrozījums ir turpinājis augt gan Latvijas tirgū, gan eksportā. Kā norāda uzņēmuma Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka, 2018. gadu plānots noslēgt ar apgrozījuma pieaugumu līdz 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Lai arī šķiet, ka šī tendence ir tikai un vienīgi pozitīva, tai ir arī sava melnā puse.
Būvniecības apjomu pieaugums radījis kvalificēta darbaspēka trūkumu. Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtie dati rāda, ka darba devēju vidū vispieprasītāko profesiju desmitniekā šobrīd ir vairākas ar būvniecības jomu saistītas profesijas.
Visvairāk darba devēji meklē betonētājus un palīgstrādniekus, tad seko ēku celtnieki, apdares darbu strādnieki, namdari, mūrnieki, būvnieki, metālmateriālu metinātāji, elektriķi un krāsotāji.
“Būvniecības nozare periodiski saskaras ar lielāku un ne tik lielu strādājošo trūkumu. Galvenokārt trūkst kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī profesionālu un zinošu projektu vadītāju, tāpēc šo grupu kvalifikācijas celšanā investējam arī paši, īstenojot dažādas apmācības.
Tā kā ir liels objektu skaits, novērojams arī būvuzraugu trūkums. Iemesls ir arī tas, ka viņiem nepieciešama noteikta augstākā izglītība, kā arī sertifikācija,” stāsta AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs.
“”RERE Grupa” ir ģenerāluzņēmējs, tāpēc zemākā līmeņa darbaspēka piesaiste biežāk ir mūsu apakšuzņēmēju jautājums, taču zinām, ka arī šajās grupās vērojamas grūtības atrast un noturēt darbiniekus. Šā iemesla dēļ darbam būvlaukumā tiek apmācīti cilvēki, kas ar šo nozari iepriekš nav bijuši saistīti,” klāsta G. Āboltiņš-Āboliņš.
Vairākos “RERE Grupas” objektos ir piesaistīti darbinieki no citām valstīm, piemēram, Ukrainas. Lai arī importētie darbinieki nav “lētais darbaspēks”, lielākoties viņi ir profesionāli un pārbaudīti sava amata meistari, kam attiecīgi ir jāmaksā.
Papildu izmaksas un administratīvo slogu sagādā viesstrādnieku uzturēšanās atļauju noformēšanas process. Uzņēmējiem, kas šādus darbiniekus vēlas piesaistīt, ir jārēķinās ar salīdzinoši lielu administratīvo slogu.
Bet tomēr prakse apliecinājusi, ka tas attaisnojas, jo viņi ir motivēti un uz rezultātu orientēti, tāpēc padara vairāk. Tas sasaucas ar nozīmīgu un arvien aktuālāku nozares izaicinājumu – ne tikai nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, bet arī veicināt tā efektivitāti, turpina G. Āboltiņš-Āboliņš.
Būvniecības apjomu pieaugumu un no tā izrietošās sekas jūt arī mazie būvuzņēmēji. Piemēram, SIA “Ventis SV” īpašnieks Ventis Spricis norāda, ka pēdējā gada laikā apjoms pieaudzis tiktāl, ka nespējot paņemt visus pasūtījumus, jo vienkārši nepietiek darbaspēka.
Palielināt esošo darbinieku skaitu viņš nevēloties, jo, domājot ilgtermiņā, nav pārliecības par objektu pietiekamību, kas nozīmēs darbinieku atlaišanu.
Vērtējot kopējo situāciju no mazā uzņēmēja skatpunkta, SIA “Ventis SV” pauž nostāju: “Šobrīd valstī trūkst t. s. apakšuzņēmēju, kas izpilda ģenerāluzņēmēja prasības.”
To viņš skaidro ar faktu, ka, startējot valsts iepirkumos, finanses par izpildīto darbu tiek pārskaitītas ģenerāluzņēmējam un bieži gadās, ka līdz apakšuzņēmumiem nonāk summa tikai, piemēram, par materiāliem un daļu darba.
To var saprast, jo iepirkumos uzvar zemākā cena, par kuru ir praktiski nereāli īstenot daļu projektu. Šāda modeļa dēļ virkne mazo uzņēmumu pat nestartē konkursos, atzīmē V. Spricis.
Rezumējot šābrīža situāciju, AS “RERE Grupas” valdes priekšsēdētājs secina, ka pieprasījums nereti ir bijis lielāks par nozares kapacitāti. Lai arī tas liecina par valsts ekonomiskā stāvokļa augšupeju, tomēr vienlaikus arī brīdina, ka nozare šobrīd īsti nav gatava adaptēties straujām pārmaiņām.
“Tāpat kā citos sektoros, arī būvniecībā ir novērojams cikliskums, ko ietekmē ne tikai lokāli ekonomiskie aspekti, bet arī globālās ekonomiskās tendences. Tāpēc publiskā finansējuma saņēmējiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī būtu rūpīgi jāprognozē nozares attīstības cikli un savlaicīgi jādomā, kā kritumus aizpildīt.”
