Impīčmenta mākoņi pār Trampu 0
ASV Kongresa Pārstāvju palātā sākušās Tieslietu komitejas noklausīšanās saistībā ar impīčmenta izmeklēšanas sākšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Komitejas priekšsēdētājs, demokrāts Džerijs Nādlers trešdien procesa atklāšanas sēdē paziņoja, ka Tramps riskējis ar ASV nacionālo drošību, lai gūtu labumu saviem centieniem tikt pārvēlētam 2020. gadā. Tramps “tieši un atklāti uzaicināja ārvalstu iejaukšanos mūsu vēlēšanās”, pavēstīja Nādlers. Turklāt Trampa administrācija esot likusi bezprecedenta šķēršļus izmeklēšanai, ko līdz šim nav atļāvies neviens ASV prezidents, pret kuru ierosināts impīčments. Jau pati šādu šķēršļu likšana var būt iemesls saukšanai pie atbildības.
Kā zināms, Trampa atstādināšanas galvenais iemesls ir viņa 25. jūlija telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuru tas mēģināja pierunāt sniegt informāciju par bijušā ASV viceprezidenta un iespējamā demokrātu 2020. gada prezidenta vēlēšanu kandidāta Džo Baidena un viņa dēla darbību Ukrainā, kas it kā saistīta ar korupciju. Nedēļu pirms tam Tramps aizturēja ASV militāro palīdzību Ukrainai. ASV Kongresā uzskata, ka tas darīts, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu. Tādējādi viņš ASV ārpolitiku pakļāvis savu politisko interešu īstenošanai.
Komitejā savu ekspertīzi par pamatojumu impīčmenta procesam sniedza četri tieslietu profesori, starp kuriem bija trīs demokrāti un viens republikānis. Trampu attaisnoja tikai republikāņu eksperts, kurš paziņoja, ka demokrāti visu šo sākuši tikai tādēļ, ka paši baidās par 2020. gada vēlēšanu iznākumu.
Tikmēr viens no demokrātiem, Ziemeļkarolīnas universitātes profesors Maikls Gerhards izteicās: “Tādā gadījumā, ja tas, par ko mēs runājam, neskaitās iemesls impīčmentam, tad nekas nevar būt iemesls.” Gerhards pauda, ka Tramps vērsies pret visām konstitucionālajām garantijām, kas savulaik ieviestas, lai novērstu monarhijas iedibināšanos ASV.
Savukārt Stenforda Juridiskās skolas profesores Pamelas Karlanas spriedums bija, ka “palīdzības izspiešana no citas valsts līdera savu personīgo problēmu atrisināšanas vārdā” ir ļaunākais, ko kāds prezidents atļāvies visā ASV prezidenta institūcijas pastāvēšanas laikā.
Tramps gan atzīst, ka, runājot ar Zelenski, lūdzis Ukrainas valdību izmeklēt Baidenu darbību, tomēr nav to saistījis ar ASV militārās palīdzības piegādi. Kongresa demokrātu aktivitātes viņš nosaucis par “joku”, turklāt “tas, ko viņi dara, ir ļoti slikti mūsu valstij”.
Procedūra paredz, ka Tieslietu komiteja impīčmenta pamatotības lietā sagatavos ziņojumu, kuru iesniegs Pārstāvju palātā, kur to pieņems vai noraidīs ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja dokumentu pieņem, to nosūta izvērtēšanai Senātam. Senātā republikāņiem ir 53 vietas no 100, līdz ar to lēmums par labu Trampa atstādināšanai vismaz šobrīd tur ir maz ticams.
