Zviedrija izvēlas klusēt 43
Zviedru politiķus un medijus par izvairīšanos atklāti runāt par imigrācijas problēmām asi kritizē arī Dānija, vainojot to strausa politikas piekopšanā. Dāņu tiešsaistes vietnē “Globalt” analizētas Zviedrijas mediju publikācijas dažas dienas pēc dubultslepkavības “Ikea”. Zviedrijas vadošie mediji galvenokārt akcentējuši faktu, ka valstī kopumā ir samazinājies slepkavību skaits, nevis to, ka ir nogalināti divi cilvēki. Dāņu žurnālists Mikaēls Jalvings norāda, ka zviedru politiskā elite ir apsēsta ar iecietību, vienlīdzību un multikulturālismu. Zviedrija labāk izvēlas klusēt par imigrācijas sagādātajām problēmām. Viņš norāda, ka jebkurā citā Eiropas valstī, pat ja iedzīvotāji neatbalsta imigrantu uzņemšanu, par šo tēmu notiek diskusijas. “Cik imigrantu mēs varam uzņemt? Tas ir praktisks un pragmatisks jautājums, bet Zviedrijā nav šo sarunu. Pragmatisms tiek uztverts kā kaut kas pārdabisks vai ļauns.” Līdzīgu viedokli pauž arī citi, norādot, ka iedzīvotāji, kas nepiekrīt valdošajam viedoklim, tiek uzskatīti par ksenofobiem un rasistiem. “Diemžēl pašreizējā politiskā elite veidojusies multikulturālisma režīmā. Politiķi, žurnālisti, skolas izskaitļo “rasistus”. Tajā viņiem palīdz politkorektuma komisāri,” raksta “American Thinker”.
Labējo politikāņu uzvaras gājiens
Pieaugot bēgļu plūsmai, vairojusies spriedze arī sabiedrībā. Eksperti uzskata, ka Zviedrijas valdošo politiķu izvairīšanās un nespēja atklāti runāt par pieaugošajām imigrācijas problēmām stiprina labējo nacionālistu pozīcijas, kuri asi kritizējuši pie varas esošo politiķu ilgstoši piekopto imigrācijas politiku, kas sadalījusi valsti divās daļās un veicinājusi imigrantu izolāciju. Viņi arī vienīgie runā par bēgļu plūsmas ierobežošanu, nebaidoties, ka tiks dēvēti par rasistiem. Augusta beigās publicētie aptaujas rezultāti apliecinājuši, ka strauji pieaugusi pret iebraucējiem naidīgās, galēji labējās nacionālistu partijas “Zviedrijas demokrāti” popularitāte, sasniedzot rekordaugstu līmeni. Lai gan pie varas esošie sociāldemokrāti joprojām ir Zviedrijas vispopulārākā partija, atbalsts viņiem strauji sarūk. Pieaudzis arī uzbrukumu skaits bēgļu centriem un topošajām izmitināšanas vietām. Nedēļas laikā vien fiksēti četri gadījumi. Šādi incidenti vēl vairāk pastiprina bažas par valsts spēju reaģēt uz bēgļu krīzi. Zviedrijas premjers Stefans Lēvens paudis bažas par šiem incidentiem, tomēr norāda, ka Zviedrijas iedzīvotāji joprojām ir atvērti patvēruma meklētāju izmitināšanai: “Esmu pārliecināts, ka arī lielākā daļa Zviedrijas iedzīvotāju nav noskaņoti pret patvēruma meklētājiem.”
