Integrācijas neveiksme Zviedrijā. Imigrantu rajonos plaukst noziedzība, bet politiķi izvēlas klusēt 43
Imigrācija Zviedrijā šogad sasniegusi rekordaugstu līmeni. Zviedrijas Migrācijas aģentūras dati liecina, ka šogad patvērumu pieprasījuši jau vairāk nekā 95 000 cilvēku, iepriekš prognozēto 74 000 vietā. Turklāt gads vēl nav beidzies. Imigrācija Zviedrijā ir problemātisks jautājums jau vairākus gadus. Tomēr Zviedrija par to runā negribīgi, turpinot turēties pie vīzijas par ideālu, multikulturālu sabiedrību.
Laipni lūgti Zviedrijā!
Zviedrija, kurā dzīvo desmit miljoni iedzīvotāju, bēgļu skaita uzņemšanas ziņā ir otrajā vietā aiz Vācijas. Zviedrijā ir augstākais imigrantu skaits (16%) Eiropas Savienībā, ņemot vērā valsts iedzīvotāju skaitu. Tomēr bēgļu pieplūdums rada jautājumus par to, vai atvērto durvju politika turpināsies. Zviedrija varētu sekot Vācijas un Austrijas piemēram un uz laiku ieviest robežkontroli, vakar vēstīja laikraksts “Aftonbladet”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem. Zviedrijai tas būtu ārkārtas solis, jo tā jau gadiem lepojas ar imigrantiem labvēlīgas valsts reputāciju. Zviedrijas sociāldemokrātu valdība vienmēr uzsvērusi, ka imigrācija Zviedrijā ir vēlama, ļaujot novērst gan iedzīvotāju skaita sarukumu, gan arī aizpildīt darba vietas. Taču pēdējo gadu laikā cilvēku skaits, kas vēlas apmesties šeit, ir krasi pieaudzis, radot bažas par ietekmi uz darba tirgu un imigrantu integrāciju. Par neveiksmēm imigrantu iekļaušanā sabiedrībā Zviedrija izvēlas klusēt vai runā ļoti negribīgi. Daudzi kritiķi uzdod jautājumu, vai Zviedrija var atļauties imigrantu uzņemšanu tādos apjomos situācijā, kad valdībai ir būtiski jāsamazina budžeta izdevumi un tā jau paziņojusi par plāniem nākamgad palielināt nodokļus.
Spītīgi turas pie multikulturālisma
Analītiķi uzskata, ka Zviedrijas galvenā problēma ir tās nespēja integrēt bēgļus un nevēlēšanās atzīt imigrāciju par klupšanas akmeni, spītīgi turoties pie politiskās elites un mediju kultivētā perfektas sabiedrības tēla, kuras stūrakmens ir multikulturālisms. Oksfordas universitātes profesors Pols Koljērs uzskata, ka Zviedrija šobrīd uzņem imigrantus ātrāk, nekā spēj tos integrēt. “Zviedrija ir labākā valsts imigrantu uzņemšanā, bet sliktākā integrācijā darba tirgū. Šī recepte ir politiska katastrofa,” viņa teikto citē tiešsaistes vietne “The Local”. Tam nepiekrīt Zviedrijas tieslietu un migrācijas ministrs Morgans Johansons, kurš uzskata, ka imigrantu pieplūdumam būs pozitīva ietekme uz Zviedrijas ekonomiku, jo pakāpeniskā iedzīvotāju novecošanās rada arvien lielāku vajadzību pēc jaunām darba rokām. “Trešajai daļai Sīrijas bēgļu ir augstākā izglītība. Tie ir ārsti, inženieri un citi speciālisti. Tas ir tieši tas, kas tagad ir vajadzīgs Zviedrijas ekonomikai. Viņi ir vajadzīgi jau tagad, un pieprasījums pēc šādiem speciālistiem pieaugs gadu no gada,” ministra teikto citē britu raidsabiedrība BBC.
