Imigranti uztur spriedzi Eiropā 5
Šodien Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers iepazīstinās ar jauno plānu bēgļu sadalei Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tikmēr imigrantu straumes turpina plūst uz Eiropu. Grieķijas valdība un ANO bēgļu aģentūra vakar nosūtīja papildspēkus uz Grieķijai piederošo Lesbas salu, kur palielinājusies spriedze lielā nelegālo imigrantu pieplūduma dēļ. Vācija paziņojusi, ka varētu uzņemt pat pusmiljonu bēgļu ik gadu.
Vietējie iedzīvotāji paliek mazākumā
Grieķijas salās pašlaik ir 30 tūkstoši nelegālo migrantu un no šī skaita 20 tūkstoši ir Lesbas salā, paziņojusi ANO bēgļu aģentūra. Nelegālo imigrantu skaits jau vairākas reizes pārsniedz salas iedzīvotāju skaitu, atzīmē mediji. Lai savaldītu tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas centās iekļūt prāmī uz valsts kontinentālo daļu, policistiem nācās izmantot stekus. Grieķijas valdība un ANO bēgļu aģentūra vakar nosūtīja papildu kuģus un personālu patvēruma meklētāju reģistrācijas procesa paātrināšanai. Imigrantu uzņemšanas centrs, kas pārvietots uz futbola stadionu, turpmāk strādās diennakts režīmā, lai paātrinātu bēgļu uzņemšanas procesu. Grieķijas imigrācijas lietu ministrs Janis Muzals brīdināja, ka situācija Lesbas salā var kļūt sprādzienbīstama, ierodoties arvien lielākam skaitam imigrantu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Aptuveni 2500 imigrantu bloķēja galveno salas autoceļu, prasot viņus nekavējoties nosūtīt uz kontinentālo Grieķiju. No turienes viņi plāno doties tālāk uz turīgākām Eiropas valstīm, piemēram, Vāciju vai Austriju. Sadursmes izcēlušās arī starp dažādu tautību bēgļiem. Neapmierinātību izraisījis noteikums, ka reģistrācijā priekšroka tiek dota patvēruma meklētājiem no Sīrijas. Daudzi no imigrantiem ir sīrieši, kuri ir atbraukuši laivās no tuvējās Turcijas piekrastes. Lielākā daļa imigrantu pulcējas salas galvaspilsētā Mitilinē cerībā nokļūt uz kuģa, kas tos nogādās kontinentālajā Grieķijā, lai turpinātu ceļu uz turīgajām Rietumeiropas valstīm. Viņi guļ zem klajas debess, un viņiem nav pieejamas nedz tualetes, nedz dušas. Šiem pagaidu viesiem pilsētā netiek izdalīta pārtika un dzeramais ūdens, taču arī nometnēs apstākļi nav labāki. Bēgļu neapmierinātību izsauc arī reģistrācijas procesa kavēšana. Kāds bēglis intervijā “Euronews” pastāstīja: “Nav zināms, cik cilvēku vispār šeit atrodas. Grieķijas varasiestādes netiek galā ar dokumentu noformēšanu. Tāpēc nākas grūstīties un cīnīties līdz pat nāvei, lai kaut ko panāktu.” Arī kritiķi atzīst, ka vietējās varasiestādes ar situāciju netiek galā un kavē raitākas uzņemšanas sistēmas izveidi. Pārsvarā ar to nodarbojas brīvprātīgie un humānās palīdzības organizācijas, kas piegādā bēgļiem un viņu ģimenēm ēdienu un sniedz medicīnisko palīdzību.
Ungārijā turpinās bēgļu straumes
Imigrantu sadursmes ar policiju notikušas arī Ungārijā uz Serbijas robežas. Simtiem imigrantu izlauzās cauri policijas kordonam un devās tālāk kājām uz Budapeštu, vēsta BBC. Līdzīga situācija izveidojās pēc aptuveni 300 nelegālo imigrantu izbēgšanas no Reskes patvēruma meklētāju nometnes, lai dotos tālāk uz Austriju vai Vāciju, kas ir nelegālo imigrantu īstais galamērķis. Ungārija pašreiz kā tranzītvalsts piedzīvo bezprecedenta nelegālo imigrantu pieplūdumu. Pēdējā laikā valstī ieradušies vairāk nekā 100 000 cilvēku. Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka piešķirs Ungārijai ārkārtas palīdzību – četrus miljonu eiro – imigrantu krīzes risināšanai.
Vācija uzņems pusmiljonu bēgļu
Dažus turpmākos gadus Vācija varētu uzņemt 500 000 bēgļu katru gadu, paziņojis Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls. “Es ticu, ka mēs noteikti varētu tikt galā pusmiljona robežās vairākus gadus,” vēsta aģentūra AFP, atsaucoties uz vicekanclera teikto televīzijā ZDF. Viņš skaidroja, ka Vācija ekonomiskās situācijas dēļ var atļauties uzņemt lielāku skaitu imigrantu. Berlīne paziņojusi, ka centīsies panākt obligāto bēgļu uzņemšanas kvotu noteikšanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Vācijas pozīciju atbalsta arī Francija. Francijas prezidents Fransuā Olands jau apstiprinājis, ka valsts uzņems 24 000 imigrantu. Britānija, kas iepriekš bija noraidoša papildu bēgļu uzņemšanā, apsolījusi piecos gados uzņemt 20 000 cilvēkus no Sīrijas. Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka arī citām Eiropas valstīm aktīvāk jāiesaistās krīzes situācijas risināšanā un jāuzņem vairāk patvēruma meklētāju. Viņa asi kritizēja valstis, kas neiesaistās krīzes risināšanā, un brīdināja par sekām: “Ir nepieņemami, ka dažas valstis runā tā, it kā šī krīze uz viņiem neattiektos. Šāda pieeja ilgtermiņā nedarbosies. Tam būs sekas, kaut arī mēs to nevēlamies,” Merkeles teikto preses konferencē Berlīnē citē BBC. Vienlaikus viņa atzina, ka nelegālo imigrantu pieplūdums tuvākajā nākotnē izmainīs Vāciju. Interneta vietne “Politico”, atsaucoties uz kādu augsta ranga Eiropas Savienības amatpersonu, ziņo, ka tiek apsvērta arī sankciju ieviešana pret tām valstīm, kuras atteiksies uzņemt patvēruma meklētājus. Tajā pašā laikā Berlīne izpelnās arvien skaļāku kritiku, ka tā ar saviem bezatbildīgajiem solījumiem uzņemt tūkstošiem patvēruma meklētāju tikai mudina arvien jaunus nelegālos imigrantus sākt ceļu uz Eiropu.
