Imigrācijas likuma grozījumi no Latvijas aizbiedējuši ķīniešus 2
Pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, kas būtiski paaugstināja investīciju slieksni termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanai, pieprasījums pēc tām ir ļoti būtiski sarucis, šorīt telekanālā LNT pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes direktora vietniece Maira Roze.
Nepilnu divu gadu laikā kopš grozījumiem Latvijā ir pieprasītas vien aptuveni 250 TUA par nekustamo īpašumu iegādi. Lielākā daļa TUA pieprasītāju joprojām ir Krievijas pilsoņi, savukārt pieprasījumi no ķīniešiem, kas savulaik bija aktīvi, tagad ir gandrīz pilnībā apsīkuši, jo ieguldījumu slieksnis viņiem laikam ir par augstu, stāstīja ierēdne.
Pārvalde jūt interesi pagarināt TUA no to cilvēku puses, kuri šīs atļaujas ieguva pirms pieciem gadiem, savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir ieguvušas tikai 13 personas, jo šajā gadījumā ir augstākas prasības un pēc pirmo piecu gadu nodzīvošanas Latvijā ir jāapliecina, piemēram, minimālas latviešu valodas zināšanas.
Kā ziņots, pašlaik Saeima vērtē kārtējos Imigrācijas likuma grozījumus. Valdošās koalīcijas partijām ir dažādi viedokļi saistībā ar otrreizējai caurlūkošanai nodotā Imigrācijas likuma normu par 5000 eiro iemaksu, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.
“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka šāds priekšlikums par 5000 eiro iemaksu tika iesniegts tikai uz 3.lasījumu un neatbilst tiesiskās paļāvības principam. “Vienotība” šo priekšlikumu iepriekš neatbalstīja, tomēr vēl jāizvērtē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa argumenti, atdodot šo likumu otrreizējai caurlūkošanai. Āboltiņa atgādināja, ka priekšlikumus izmaiņām likumā varēs iesniegt tikai par tiem pantiem, par kuriem prezidents izteicis iebildumus.
Savukārt nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pauda viedokli, ka šādam maksājumam jābūt. Viņš uzsvēra, ka nacionālā apvienība iebilda pret “termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību”, tomēr, ja tāda pastāv, tad nevajadzētu atteikties no ieceres par šo iemaksu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) kritizēja “ļoti sliktu praksi” iesniegt konceptuālus priekšlikumus likumprojektiem pirms 3.lasījuma. Viņš arī atzina, ka nav pārliecināts par to, vai šādai iemaksai jābūt.
Valsts prezidents nolēmis neizsludināt grozījumus Imigrācijas likumā. “Grozījumi Imigrācijas likumā parāda nepilnības likumdošanas procesā, kad trešajā lasījumā tiek sasteigti virzīti un Saeimā atbalstīti līdz galam neizstrādāti priekšlikumi, kuri rada pretrunas ne tikai likuma tekstā, bet arī apdraud likuma piemērošanu atbilstoši tā mērķim,” norādījis Vējonis.
Nododot grozījumus Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents norādījis uz vismaz septiņām likuma normām, kuras nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu precīzu likuma piemērošanu. Piemēram, likumā nav noteikta valsts pamatbudžeta programma, kurā ieskaitāmi ārzemnieku veiktie maksājumi 5000 eiro apmērā par atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, kā arī nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu valsts drošības vai valsts ekonomiskās attīstības interesēs. Valsts prezidents nav apšaubījis Saeimas tiesības noteikt papildu prasības atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai, taču norādījis uz nepieciešamību nodrošināt skaidru un precīzu pāreju uz jauno regulējumu.
Jau vēstīts, ka Saeima, 21.aprīlī galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Imigrācijas likumā, cita starpā akceptēja deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikumu, ka, atkārtoti pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam valsts budžetā būs jāsamaksā 5000 eiro. Atbalstot Putras priekšlikumu, Saeima mainīja par likuma izstrādi atbildīgās komisijas iepriekš pieņemto lēmumu noraidīt parlamentārieša rosinājumu.
