Imants Liepiņš: Krievijas gadījumā ir darīšana ar kaut ko līdzīgu Islāma valstij 17
Vai ar agresoru vispār ir jārunā? Žurnālists Imants Liepiņš uzskata, ka ne šobrīd. “Krievijas gadījumā mums ir darīšana ar kaut ko līdzīgu Islāma valstij, ar ko nekādas sarunas nav iespējamas,” žurnālists atzinis TV24 “Speciālizlaidumā”.
Kopumā viņš norāda, ka diplomātija tieši tāpēc pastāv, lai visādus sadamus huseinus un tamlīdzīgus tiptus iesaistītu sarunās un dotu viņiem kaut kādu cerību un vismaz samazinātu asinsizliešanu, ja to nav iespējams novērst. Bet tas tā nav iespējams Krievijas gadījumā.
Tāpat arī I.Liepiņš atgādina, ko pirms 100 gadiem rakstījis ģenerālis Pēteris Radziņš, kurš kādu laiku bijis arī Ukrainas ģenerālštāba priekšnieks.
Ģenerālis jau tolaik norādījis, ka gan tad, kad Ukraina pirmo reizi veidojās kā patstāvīga valsts, gan kad to darīja Latvija, Krievijas diplomātija vienmēr bija piesegs un laika novilcināšana kādu militāru aktivitāšu īstenošanai.
“Ja mēs skatāmies uz starpvalstu nolīgumiem tā, ka valsti par kaut ko vienojas un pēc tam šo vienošanos tur visu laiku, tad Krievija iesaistās sarunās un līgumos tikai tāpēc, lai to pēc tam lauztu un novilcinātu laiku, kamēr varēs sagatavot uzbrukumu. Normandijas un Minskas sarunu process, kas vilkās daudzus gadus, bija tikai gatavošanās iespējai sarīkot nākamo uzbrukumu,” norāda I.Liepiņš.
Eksperts arī norāda, ka Krievijai palīdzīgu roku ir sniedzis Baltkrievijas diktators Lukašenko, kurš ir iedzinis pats sevi stūrī ar viltotajām vēlēšanām, bet nu ir kļuvis atkarīgs no Putina labvēlības.
Līdz ar to Baltkrievija šobrīd ir spiesta atdot Krievijai savu teritoriju kā vietu, no kurienes uzbrukt Ukrainas ziemeļu pusei caur Černobiļu un virzīties tālāk uz Kijevu.
“Vēl pirms gada nekas tāds nevarēja notikt, bet šobrīd Ukrainai ir ne tikai jāsargā sava austrumu robeža, bet būtībā jau trīs ceturtdaļas no savām robežām no visām pusēm. Tāpēc Krievija paļaujas, ka izdosies ielenkt Ukrainas vidieni no visām pusēm un pamazām īstenot sev vēlamos scenārijus,” norāda žurnālists.
I.Liepiņš norāda arī uz Latvijas palīdzības nozīmi: “Trešdien pēcpusdienā no Latvijas izlidoja lidmašīna ar “Stingeriem” (pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām), vēlu vakarā tie tika izkrauti militārajā noliktavā, bet jau plkst. 4.00 no rīta izrādījās noderīgi, jo tika ziņots, ka ir notriekti vismaz 3 uzbrucēju helikopteri. Viens no tiem bija tik tālu sabojāts, ka varēja nosēsties, bet vairs nevarēja pacelties.”
Līdz ar to var secināt, ka Latvijas devums jau no pirmajām kara stundām bijis lietderīgs un I.Liepiņš prognozē, ka tā nebūs tāda pēdējā reize.
