Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO. “Turki ir lieliski tirgotāji un veikli diplomāti,” situāciju komentē Lieģis 19
Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO. Šis jautājums paliek pie šo valstu valdībām – viņi pietiekami cieši sadarbojas šajā jautājumā, lai paši tiktu galā ar to, vai Somija varētu iestāties NATO ātrāk nekā Zviedrija. Tā ir šīs situācijas viena puse. Tā TV24 raidījumam “Globuss” izteicās Imants Lieģis, Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks un bijušais aizsardzības ministrs.
“Otra puse – tuvojošās vēlēšanās Turcijā, kur zemestrīce var tagad nospēlēt par sliktu pašreizējam Turcijas prezidentam Radžepam Tajipam Erdoganam un viņš tās var zaudēt. Tad Turcijā būs pavisam cita situācija iekšpolitiski un ārpolitiski, kas varētu nozīmēt, ka protokola ratifikācija var aiziet līdz Viļņas samitam.”
Lieģis turpina: “Vēl ir jautājums, cik lomu spēlēs ASV, to attiecības ar Turciju un kaujas lidmašīnu F-16 piegāde Turcijai.”
Zviedru augstie standarti pret cilvēktiesībām, kas nepatīk turkiem, ir kā “valūta”, ko turki varētu iemainīt pret lidmašīnu pārdošanu viņiem? Šādu jautājumu uzdeva raidījuma vadītājs.
“Turki ir lieliski tirgotāji un veikli diplomāti, tirgojas ar vairākām “precēm” vienlaikus. Neapšaubāmi!”
Laikraksts: Somija un Zviedrija atteikušās no ieceres pievienoties NATO kopā
Somija un Zviedrija atteikušās no ieceres pievienoties NATO kopā un vienojušās, ka Somija var iestāties aliansē pirmā, ja būs radušies attiecīgi apstākļi, ziņo Somijas laikraksts “Iltalehti”, atsaucoties uz saviem avotiem.
Zviedrija piekritusi scenārijam, ka Somija pievienojas NATO vispirms, ja Turcija un Ungārija ratificēs Somijas pieteikumu par uzņemšanu NATO, bet Zviedrijai liks gaidīt, teikts “Iltalehti” otrdienas publikācijā.
Somija un Zviedrija arī turpmāk informēs viena otru par saviem NATO procesiem, vienlaikus Zviedrija piedāvājusi savu politisko atbalstu, ja kļūs skaidrs, ka Somija uz dalību NATO var virzīties ātrāk.
NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam otrdien Briselē tika uzdots jautājums, vai abu ziemeļvalstu uzņemšanas aliansē atšķirīgā laikā būtu pieņemama. Stoltenbergs sacīja, ka vienlaicīga ratifikācija militārajai aliansei nav nepieciešama. “Galvenais ir, ka abas valstis tiek uzņemtas kā pilntiesīgas dalībvalstis, cik vien drīz iespējams,” viņš piebilda.
Pēc šī Stoltenberga izteikuma Somijas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Mati Pesi tviterī ierakstīja: “Signāls no NATO ir mainījies.”
Anakara februārī apliecināja, ka pozitīvi raugās uz Somijas pieteikumu, tomēr pieprasīja, lai Zviedrija ieņem stingrāku nostāju pret Turcijas kurdu bruņoto separātistu grupējumu Kurdistānas Strādnieku partija (PKK). Ankara arī uzstāj, lai Zviedrija nosoda grupējumu, ko Turcija vaino 2016.gada neveiksmīgā puča organizēšanā.
Somijas un Zviedrijas pieteikumus par uzņemšanu NATO nav ratificējušas tikai Turcija un Ungārija. Jaunu dalībvalstu uzņemšanai NATO nepieciešams visu alianses dalībvalstu atbalsts.
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2023
