Imants Lancmanis: cilvēki ļoti ātri ir aizmirsuši padomju laika nejēdzības 135
Vaicāts, kādēļ Latvijā tik daudziem ir nostaļģija pēc padomju laikiem, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis atbild, ka cilvēku domāšana mēdz būt ārkārtīgi iracionāla. “Mums vienmēr šķiet, ka tagadējais brīdis ir slikts, ka labie laiki vai nu palikuši pagātnē, vai gaidāmi nākotnē.”
Lancmanis stāsta, ka joprojām izbauda iespēju iepirkties lielveikalā, jo ļoti labi atceras gan pēckara nabadzību, gan to, kā divas dienas vajadzēja stāvēt rindā pēc cukura. “Cilvēki ļoti ātri ir aizmirsuši to, kā padomju laikā izskatījās veikalu plaukti. Man joprojām acu priekšā ir skats, kas pavērās gastronomijas veikalā toreizējā Ļeņina (tagadējā Brīvības) ielā iepretim čekas mājai: visu sienu aizņēma plaukti ar vienu vienīgu produktu, kādām 100 marinētu biešu burciņām. Čeka varēja noskatīties, kādos apstākļos viņiem jācenšas noturēt varu: kad režīms saviem pilsoņiem var piedāvāt tikai marinētas bietes.”
Lancmanis spriež, ka padomju laikā nevienu brīdi nebija iespējams aizmirst sajūtu, ka dzīvojam cietumā. “Tagad redzam aptaujas, ka Krievijā lielākā daļa nožēlo Padomju Savienības sabrukšanu. Krievu tauta vispār īsti nezina, kas ir brīvība, jo viņiem nav tādas pieredzes. Krievu cilvēka dzīvē ļoti liela loma ir ticībai. Viņi vēlas ticēt un negrib vilties. Tā viņi gadsimtiem ilgi ticēja caram, vēlāk ticēja Ļeņinam un Staļinam, bet tagad tic Putinam.”
Lancmanis uzskata, ka Eiropas racionālā domāšana ir mūsu priekšrocība. “Tā radīja priekšnoteikumus demokrātijai, kas balstās uz vēlētāju racionālu izvēli, nevis ticību kādam valdniekam vai diktatoram. Latvieši vispār ir ļoti skeptiska tauta, kurai ir tieksme visu apšaubīt.
Tikai žēl, ka šī skepse nav vērojama attiecībā uz mūsu pašu uztveri. Jo mums nez kāpēc liekas, ka Latvijas gadījums ir īpašs, ka mūsu valdība ir īpaši stulba un noziedzīga. To var redzēt arī tagadējās diskusijās par valsts budžetu. Visiem kritiķiem iesaku neturēt sveci zem pūra un piedāvāt savu ideālo budžetu atbilstoši tiem līdzekļiem, kas ir mūsu valsts rīcībā. Kam pieliksi, un kam atņemsi? Citādi brīžiem rodas iespaids, ka cilvēki domā: kaut kur ir paslēpta mistiska naudas lāde, bet sliktais onkulis sēž tai virsū un mums nedod.”
VISU SARUNU AR IMANTU LANCMANI LASI JAUNĀKAJĀ ŽURNĀLA “MĀJAS VIESIS” NUMURĀ VAI E-IZDEVUMĀ!
