Foto – Zigmāris Rumka

– Nē. Uzrakstīju Augustam Brigmanim vēstuli, ka izstājos no LZS. Tas notika, kad sāku paust uzskatus par lietām Austrumos un par lietām Rietumos atklāti. Sapratu, ka mana uzdrošināšanās varētu radīt zināmas kolīzijas starp mani un partiju.

– Kāda ir jūsu pozīcija Ukrainas jautājumā, vai tā mainās laika gaitā?

– Es būtu gribējis, lai tā būtu mainījusies. Diemžēl nav mainījusies arī notikumu gaita Ukrainā, kur sakāvi cieš mēģinājums ar spēku risināt tās problēmas, kas ar spēku nav atrisināmas. Ukrainā notiekošais ir traģiska mācību stunda tiem, kas iedomājas, ka delikātus jautājumus var atrisināt ar nedelikātām metodēm. Mani māc lielas šaubas par to, vai iemesli, kas izraisījuši Ukrainas krīzi, Latvijā ir pietiekami dziļi pētīti un analizēti. Tie ir būtiski un aktuāli jautājumi, kas prasa kvalitatīvu risinājumu. Interesanti, ko šajā sakarā varētu piedāvāt nākamais Latvijas prezidents?

– Uzzīmēsim Kalniņa kunga piedāvāto nākotnes modeli kartē. Tātad ES ir savās robežās ar 27 dalībvalstīm. Kā atsevišķas saliņas Šveice, Norvēģija, izstājusies Latvija. Tālāk ir Krievija, Eirāzijas savienība. Un mēs spējam paši par sevi pastāvēt vieni?

– Mums jāspēj. No tā ir atkarīga Latvijas nākotne.

– Eirāzijas savienībā nav jāstājas?

– Jautājums, kā veidot attiecības ar citām valstīm, īpaši kaimiņvalstīm, Latvijai vienmēr būs nozīmīgs. Būtiski ir apjēgt, ka Krievijai priekš Latvijas ekonomikas ir stratēģiska partnera svars. Šī apjēga būtu jāliek arī abu valstu politisko attiecību veidošanas pamatā. Taču pasaulē, kāda tā šobrīd ir, ar vienu savienību vienā pusē, ar otru otrā pusē un vēl ar ASV aiz okeāna – Latvijai jāspēj pastāvēt vienai, ja tā negrib aiziet postā. Kā varētu būt tālākā nākotnē? Ja ES atteiktos no idejas par politisku, ekonomisku un administratīvu sistēmu un izšķirtos par suverēnu valstu sadraudzību, varbūt tur varētu atrasties vieta arī Latvijai. Taču pašreizējā veidolā ES nākotnes nav.

– Kāda ir galvenā sadraudzības atšķirība no savienības?

– Sadraudzībā tiek respektēta katras valsts suverenitāte un nacionālās intereses. Katra valsts pati nosaka savu ārpolitiku un ekonomiskās attīstības modeli.

V. Krustiņš: – Bet, kamēr tā nav, tikmēr esat par Latvijas politisku neitralitāti.

– Tieši tā. Nebūt iesaistītai nekādos politiskos blokos un sistēmās.

– Un prezidentam uz to jāvedina?

– Jā. Pasaule šajā brīdī ir ļoti nestabila. Tāds stāvoklis ilgi turpināties nevar. Ja nestabilitāte turpinās vai, nedod Dievs, progresē, tad no trešā pasaules kara izvairīties kļūst neiespējami.