Imants Frederiks Ozols par demokrātijas nokļūšanu strupceļā: Rietumu sabiedrība ir pretējās domās ar savu valstu valdībām saistībā ar atbalstu Izraēlai 62
Vai konfliktā ar HAMĀS Izraēla ir zaudējusi informatīvajā karā? Ieskatu arābu valstu investīcijās mediju platformās, propagandas izplatīšanai, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” ieskatu sniedz Tuvo Austrumu politikas un kultūras pētnieks, žurnālists Imants Frederiks Ozols, kurš pašlaik strādā Izraēlā.
Pētnieks skaidro, ka nenoliedzami jebkurā bruņotā konfliktā vai uzbrukumā iet bojā un cieš arī mierīgie civiliedzīvotāji. Arī šo informāciju puses var izmantot savā labā. “Izraēlas pusē informācija ir pārbaudīta un pārbaudāma, palestīniešu pusē, vienalga, kas notiek, tas cipars ir tas, ko izsniedz HAMĀS veselības ministrija, jo HAMĀS tur rokās oficiālo pārvaldi Gazā. Palestīnieši nav HAMĀS, bet HAMĀS pārstāv lielu daļu palestīniešu,” skaidro žurnālists.
Imants Frederiks Ozols norāda, ka HAMĀS ir konfliktā arī ar Rietumkrasta pārstāvjiem, lai arī pieņemts, ka abās teritorijās dzīvo palestīnieši: “Mediju ziņas rada tādu iespaidu, ka karo tikai palestīnieši ar izraēliešiem, bet, piemēram, HAMĀS ir arī vairāk nekā simts cilvēkus no ēku jumtiem nometuši, uzskatot viņus par Rietumkrasta spiegiem. Tātad iekšējās attiecības [palestīniešiem] ir ļoti nedraudzīgas.”
Žurnālists arī vērš uzmanību, ka pēc mums pieņemtās prakses, kā iepazīstamies ar jaunumiem pasaulē – pārlasot ziņu virsrakstus un gūstot informāciju no puslīdz uzticamiem profiliem vietnē “Twitter” – nav iespējams gūt loģisku secinājumu kam ir un kam nav taisnība Tuvo Austrumos notikumos. “Mums ir grūti iedomāties, ka dažādu iemeslu dēļ tas vienkārši nav iespējams,” skaidro pētnieks. Piemēram, Irāna pirms vairākiem gadiem ieguldīja 750 miljonus ASV dolārus ar mērķi izveidot platformu, kas ražo un izplata nepieciešamo propagandu gan valsts iekšienē, gan ārzemēs. Tāpat grupējums, kurš ieguvis naudu no naftas ieguves varēja izveidot mediju Irākā, ieguldot 450 miljonus ASV dolāru. Līdzīgas mediju platformas ir izveidotas arī Libānā. Šīs mediju platformas kalpo kā aizsegs rūpīgi izstrādātai propagandai zem kuras ir arī dažādi garīgie līderi ar saviem profila kontiem, kuriem ir miljoniem sekotāju.
Imants Frederiks Ozols norāda uz vēl kādu aspektu ar kuru Rietumu demokrātijai ir grūti cīnīties un varbūt pat neiespējami: “Mēs nezinām, vai varam rēķināties, ka mūsu Rietumu valstu iedzīvotāji iestājas par to pašu politiku par ko iestājas Rietumu valstu valdības. Piemēram, mēs kā Rietumu valstu valdība esam par Izraēlu, jo mēs redzam, ka pret Izraēlu tika vērsta uzbrukums nevis otrādi, bet tajā pašā laikā mūsu iedzīvotāji uz ielas nobalso pretēji. Ko mēs kā demokrātija varam darīt tajā brīdī? Tā ir ļoti liela problēma, piemēram, Francijā vai Vācija, vai ASV, kur ir ļoti lielas kopienas un arī ārkārtīgi liela musulmaņu valstu naudas ietekme biznesa struktūrās.”
Aktualitātes Latvijā un pasaulē izzini kopā ar politikas veidotājiem un nozares ekspertiem TV24 raidījumā Ziņu TOP katru darba dienu pl. 16:30!
