Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” aicina kultūras ministri labot brāķi – neskatoties uz solījumiem, finansējums piešķirts vien 50% apmērā 0
Kultūras Ministres Agneses Lāces (“Progresīvie”) izplānotais un Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) īstenotais privāto akreditēto muzeju “jaunās finansēšanas sistēmas” konkurss noslēdzies kā fonda “Viegli” komanda prognozējusi un kopš pērnā gada oktobra par to publiski cēlusi “trauksmes zvanus“. “Ziedoņa muzejs”, gluži kā skolēns, kurš atļāvies iebilst skolotājam, “dabūjis ar lineālu pa pirkstiem” – finansējums piešķirts vien 50% apmērā, radot nopietnus izaicinājumus turpmākajai darbībai. Savukārt fonda pārvaldītajam “Purvīša muzejam” finansējums atņemts pilnā apmērā, neskatoties uz iespaidīgu padarīto darbu sarakstu vien trīs pastāvēšanas gadu laikā.
Kultūras ministre, tiekoties ar fonda “Viegli” muzeju komandām pērnā gada 25. oktobrī un skaidrojot “jauno sistēmu”, solīja, ka finansējums būšot pietiekošs, ka uztraukumam nav pamata un, ka abu muzeju kritizētais VKKF kā “bada spēļu” laukums un tā apšaubāmā konkursu izvērtēšanas kārtība tikšot uzlabota ar jaunu kritēriju un nolikumu palīdzību.
Tomēr nedēļu pirms gada beigām izrādījies, ka Kultūras ministre ir maldinājusi nevaldības organizāciju, jo VKKF mērķprogrammas “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” projektu konkursa rezultāti izgaismojuši “jaunās sistēmas” brāķus – nespēju tikt galā ar VKKF līdzšinējo apšaubāmo finanšu pārdales sistēmu un necaurspīdīgo pieeju projektu izskatīšanā.
Turklāt, tā ir bezatbildīga attieksme pret divu muzeju pašaizliedzīgām komandām, kultūras mantojumu un sabiedrības ieguldījumu muzeju tapšanā.
Šo abu muzeju pastāvēšanas finansēšanas modelis bija noteikts un saskaņots ar iepriekšējām valdībām, tomēr “Progresīvo” partijas Kultūras ministres uzskatīja, ka finansēšanas kārtība ir jāmaina. Līdz ar to, fonda “Viegli” komanda lūdz Kultūras ministri:
1) labot “jaunās finansējuma sistēmas” brāķi un nekavējoties atrisināt situāciju, kad divi muzeji, kas veltīti neapšaubāmiem tautas simbolārijiem – Imantam Ziedonim un Vilhelmam Purvītim – ir palikuši ar daļēju vai vispār bez finansējuma un nevar pilnvērtīgi turpināt darbu;
2) izveidot kvalitatīvu, ilgtspējīgu un uz starptautiskiem standartiem (ICOM jaunā muzeju definīcija) balstītu Latvijas izcilo personību un tautas simbolāriju muzeju sistēmu. Lielākā daļa Latvijas muzeju ne tikai neatbilst jaunajai muzeju definīcijai, bet novecojušā Muzeju likuma ierobežoti, nespēj attīstīties un konkurēt ar citām atmiņas institūcijām;
3) reorganizēt VKKF, pārveidojot to par laikmetīgu, caurspīdīgu un labas pārvaldības, kas atbilst sabiedrības interesēm, fondu.
Uz iesniegumu, kas tika nosūtīts VKKF ekspertu padomei un informatīvā kārtā arī koalīcijas politiķiem pērnā gada 30. septembrī, ar aicinājumu skaidrot radušos situāciju, kad bāzes finansējums “Ziedoņa muzejam” atņemts pēc 10 gadu veiksmīga darba, vēsturiski apmeklētākās sezonas un Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas saņemšanas, atbilde nav saņemta līdz pat šodienai. Arī izteiktais aicinājums atklāti diskutēt par radušos situāciju netika atbalstīts. Tas neliecina par caurspīdīgu un godprātīgu politiku.
Kultūras ministre un saistītās institūcijas tiek aicinātas atbildīgi rīkoties, lai parādītu, ka viņas un pārstāvētā politiskā spēka darba kārtībā ietilpst latviskās identitātes saglabāšana, tās vērtību izcelšana un kopšana.
