Ilze Veisbārde: “Sociālie tīkli ir mūs pieradinājuši izteikties 140 zīmēs, un tas ietekmē spēju koncentrēties uz garākiem tekstiem” 0
Vai latvieši joprojām ir grāmatu cienītāji? Šāds jautājums apspriests TV24 raidījumā “Uz līnijas”, kur izskanēja interesanti fakti par lasīšanas paradumiem Latvijā. Kā liecina 2022. gada pirmajā pusē veiktā Centrālās statistikas pārvaldes aptauja, 50,3% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem lasa grāmatas, ieskaitot arī e-grāmatas. Šis rezultāts ir iepriecinošs, norādot uz to, ka latvieši ir un paliek lasītāju tauta.
Tomēr Ilze Veisbārde, grāmatnīcu tīkla “Jānis Roze” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja raidījumā uzsvēra, ka lasīšanas paradumi ir dažādi: “Protams, lasīšana sadalās – daži lasa tikai periodiku, citi izvēlas garākus tekstus, piemēram, analītiskus rakstus vai romānus.” Lasīšanas pieeja atšķiras arī starp paaudzēm – jaunākajai paaudzei nereti pietrūkst pacietības iedziļināties garākos tekstos.
Ilze Veisbārde dalījās novērojumos, ka bērnu grāmatas Latvijā joprojām ir ļoti pieprasītas. “Īpaši populāra ir sērija par mazo Pūķīti Kokosriekstu, kur galvenais varonis piedzīvo aizraujošus un humora pilnus notikumus,” stāstīja Veisbārde. Šādas grāmatas aizrauj bērnus un bieži vien kļūst par kopīgu vakara lasīšanas tradīciju, kur vecāki lasa priekšā saviem bērniem.
Viņa arī uzsvēra, ka vecāku iesaiste lasīšanas veicināšanā ir būtiska. “Vecāki var radīt pozitīvu piemēru, lasot bērniem priekšā un arī paši vakaros baudot grāmatu ar tēju un siltu pledu. Grāmatas palīdz attīstīt bērnu iztēli, valodas bagātību un spēju izteikties,” sacīja Veisbārde, piebilstot, ka šāda pieeja arī veicina bērnu rakstītprasmes attīstību skolā.
Diskusijas laikā tika analizēta arī digitālā vide un tās ietekme uz lasīšanas paradumiem. “Sociālie tīkli ir mūs pieradinājuši izteikties 140 zīmēs, un tas ietekmē spēju koncentrēties uz garākiem tekstiem,” norādīja raidījuma dalībnieki. Šī problēma ir īpaši izteikta jauniešu vidū, kur bieži trūkst pacietības lasīt grāmatas, ja tās nespēj uzreiz piesaistīt uzmanību.
Tomēr arī šeit pozitīvas pārmaiņas var ienest skolotāju un vecāku ieinteresētība. “Skolotājiem ir jāspēj radīt interese par grāmatu, jāstāsta par to aizraujoši, lai bērniem gribētos pašiem to izlasīt,” atzīmēja Veisbārde.
Noslēdzot diskusiju, raidījuma dalībnieki vienojās, ka lasīšanas paradumi ir cieši saistīti ar kultūras un izglītības tradīcijām. Latviešu kā lasītāju tautas tēls joprojām ir spēkā, taču šīs tradīcijas ir jāstiprina, aktīvi iesaistoties gan skolās, gan mājās. Vecāku un skolotāju loma šajā procesā ir izšķiroša – viņi var iedvesmot jauno paaudzi ne tikai lasīt, bet arī novērtēt lasīšanu kā vērtīgu un izglītojošu nodarbi.
