“Ilze, pietiek ēst!” Ārste skaidro, kā gēni ietekmē cilvēka ķermeņa svaru un “ne visi vienkārši rij!” 0
“Mēs katrs esam savādāks. Mums ir ļoti daudz gēni, kas nosaka svaru,” tā skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde TV24 raidījumā “Dr.Apinis”, diskutējot raidījumā par liekā svara rašanas cēloņiem un cukura diabētu.
“Mums ir kādi aptuveni 10-15% bērnu, kuriem ir kaut kādi ģenētiski traucējumi, kas rada šo aptaukošanos. Man negribētos, ka mēs visus cilvēkus, kam ir liekais svars, ta kā norakstām to visu tikai uz vienu, ka viņš rij un dzer saldos dzērienus. Tā gluži nav!” norādīja ārste Konrāde. “Tādēļ, ka katram no mums smadzenēs ir tāda struktūra, ko sauc par hipotalāmu, un tur ir sāta un apetītes centri. Viss tas, kas ir mūsu ķermenī, tam būtu jāregulē šī te apetīte, vielmaiņa un tā tālāk,” viņa turpināja skaidrot.
“Ir tāds tauku hormons, ko sauc par leptīnu. Tam leptīnam ir jāiet uz smadzenēm, tas nāk no taukaudiem, tātad jo vairāk taukaudu, jo vairāk leptīna, un tam smadzenēs ir jāsaka: “Ilze, pietiek ēst!” Bet mans leptīns šad tad klusē, nabadziņš… Tā viņš dažkārt dara, un daudziem tā ir ģenētiska pataloģija,” sacīja RAKUS Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja.
Līdz ar to ārste Konrāde atzina, ka aptaukošanās bērniem un jauniešiem var būt kaut kādā veidā ģenētiski noteikta.
Konrāde turpināja TV24 raidījumā “Dr.Apinis” teikt, ka tādā gadījumā, ja cilvēkam ir bijis tāds dzīvesveids kā tālbraucēja šoferim vai arī viņš ilgstoši sēdējis pie datora visas dienas garumā, uzēdot, piemēram, makaronus vai “bulkas”, tad attiecīgi viņam “mainās mikrobioms” – parādās šī zarnu caurlaidība, kad visi toksīni aiziet līdz smadzenēm un rada šo leptīna rezistenci. “Es teiktu, ka tā ir tāda smilšu bumba… Līdz ar to tam cilvēkam reāli samazināt svaru ir ārkārtīgi grūti!” skaidroja ārste Konrāde.
Pilnu TV24 raidījumu “Dr.Apinis” variet skatīties video šeit:
