Ilze Kuzmina: Vai laižot latiņu aizvien zemāk, ir iespējams celt izglītības kvalitāti? 1
Pārsteidzoši: centralizēto eksāmenu rezultāti ir zemākie pēdējo desmit gadu laikā, bet par izglītības kvalitāti atbildīgās amatpersonas nevis sola uzlabot izglītības kvalitāti, bet gan mierina, ka eksaminācijas sistēma mainīsies un tas uzlabošot situāciju. Kā tad tā tiks uzlabota? Nu tā, ka daļai vidējās izglītības ieguvēju eksāmens varētu kļūt vieglāks.
Tātad vieglāk būs sasniegt augstākus rezultātus, kaut zināšanas nekļūs labākas, tikai vērtējums izskatīsies labāks.
Jā, no profesionālo skolu absolventiem nevar gaidīt tādus pašus rezultātus centralizētajā eksāmenā kā no valsts ģimnāziju absolventiem, jo sevišķi, ja viņi specializējušies attiecīgajā mācību priekšmetā. Pirmajiem gluži vienkārši ir mazāk stundu vispārizglītojošajos mācību priekšmetos.
Tomēr stundu skaita atšķirības nav tik lielas, cik dažādi ir eksāmenu rezultāti. Lūk, matemātikā, Daugavpils Būvniecības tehnikuma absolventi vidēji eksāmenā ieguvuši 10,1 procentpunktu, tātad spējuši atrisināt vien desmito daļu uzdevumu! Vienpadsmit no 76 absolventiem matemātikas eksāmenu nav nolikuši, tātad nav ieguvuši pat piecus procentpunktus, kas ir zemākā latiņa eksāmena nokārtošanai.
Vai tiešām šiem jauniešiem matemātikā bija septiņreiz mazāk stundu nekā Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja absolventiem, kuru vidējais rezultāts bija 71,4 procenti, tātad aptuveni septiņreiz augstāks? Nē, tādas atšķirības izglītības programmas nepieļauj!
Vai tiešām profesionāli būvnieki matemātiku var zināt septiņas reizes sliktāk nekā vispārējās vidusskolas absolventi?
Jāpiebilst, ka Daugavpils Būvniecības tehnikums pat nav kliedzošākais piemērs. Vissliktāk matemātikas eksāmenu šogad nokārtoja divi Jelgavas cietumā ieslodzīti censoņi. Taču viņi vismaz eksāmenu nokārtoja, kaut arī saņēma zemāko iespējamo ieskaitīto vērtējumu – vien piecus procentpunktus.
Nākamā no beigu gala ir Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, kā arī Dobeles amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, kur vidējais rādītājs ir septiņi procenti. Zaļeniekos pat vairāk nekā puse: četri no septiņiem eksaminējamajiem to nav nolikuši. Bet Dobeles skolā ar eksāmenu nav tikuši galā seši no 36 eksāmena kārtotājiem. Šīs abas ir pašvaldību uzturētas profesionālās skolas. Taču redzams, ka valsts profesionālajās skolās situācija nav daudz labāka.
Pēdējā gadu desmitā ir ieguldīti miljoni profesionālo skolu infrastruktūras uzlabošanā, cerot tādējādi vairot profesionālās izglītības pievilcību un prestižu.
Izglītības politikas veidotājiem gan vajadzētu saprast, ka ar spožām ēkām un iekārtām vien prestižu nevairot. Nepieciešams uzlabot arī izglītības saturu un kvalitāti: un ne tikai profesionālajos izglītības priekšmetos, bet arī vispārējos. Diez vai darba devējiem ir vajadzīgs būvnieks vai galdnieks, kurš nemāk aprēķināt leņķi vai nejēdz aplēst virsmas laukumu.
Taču ir arī vispārējās vidusskolas, kuru absolventi matemātikas eksāmenu kārto šādā pašā līmenī! Tā Liepnas vidusskolā vidējais rādītājs ir 7,1 procents un visi seši absolventi eksāmenu gan ir nolikuši, taču neviens nav ieguvis vairāk par deviņiem procentiem!
Te ar mazāku stundu skaitu nevarēs attaisnoties!
Matemātika ir obligātais eksāmens, kurš agrāk bija izvēles eksāmens. No izglītības jomas speciālistiem dzirdēts: ieviešot matemātikas eksāmenu kā obligātu, to arī padarīja vieglāku. Lai nebūtu jāšausminās par rezultātiem. Oficiāli gan amatpersonas to neatzīst, tomēr tagadējā reakcija uz eksāmenu rezultātiem liek domāt, ka tiešām: eksāmenu veido tā, lai rezultāti izskatītos pieņemami.
Protams, latiņas laišana uz leju tiek pamatota ar objektīviem apsvērumiem: ieviesīs jauno izglītības saturu, skolēniem būs tiesības izvēlēties, kādā līmenī apgūt mācību priekšmetu un kādā līmenī kārtot eksāmenu. Rezultātā daļai skolēnu eksāmens būs vieglāks. Tātad procentuāli skolu beidzēji izskatīsies labāk.
Tomēr izglītības politikas veidotājiem būtu jāpadomā: vai laižot latiņu aizvien zemāk, ir iespējams celt izglītības kvalitāti?
Un kā celt skolēnu motivāciju nokārtot eksāmenu pēc iespējas labāk? Daļa skolēnu pat nemēģina risināt grūtākus uzdevumus: viņiem pietiek ar to, ka eksāmens kaut kā ir nolikts. Ja šādu skolēnu domāšana nemainīsies, eksāmenu rezultāti turpinās kristies, lai cik vieglus uzdevumus viņiem piedāvātu.
