Ilze Kuzmina: Bērni – valsts nākotne – un skolotāji – cilvēki, kuri ir pārslogoti, izdeguši un kuru valstī ļoti trūkst – , ir tāds kā placdarms eksperimentiem 19
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece pildījusi mācību gada sākumā doto solījumu, ka skolas, par spīti pandēmijai, būs atvērtas. Pat, ja kāda klase vai pedagogs ir karantīnā, tas nav iemesls, aizslēgt skolu vai pat visas skolas. Tāpēc, lai arī saraustīti: ik pa laikam daļai bērnu paliekot karantīnā, mācību gads ir turpinājies klātienē.
Neraugoties uz to, ka vecāki un skolu darbinieki sūkstījušies par to, ka ir klapatas ar testu nodošanu, ka ir grūti, ja nekad nav zināms, vai nākamajā nedēļā bērns būs mājās vai skolā, ka pedagogiem ļoti sarežģīti strādāt, ja daļa skolēnu ir skolā, bet citi mācās attālināti, skolas ir vaļā, jo ministre pārliecinājusi valdību: klātienes mācības ir svarīgākas par neērtībām. Par to visu cieņu!
Tomēr šķiet, ka tagad, tuvojoties vēlēšanām, Jaunajā konservatīvajā partijā parādījusies vēlme būt tādiem kā ledlaužiem, kas pirmie dosies cīņā, laužot ledu – pandēmijas radītos ierobežojumus. Partija sāk prasīt ierobežojumu atcelšanu, un tā kā valstī kopumā pagaidām neizdodas panākt – ministri un eksperti ir rezervēti pret, piemēram, vakcinācijas sertifikātu, izmešanu mēslainē – tiek sākts ar skolām. Kaut arī piesardzība joprojām būtu vietā: tas, ka omikrons ir mazāk bīstams un slimnīcās aizvien mazāk tiek lietoti elpošanas aparāti, nenozīmē, ka kādu, arī jaunu cilvēku, šī slimība nevar skart sevišķi smagi.
Kā zināms, Covid-19 simptomi neparādās uzreiz pēc saslimšanas, to var pat vispār nebūt. Tāpēc skolās bijis tik būtiski gan testēt skolēnus un skolotājus, gan arī ievērot karantīnu tiem, kuriem bijusi saskare ar kovidslimniekiem.
Tomēr valdība otrdien lēma, ka skolu darbinieki un skolēni no nākamās nedēļas arī tad, ja būs kontaktējušies ar saslimušo, varēs turpināt nākt uz skolu. Vienlaikus tiek samazināta testēšanas intensitāte: ja agrāk, kad arī bija spēkā līdzīgs regulējums, kontaktpersona bija jātestē katru rītu pirms stundām, nu tas būs jādara tikai divreiz nedēļā.
Šādu vaļību tieši skolās varot atļauties tāpēc, ka, pirmkārt, skolās jau tāpat ļoti daudzi esot nesen izslimojuši kovidu, bet, otrkārt – skolās ir mazāk saslimušo nekā vidēji valstī. Pat epidemiologs Perevoščikovs par šo valdības lēmumu saka: risks attaisnojams un akceptējams.
Tiesa, arī daļa vecāku par šo priecājas, jo apnicis, ka bērns tādēļ, ka klasē atkal kāds saslimis ar kovidu, spiests palikt mājās. Tajā pašā laikā nav gluži tā, ka visi izslimojuši šo slimību un tieši skola nu tagad ir tā drošā vide, kur izmēģināt, kā tad būtu vairs nebaidīties no kovida.
Ilgstoši vērojot izglītības un epidemioloģisko politiku, var novērot, ka tieši skolas, tātad bērni – valsts nākotne – un skolotāji – cilvēki, kuri ir pārslogoti, izdeguši un kuru valstī ļoti trūkst – , ir tāds kā placdarms eksperimentiem. Vispirms uz skolām izmēģināja pilnīgo lokdaunu, tās slēdzot uz ilgiem mēnešiem. Vienlaikus attālināto mācību laikā varēja notestēt interneta jaudu un sabiedrības digitālo pratību, skolotāju un skolēnu spēju piemēroties jauniem apstākļiem. Tagad mēģinās pārbaudīt, cik droši ir izlaist sabiedrībā kontaktpersonas.
Starp citu, skolotāji paši pret to neiebilst. Ierobežojumu samazināšanu prasījusi arī viņus pārstāvošā arodbiedrība. Kā stāsta arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, skolotāji plašā kontaktu loka dēļ gandrīz visu laiku ir kontaktpersonas, kas liedz pat apmeklēt ārstu. Līdz ar to nepatiku pret šo statusu var saprast.
Tāpat apgrūtinoša ir ikdienas testēšanās, ja bijis kontakts ar saslimušo. Turklāt testi arī dārgi maksā valsts budžetam. Tā ka no vienas puses valdības lēmumu var saprast, bet no otras puses redzam, ka patiesībai atbilst tas, par ko agrāk bijām dzirdējuši tikai teorētiski: ilgstoši dzīvojot briesmās, vienkārši apnīk baidīties.
Jaunie konservatīvie, kuri vēl vairāk kā no kovida, baidās izgāzties Saeimas vēlēšanās, nu cer savu reitingu celt uz to, ka sabiedrības baiļu sajūta ir notrulinājusies. Tas ir saprotams, bet nav skaidrs, kāpēc valdība, Veselības ministriju ieskaitot, tam piespēlē.
