Ilze Kļava: Mežs – labākā terapija gan pieaugušajiem, gan bērniem 1
Mazpulku padomes priekšsēdētājas vietniece, konkursa “Sakoptākais mežs” žūrijas locekle Ilze Kļava
Runājot par mežu, var spriest gan par tā ietekmi uz valsts ekonomiku, gan par tā nozīmi cilvēku ikdienā un labajām lietām, ko no meža iegūt.
Jaunieši gatavi iegūt jaunas zināšanas
Runājot par ilgtspējīgu saimniekošanu gan mežos, gan citās nozarēs, bieži vien tiek pieminēta arī zināšanu nodošana nākamajām paaudzēm. Bērni un jaunieši, kuri izvēlējušies darboties mazpulkā, labprāt piedalās semināros un radošajās darbnīcās, lai mācītos vērtīgas lietas par laukiem, par mežiem, par vidi. Ja vēl izdodas atrast azartisku nodarbību vadītāju, tad interese palielinās!
Prātā nāk Aivars Bergmanis – mežkopis un pagājušā gada konkursa “Sakoptākais mežs” dalībnieks, kurš Kabilē iekārtojis izziņas parku “Ozolu biotops”. Aivars par meža vērtībām runā, sasaistot tās ar mākslu, dzeju un aktuālām norisēm sabiedrībā. Ciemošanās pie viņa visu paaudžu cilvēkiem ir liels piedzīvojums.
Galvenais mērķis – mācīt darbu
Mazpulku darbības mērķi var izteikt trīs vārdos – mācīt bērniem darbu. Katrs mazpulcēns, kurš savām rokām ir kaut ko iesējis, ravējis, laistījis un novācis ražu, ir ne tikai apguvis kāda konkrēta auga audzēšanas prasmi, bet arī izpratis darba plānošanu un atbildību, trenējis pacietību un pārliecinājies, cik svarīgi ir darbu izdarīt līdz galam. Tā patiesībā ir kompetenču izglītība, ko mazpulcēni jau sen apgūst. Mazpulcēni attīsta sevī uzņēmējspējas, kas noderēs dzīvē un jebkurā profesijā.
Mežs nomierina
Ja jāatbild uz jautājumu, kāpēc vērts doties mežā kopā ar bērniem un jauniešiem, atbilde ir vienkārša – mežā ir īpaša gaisotne. Mežs nomierina, sakārto domas. Tas ir tik ļoti nepieciešams bērniem mūsdienu trauksmainajā un tehnoloģijām pārbagātajā vidē. Vienu dienu bez telefona pavadīt mežā – labākā terapija gan lieliem, gan maziem.
Turklāt mežkopji ir cilvēki, kuri prot domāt un plānot darbus ilgtermiņā. Domāju, ka tā ir prasme, ko mums visiem vajadzētu mācīties, lai darītu lietas loģiskā secībā, pārdomāti un mērķtiecīgi.
Konkurss palīdz celt pašapziņu
Domājot par konkursu “Sakoptākais mežs”, prātā nāk mans audžutēvs, Latvijā zināmais liliju selekcionārs Jānis Vasarietis, kas vienmēr saka: “Kas sunim asti cels, ja ne pats!” Rādot un stāstot konkursa žūrijai un plašākai sabiedrībai par saviem paveiktajiem darbiem un iecerēm, mežkopji ceļ ne tikai savu, bet arī visas tautas pašapziņu.
Lai stiprinātu savu valsti, mums pēc iespējas vairāk jāstāsta un jārunā par cilvēkiem, kuri veiksmīgi strādā savā dzimtajā zemē un Latvijā jūtas laimīgi.
