Ilze Jansone: “Neesmu dzelzs lēdija!” 0
Jau 14. maijā Izraēlas pilsētā Telavivā notiks starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmais pusfināls, bet 16. maijā – otrais, kurā startēs arī Latvijas pārstāvji – grupa “Carousel”, cīnoties par iekļūšanu finālā, 18. maijā, kurus vērosim arī LTV1 ēterā. Jau piecus gadus Latvijas pārstāvi izvēlamies konkursā “Supernova”, kura idejas un izpildījuma autore ir pieredzējusī mūzikas un izklaides jomas producente Ilze Jansone. Raidījuma reitingi gadu no gada aug, tas ieguvis starptautisku skanējumu, kā arī kļuvis par vienu no dažādos tīklos apspriestākajiem šoviem. “Galvenais ir uzticēties intuīcijai un nepazaudēt sevi,” ir vārdi, ko Ilze attiecina gan uz sevi, gan Latvijas pārstāvjiem “lielajā” Eirovīzijā. Ilze šogad pārstāvēs Latviju starptautiskajā žūrijā.
Ilzes Jansones radošajā kontā ir ievērojams daudzums vērienīgu šovu (“OKartes akadēmija”, “Latvijas Zelta talanti”, “Labestības diena”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Mana dziesma”, “Supernova”, “Latvijai top 100”), lielkoncertu, pazīstamu mūziķu mūzikas video. Ikvienam ir skaidrs – ja kādu projektu veido Ilze, tas nozīmē gan kvalitātes latiņu citiem “industrijas” spēlētājiem, gan darbu bez atlaidēm ikvienam iesaistītajam. Ilze smejas, vadītājas talants gan nenozīmējot, ka viņa būtu “dzelzs lēdija”, tomēr bez pārliecības un spējas pieņemt ne tikai patīkamus lēmums neiztikt.
Līdz ar “Supernovas” ikgadējā cēliena noslēgšanos tavs producentes darbs Eirovīzijas lauciņā šobrīd ir beidzies vai tomēr turpinās?
Šis ir jau piektais “Supernovas” gads, un, godīgi sakot, ikreiz ir tā sajūta, ka, beidzoties “Supernovai”, beidzas “dzīve” – tukšums, un nekā vairs nav. Šajā brīdī vienmēr ņemu garu atvaļinājumu, jo darbs allaž ir bijis ļoti saspringts gan atbildības, gan darāmo darbu ziņā. Tomēr uzreiz pēc konkursa noslēguma mūsu komanda analizē savu darbu – kas izdevies, kas bijis slikti. Laikus domājam, ko vajadzētu uzlabot nākamgad, runājam ar mūzikas industrijas cilvēkiem par to, kas nostrādāja, bet kas – ne. Pēc tam atgriežos televīzijas realitātē – šogad tā ir ļoti intensīva. Esmu producente gan labdarības koncertam “Vienoti par iespēju”, ko raida LTV. Tūlīt priekšā arī TET Rīgas maratona tiešraides. Pirms Eirovīzijas pusfināla un fināla tiešraidēm veidojam raidījumu “Eirovīzijas formula”.
Esi iesaistīta arī starptautiskajā Eirovīzijas procesā – daudzi nemaz nezina, ka darbojas arī starptautiska žūrija.
Jā, mani uzaicināja starptautiskajā žūrijā – mani uzrunāja organizatori. Starptautiskā žūrija vērtē mūsu pusfināla valstu un fināla valstu ģenerālmēģinājumus 15. un 17. maijā. Lai nokļūtu žūrijā, ir strikti noteikumi – tiek ievērots, lai būtu pārstāvētas visas vecuma grupas, visi dzimumi. Nekad lielajā žūrijā neesmu bijusi, ir interesanti. Mēs dzīvojam interesantā laikā, kad Eirovīzija ir kļuvusi par milzīgu notikumu, grandiozu tehnoloģiju šovu – lielāko popmūzikas šovbiznesa notikumu Eiropā un, iespējams, arī pasaulē. Par to liecina kaut vai Madonnas piedalīšanās šogad, tāpat kā Džastina Timberleika piedalīšanās gadā, kad Eirovīzijā uzstājās Justs. Tāda mēroga zvaigžņu dalība nozīmē to, ka arī lielā, nopietnā popmūzikas nozare pasaulē ņem vērā Eirovīziju.
Tevi mēdz uzskatīt par dzelzs lēdiju, kura spēj noturēt vadības grožus lielos projektos.
Daudzi domā, ka tāda esmu, bet – neesmu. Pēc horoskopā esmu Svari, un kaut kāda nozīme, kādi cilvēki mēs dzīvē esam, šim dzimšanas laikam ir. Tas nenozīmē, ka ticu visām šīm lietām un katru rītu lasu horoskopu. Ja kaut kam patiešām ticu un mana intuīcija, kas ir balstīta visā manā iepriekšējā pieredzē, saka, ka daru pareizi, tad varu kļūt par “dzelzs lēdiju”, iet, cīnīties, jo ir brīdis, kad perfekti redzu, kā ir jābūt un kādi soļi jāsper. Ja man nav šīs pārliecības, tad labāk nedaru nemaz. Man ir veicies, ka lielākoties varu strādāt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem pasauli redzam līdzīgi – gan gaumes, gan satura un tehniskas realizācijas ziņā. Ikdienā man līdz šai dzelzs lēdijai ir tālu – esmu ļoti nepārliecināta, mokos pārdomās, versijās – bieži līdz patiesībai vai plānam, kā vajag darīt, nonāku vēlu. Nez kāpēc cilvēki arī uzskata, ka man ir ļoti daudz enerģijas un varu izdarīt visu. Tā īsti nav. Kad esmu līdz tam nonākusi, tad gan esmu pārliecināta par to, ko daru, un tiecos uz maksimālo rezultātu.
Par šā gada Latvijas pārstāvjiem, grupu “Carousel”, arī ir tāda pārliecība?
Pēdējos divos gados man nav bijis tādas vienas sajūtas par to, kas uzvarēs. Ne par pagājušā gada uzvarētāju Lauru Rizoto, ne par “Carousel”. Iekšēji komandā to skaidrojam ar to, ka kopumā visas dziesmas kļūst arvien labākas – tās ir labāk producētas, iesniegtas konkursam jau “gatavākas”. Pirmajā gadā, kad uzvarēja Aminata, bija citādi. Tiklīdz viņa mēģinājumā uzkāpa uz skatuves, mums, visai komandai, skrēja skudriņas pār kauliem. Savukārt Justu vispirms “pacēla” mediji – galu galā viņš izpildīja Aminatas dziesmu, un arī viņa balss, harisma radīja pārliecību, ka viņš uzvarēs. Arī par “Triānas parku” jau bija nostiprinājusies sabiedriskā doma, ka viņi brauks. Šogad līdz pat fināla balsošanai ne žūrijai, ne šova veidotāju komandai nebija saprašanas, kurš uzvarēs. Varēja notikt jebkas.
Un uzvarēja jauns, nevienam nepazīstams projekts.
Tas ir savā ziņā amerikāņu sapnis – filmas cienīgs scenārijs. Viņi atnāca uz atlasi, pieteica dziesmu – neviens nezināja, kas viņi ir. Tā bija viņu pirmā dziesma kā grupai – albumu viņi rada tikai tagad. Dziesmu repertuāra žūrija novērtēja visaugstāk kā visautentiskāko, īstāko. Arī pirmajā atlasē viņi sevi parādīja ļoti labi. Šobrīd viņi sadarbojas ar “Universal Music Group”, ar viņu palīdzību dziesmas “That Night” fonogramma ir uzlabota, un man ir prieks, ka viņi ir izmantojuši šo iespēju. Šobrīd dziesma tiek tālāk izplatīta caur “Universal” tīklu, palīdzot grupai arī publicitātes lietās. Manuprāt, “Carousel” ir ļoti cienīgi, autentiski un īsti uzvarētāji.
Esot “lielajā” Eirovīzijas žūrijā, tev noteikti ir savs redzējums par šā gada konkursa iznākumu Telavivā.
Lai arī bukmeikeri saka, ka finālā ar šādu dziesmu kā “That Night” nevar tikt, jo dziesma ir lēna, iemidzinoša, es tomēr ļoti ceru, ka visa atbildība un Eirovīzijas milzīgais karuselis nesamals mūsu pārstāvju pašu īsto būtību un ka viņi tikpat mierpilni un skaidri, kā uzstājoties Latvijā, izies uz skatuves un uzstāsies arī tur. Īpaši izturību vēlu Sabīnei (Žugai), jo viņas atbildība ir vislielākā – dziedātājs ir vienīgais, kurš uzstājas “dzīvajā”. Ceru, tas viņu nenospiedīs, bet pacels un iedos papildu spēku un pārliecību iznest dziesmas stāstu uz Telavivas milzīgās skatuves. Grupa šobrīd ierakstījusi arī albumu, un ceru, ka viņi mācēs izmantot savā labā kontaktus, ko tas dos, lai uzsāktu grupas “Carousel” ceļu gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.
Zinu, ka ārpus izklaides industrijas tev ir arī interesanta aizraušanās.
Jā, esmu saistīta ar zirgu sportu. Tas laikam ir tāds nerealizētais bērnības sapnis – ar jāšanu nodarbojos līdz vidusskolas beigām. Pārsvarā mans atvaļinājums pēc “Supernovas” bieži veltīts jāšanas sporta Pasaules kausa finālam, jo jau vairākus gadus esmu Latvijas labākā konkūrista Kristapa Neretnieka komandā. Starp darbu un zirgiem īpaši nekam citam laika neatliek. Šogad pavasarī iznāca divas brīvas nedēļas un Lieldienu laikā pirmoreiz biju īstā atvaļinājumā. Tas iznāca neplānots – kādā vakarā sēdējām virtuvē, pētot biļešu cenas, un tā negaidīti nokļuvu Meksikā. Iznāca viens no fantastiskākajiem ceļojumiem, kāds man jebkad bijis. Šobrīd mūsu mērķis ir kvalificēties pasaules kausa finālam nākamgad C kvalifikācijas grupā. Arī pati esmu jātniece amatiere, trenējos, ceru šovasar startēt aktīvāk.
Konkursi, sacensības, šovi – tev nepieciešams sacensību, uzvaras adrenalīns?
Tā vienkārši ir sanācis, ka sastrādājos ar cilvēkiem, kuri savā jomā ir ļoti, ļoti labi. Joprojām laiku pa laikam palīdzu mūziķiem – filmējām Intara Busuļa koncertus četru gadu griezumā, Ivetas Elksnes, Mārča Auziņa koncertus. Tikko Dundagas pusē nofilmējām manis producētu Aijas Andrejevas klipu. Mūzika, zirgi un izklaides joma – tas ir mans. Dokumentālo kino vai ziņu sižetus nekad neņemtos producēt. Katram jādara savs darbiņš.
Trīs vārdi, kas tevi raksturo visvairāk?
Taisnīguma izjūta. Maksimālisms. Humora izjūta.
Bez kā nevari iedomāties savu dienu?
Bez zirgiem un kafijas.
Lielākais sasniegums darbā?’
“Supernovas” formāts, kāds tas izveidojies pēdējos piecos gados.
Labākā izklaide?
Viss, kas saistīts ar būšanu dabā, kopā ar zirgiem un cilvēkiem klātienē, ārpus telefoniem, sociāliem tīkliem, “čatiem”.
