Ilze Indriksone, Imants Parādnieks: Maldināšana tabakas industrijas gaumē jeb kādas maldināšanas dekonstrukcija 3
Autori: Ilze Indriksone, Imants Parādnieks
Tabakas industrija ar saviem lobijiem pēc jauno akcīzes nodokļa likmju ieviešanas 1. janvārī visiem spēkiem cenšas izplatīt maldinošu informāciju, ka šis solis bijis nepareizs, jo valsts budžetā neienākot vairāk naudas un gaidīto finansējuma pieaugumu onkoloģisko slimību pacienti nesaņemšot.
Tāpat viņi kultivē viedokli par jauno tabakas produktu it kā mazāk kaitīgu ietekmi uz veselību. Visi trīs apgalvojumi neiztur kritiku, un reālā situācija ir pavisam citāda
Četros mēnešos iekasēts vairāk nekā plānots
Tabakas industrijas dzēlieni par to, ka palielinātā akcīzes nodokļa dēļ tā iekasēšanas apjomi krītas, izskanēja pāragri – visai nozarei un institūcijām ir labi zināms, ka gada pirmajos mēnešos tie ir zemāki ne tikai nodokļu pieauguma, bet arī sezonalitātes dēļ.
Zinot par nodokļa pieaugumu, ražotāji novembrī un decembrī deklarē un no akcīzes preču noliktavām izved ievērojami vairāk produkcijas, un tā ir ierasta prakse. Tāpēc drīzāk par maldināšanu varētu saukt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo “šoku” par šķietami zemiem ienākumiem paaugstinātā akcīzes nodokļa dēļ.
Kā 10. maijā kādā publikācijā izpaudies Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Sproga – ir pienācis pavasaris, un deputāti esot šokā – paredzētie ieņēmumi ir nevis palielinājušies, bet gluži pretēji – samazinājušies par 2,1 miljonu eiro un atpaliekot no plānotā par 3,3 miljoniem eiro.
Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc mūsu lūguma 12. maijā atsūtīja apkopotos pirmā ceturkšņa un gada pirmo četru mēnešu rezultātus.
Gada sākumā ieņēmumi tiešām bija mazāki nekā plānots, bet četru mēnešu griezumā iekasētais akcīzes nodoklis pārsniedzis plānoto par vairāk nekā 2,5 miljoniem eiro jeb 3,6%. Arī turpmākajos mēnešos budžetā ienākošā nodokļa summa svārstīsies – un tā bijis arī iepriekšējos gados, bet kopumā ieņēmumi no jaunā tabakas akcīzes nodokļa stabilizējas un pat pārpilda plānu.
Šobrīd nav liela riska, ka šī gada tabakas akcīzes ieņēmumu plānu varētu neizpildīt. Nekorekti ir apzināti izdarīt secinājumus plašsaziņas līdzekļos, balstoties tikai uz gada pirmo divu mēnešu nodokļu ieņēmumu datiem, tā ir manipulatīva spēlēšanās ar datiem. Tie, kas uz šī pamata būvē lielas teorijas un pārmetumus Saeimai par nepareizu nodokļu politiku, nodarbojas ar apzinātu maldināšanu.
Paskaidrosim tirgotāju rīcību, kura tabakas industrijas lobijiem ļāvusi radīt maldinošās teorijas. 2020. gada decembrī karsējamās tabakas īpatsvara pieaugums tirgū, salīdzinot ar tā paša gada novembri, bija 218%.
Tas norāda, ka karsējamā tabaka tika deklarēta 2,2 reizes vairāk (~935 000 pret ~421 000 eiro), lai, visticamākais, izvairītos no lielākas nodokļa nomaksas 2021. gada sākumā. Tas ir viens no izskaidrojumiem mazāka aprēķinātā nodokļa apjomam janvārī un februārī (attiecīgi ~168 000 un ~563 000 eiro).
Vēl fakti – pērnā gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, realizācijai nodoto karsējamās tabakas produktu apjoms pieaudzis 2,85 reizes, kas liecina, ka jauno tabakas produktu tirgus Latvijā stabili pieaug līdzīgi tam, kā tas ir ES kaimiņvalstīs.
Un 2020. gadā ikmēneša aprēķinātais akcīzes nodoklis no karsējamās tabakas svārstījās robežās no ~ 420 000 līdz ~472 000 eiro mēnesī, vidēji veidojot ~455 000 eiro, taču jau šī gada martā ~ 812 000 eiro, t.i. pēc tam, kad industrijas “sashēmotā” akcīzes apmaksa vēl uz vecās likmes bāzes vairs nedarbojās. Salīdzinot ar 2020. gada marta ieņēmumiem (~394 000 eiro) tieši karsējamās tabakas grupā, tie, pateicoties nodokļa palielinājumam, ir pieauguši vairāk nekā dubultā (!!).
Atgādināsim, ka no 1. janvāra ir spēkā paaugstināts akcīzes nodoklis elektroniskām cigaretēm, karsējamai tabakai un nikotīna spilventiņiem, un no pavasara – arī cigaretēm un citiem tabakas produktiem.
Ieinteresētie ražotāji ir izteikuši daudzus pārmetumus likumdevējiem par it kā pārāk lielo nodokļu paaugstinājumu tieši jaunajiem tabakas produktiem, jo īpaši karsējamai tabakai. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka karsējamās tabakas akcīzes nodoklis bija piecas reizes zemāks nekā cigaretēm (!!). Šobrīd, pēc nodokļa pieauguma, tas joprojām ir trīsreiz zemāks nekā cigaretēm.
Šo situāciju nekādi nevar nosaukt par “milzīgu netaisnību” pret karsējamās tabakas ražotājiem. Nav nekāda pamatojuma, kāpēc ilgstoši vajadzētu nodokļa likmes saglabāt tikpat zemas kā bija iepriekš.
Tabakas nodokļu ieņēmumi – onkoloģijai
Rudenī lemjot par akcīzes nodokļa paaugstināšanu tabakas produktiem, likumdevējs paredzēja daļu ieņēmumu novirzīt onkoloģijas pacientu ārstēšanai, un tieši tā tas arī tika ierakstīts Valsts budžeta likumā. Tāpēc sabiedrību maldinošs ir tabakas industrijas lobiju apgalvojums, ka it kā “mazāku akcīzes ieņēmumu dēļ” vēža slimnieku ārstēšanai papildu finansējums netiks iegūts.
Fakti liecina ko citu. Nacionālais veselības dienests (NVD) valsts apmaksāto manipulāciju sarakstā iekļāvis jaunus izmeklējumus plaušu vēža pacientiem un diagnostisko skrīningu agrīnai prostatas vēža noteikšanai. Tāpat izsludināta pakalpojumu sniedzēju atlase laboratoriskajiem izmeklējumiem dzemdes kakla vēža pacientēm, un šis pakalpojums būs pieejams no 1. jūlija.
Šie fakti ir pretrunā apgalvojumiem, ka onkoloģiskajiem pacientiem no akcīzes pieauguma neesot nekāda ieguvuma. Publiski pieejamos skaidrojumos NVD īpaši min, ka šo pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta iespējama, pateicoties akcīzes nodoklim karsējamai tabakai. Atgādināsim, ka Saeimas deputāti no visām koalīcijas frakcijām savā priekšlikumā rudenī papildu ienākumus no tabakas nodokļa paredzēja arī tieši šeit minētajiem mērķiem, un tas tika iestrādāts valsts budžetā – novirzot tam 1,8 milj. eiro.
Tātad arī šajā gadījumā tabakas industrija izplata maldinošus apgalvojumus.
Arī nākotnē papildu ieņēmumus, atbilstoši pieņemtajam likumam, likumdevējs varēs novirzīt gan onkoloģijas slimniekiem, gan veselības aprūpes nozarei kopumā.
Piesaista jauniešus, par mazāku kaitīgumu trūkst datu
Pasaules Veselības organizācija (PVO) vairākkārt norādījusi, ka jaunie tabakas produkti ir īpaši pievilcīgi jauniešiem, un ražotāji apzināti veicina to izplatību šai auditorijai. Tajā pat laikā par šo produktu plaši reklamēto “mazāku kaitīgumu veselībai” trūkst drošu un ticamu pētījumu datu, jo šie produkti vienkārši bijuši apritē pārāk īsu laika periodu.
Izveidot un īstenot jauniešiem pievilcīgu mārketinga stratēģiju var nesalīdzināmi ātrāk! Ražotāji to arī dara. Industrija aktīvi manipulējot ar bērniem un jauniešiem, lai viņus iesaistītu kaitīgo produktu patēriņā, atzīst PVO.
PVO 2020. gadā publicēja ziņojumu, kurā analizēts tabakas lietojums tieši jauniešu vidū 18 Eiropas valstīs. Īpaši satraucoši ir par smēķēšanas paradumiem minētie dati attiecībā uz Latviju: 2019. gadā elektroniskās cigaretes lietojuši 18% bērnu vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Šis rādītājs ir viens no augstākajiem Eiropā, kur līdere e-cigarešu lietošanā jauniešu vidū ir Bulgārija (28,8%).
Kopumā jāsaka, ka šajā ziņojumā situācija Latvijā vairākos parametros ir slikta. Tātad Latvijā vēl ir lieli riski, jo jaunieši uzsāk smēķēšanu agrā vecumā, kas nav pieļaujami.
Elektroniskās cigaretes bieži tiek reklamētas kā “samazināta riska” un “bezdūmu” patēriņa preces, lai arī faktiski to emisijas parasti satur toksiskas vielas, kas ir kaitīgas gan lietotājiem, gan nelietotājiem, kas ir pakļauti to tvaiku ietekmei.
Šīs pārdošanas veicināšanas stratēģijas ir īpaši efektīvas, vēršoties pie bērniem un pusaudžiem, un tās var ilgtermiņā veicināt atkarību veicinošu, kaitīgu nikotīna produktu lietošanu, jo tie ir šķietami veselīgāka alternatīva. Jauniešu aizsardzība pret šiem produktiem ir steidzams jautājums sabiedrības veselībai.
Bātas Universitātes Tabakas kontroles pētījumu grupas atzinumā teikts, ka tradicionālo un jauno tabakas produktu ražotāji diversificē katras produktu grupas virzīšanu tirgū, lai aptvertu plašu pircēju auditoriju: “Tas tiek darīts, lai veidotu kontaktus ar plašāku auditoriju un iejustos patērētāju ikdienas dzīvē, palielinot efektivitāti un ietekmi.”
Jauniešu iesaiste sākas ar elektroniskajām cigaretēm, kas tiek pasniegtas kā daļa no progresīva dzīvesveida. Patiesībā tā aizvilina jauniešus uz augstu atkarību veicinošiem, kaitīgiem produktiem, liekot peļņu augstāk par veselību, uzsver pētījuma autori.
Pētījumi ir laba lieta, bet jāsagaida vēl arī oficiālo institūciju atzinumi.
Ietekme uz veselību vēl tiek pētīta
Tabakas industrijas lobiju virzītais apgalvojums, ka jaunie produkti, īpaši karsējamā tabaka, esot mazāk kaitīgi, nav pilnībā pamatoti. Pēc tam, kad attiecīgās ES institūcijas būs saņēmušas vairāku gadu garumā veiktu pētījumu secinājumus, būs nepieciešams attiecīgajās ES direktīvās iekļaut noteiktus atzinumus par jaunajiem tabakas produktiem.
Eiropas Komisijas zinātniskā komiteja veselības, vides un jauno risku jautājumos aprīlī publiskoja savu viedokli par e-cigaretēm, citu secinājumu vidū uzsverot, ka tās ir “vārti uz smēķēšanu” jauniem cilvēkiem.
PVO atkārtoti uzsver, ka samazināts kontakts ar kaitīgām ķīmiskām vielām karsējamās tabakas produktos un e-cigaretēs nepadara tās nekaitīgas.Tāpat nevar viennozīmīgi teikt, ka tās mazāk apdraudētu cilvēka veselību. Karsējamās tabakas tvaikos daži toksīni ir pat augstākā līmenī nekā tradicionālo cigarešu dūmos, savukārt karsējamā tabakā ir citas par kaitīgām atzītas vielas, kuru nav tradicionālajās cigaretēs.
Kādu kaitējumu tās var nodarīt veselībai, šobrīd vēl nav zināms.
“ASV Pārtikas un zāļu pārvalde noraidījusi apgalvojumus, ka (karsējamās tabakas) produktu lietošana būtu mazāk kaitīga vai samazinātu apdraudējumu veselībai,” teikts PVO paziņojumā.
Jā, ir arī citi pētījumi, kur cenšas pierādīt pretējo, lai attaisnotu tabakas un nikotīna lietošanu kā tādu, taču visa aina ir jāskata pilnībā, nevis izvelkot vienu vai otru “ērtāko” daļu.
Apzinoties šo situāciju, Latvijā, vajadzētu apsvērt papildus priekšlikumus, kā stingrāk ierobežot jauno tabakas produktu pieejamību un tabakas patēriņu kopumā. PVO jau iepriekš atzinusi, ka augstāka cena ir viens no efektīvākajiem pieejamības ierobežošanas instrumentiem.
Viens no valsts rīcībā esošajiem mehānismiem ir tieši augstāki nodokļi, lai turpinātu ierobežot tabakas produktu pieejamību.
Pēc visa izklāstītā, atgādinot Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Sprogas sacīto – “Naudas vēža slimniekiem nav, bet karsējamās tabakas patēriņš šā gada pirmajos divos mēnešos ir samazinājies par 50%.
Dati ļauj domāt, ka, pateicoties nodokļu paaugstināšanai, aptuveni 1/5 daļa karsējamās tabakas lietotāju ir atsākuši smēķēt parastās cigaretes.”* – ir gana skaidrs, kurš ko patiesībā un kādās interesēs mēģina piemuļķot!
Izmantotie avoti:
https://www.vmnvd.gov.lv/lv/ievies-valsts-apmaksatu-profilaktisko-parbaudi-prostatas-veza-noteiksanai
https://www.vmnvd.gov.lv/lv/pazinojums-par-veselibas-aprupes-pakalpojumu-sniedzeju-atlasi-dzemdes-kakla-veza-laboratoriskajiem-izmeklejumi-ar-skidruma-citologijas-metodi
https://www.vmnvd.gov.lv/lv/pakalpojumu-tarifi
https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/336752/WHO-EURO-2020-1513-41263-56157-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y
WHO/Europe | The secret’s out: the tobacco industry targets a new generation
https://www.who.int/news/item/27-07-2020-who-statement-on-heated-tobacco-products-and-the-us-fda-decision-regarding-iqos
https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0008/443663/Heated-tobacco-products-brief-eng.pdf?ua=1
https://tobacco.ucsf.edu/pmi%E2%80%99s-own-data-shows-iqos-bad-lungs-cigarette-including-depressing-immune-function
