Ilze Aizsilniece: Par meliem, patiesību un bezdarba pieaugumu 1
Autore: Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste
Pasaules veselības organizācija (PVO) jau 2012.gada jūnijā sarunās ar Latvijas Republikas Veselības ministriju norādīja uz sekojošām problēmām, kas būtu jāņem vērā, ieviešot [obligāto] veselības apdrošināšanu Latvijā.
Desmit ieteikumi pārdomām no PVO puses:
- Izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānu, lai veselības sektorā nodrošinātu stabilu ieņēmumu plūsmu;
- Paaugstināt valsts izdevumus veselībai līdz 5 % no IKP līdz 2014. gadam un pakāpeniski samazināt starpību starp Latviju un [valstīm] ar salīdzināmu ekonomiku Eiropas reģionā;
- Piešķirt vismaz 12% no vispārējiem valdības ieņēmumiem veselībai, kas joprojām būtu mazāk nekā vidēji Eiropā, bet salīdzinoši tikpat, cik Igaunijā un Lietuvā;
- Ieviest pretcikliskus pasākumus, lai aprēķinātu budžeta pārskaitījumu veselības apdrošināšanas sistēmā: i) izveidot rezerves fondu jaunai veselības apdrošināšanas sistēmai, kas varētu kalpot kā buferis pret valsts ekonomiskā snieguma svārstībām, ii) izstrādāt skaidru aprēķina formulu valdības budžeta pārskaitījumiem par iedzīvotāju grupām, kas neveic iemaksas, ietverot [apdrošināšanā] personas, kas ir bez darba ilglaicīgi;
- Turpināt uzlabot pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, pilnībā ieviešot nesen pieņemtās strukturālās reformas;
- Samazināt rindas un uzlabot pakalpojumu pieejamību, lai jaunā sistēma kļūtu pievilcīgāka iedzīvotājiem un lai palielinātu viņu ieinteresētību veikt iemaksas;
- Izstrādāt komunikāciju stratēģiju, lai atbalstītu jaunās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu; lai cilvēku būtu informēti par saviem pienākumiem un tiesībām izmantot veselības pakalpojumus;
- Noteikt, ka veselības apdrošināšana ir obligāta visiem un paredzēt pārejas periodu, lai nevienam netiktu liegta piekļuve veselības pakalpojumiem;
- Risināt vājo aizsardzību pret finanšu riskiem, pastiprinot sociālās drošības tīklu, un izveidot tādu politiku, kas ļautu samazināt pacientu līdzmaksājumus, jo īpaši mazaizsargātiem iedzīvotājiem;
- Saglabāt [apdrošināšanas] segumu personām, kas ir bez darba ilglaicīgi, un mazturīgajiem.
Neskatoties uz šiem norādījumiem par diskutējamajiem jautājumiem, Veselības ministrija, virzot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, apgalvo, ka PVO ir pilnībā atbalstījusi koncepciju (turklāt koncepcija atšķīrās no pašreiz Saeimā virzītā likuma).
Šāda pieeja veselības politikas veidošanai vairāk atgādina politiskā pokera spēli nevis pārdomāti virzītu darbību iedzīvotāju labklājības un veselības veicināšanai.
Neviļus rodas jautājums: “Kā Saeimā varēja nonākt likums, pret kuru nopietnas pretenzijas bija izteikušas daudzas ministrijas un sabiedriskās organizācijas?”.
Un tad vakar sekoja vēl teiksmaināki paziņojumi:
“Ministre apgalvo, ka likumā ir apzinātas visas iespējamās iedzīvotāju grupas un tiem cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ neiekļausies jaunajā veselības aprūpes sistēmā, būs dotas iespējas to izdarīt, vai nu iemaksājot veselības aprūpes sistēmā tam vajadzīgo naudas summu vai iekļaujoties kādā no valsts apdrošinātajām 19 iedzīvotāju grupām, piemēram, bezdarbnieku grupā.” (LETA, 10.02.14.)
Veselības ministre uzskata, ka labāk lai cilvēks piesakās par bezdarbnieku nevis strādā dārzkopībā, biškopībā, amatniecībā un maksās kaut nelielus nodokļus Latvijas valstij. Ministre pati norāda uz to, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums varētu strauji palielināt bezdarbnieku skaitu mūsu valstī. Ko tad ar šo likumu mēs panāksim? Lielāku nodokļu maksātāju vai bezdarbnieku skaitu?
Uz šiem jautājumiem ir jāatbild, pirms likums tiek skatīts Saeimā otrajā lasījumā.
