Skandāls Igaunijā: Ilvesam pārmet tēriņus ar valsts kredītkarti 5
Igaunijā izvērties skandāls saistībā ar bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Ilvesa tēriņiem. Igaunijas sabiedriskās televīzijas pētnieciskās žurnālistikas raidījums “Aculiecinieks” atklājis, ka Ilvess no viņam piešķirtās kancelejas rīcībā esošās kredītkartes pērn iztērējis 94 000 eiro.
Šādas valsts apmaksātas kredītkartes tiek izsniegtas valsts augstākajām amatpersonām reprezentācijas izdevumu segšanai. Igaunijas žurnālisti ieguvuši kredītkartes izdrukas, kuras liecina, ka nauda tērēta, piemēram, iepērkoties “Versace” un “Calvin Klein” veikalos, vai pērkot biļetes uz koncertu Ņujorkā. Igaunijas prezidenta biroja pārstāvji raidījumam uzsvēruši, ka daudzos gadījumos izdevumi bija attaisnojami.
“Sabiedrības viedokļi ir dažādi. Viena daļa uzskata, ka par to nevajadzētu interesēties, jo šie jautājumi ir sīki. Tomēr daudzi cilvēki jūtas aizvainoti. Šobrīd izskatās, ka te nav noziedzīga nodarījuma, taču ir jautājums par cilvēka ētiku – vai mazas valsts vadītājs var atļauties tēriņus šādām lietām par valsts naudu,” Igaunijas televīzijas raidījuma “Aculiecinieks” redaktoru Mihkelu Kermasu citē “lsm.lv”.
Iepriekšējos prezidentūras gados arī Ilvess tērējis naudu no viņam piešķirtās kredītkartes, tomēr 2016. gadā tēriņi sasnieguši lielāko atzīmi. Lielākās summas izdotas par dzīvošanu dārgās viesnīcās “Marriot”, “Kempinski”, “Hilton”, “Sheraton” un “Ritz” Ilvesa ārzemju vizīšu laikā, piemēram, Londonā, Abū Dabī, Monreālā un Vīnē. Pati lielākā summa tērēta luksusa viesnīcā Davosā, kur no kredītkartes viņš veicis 20 000 eiro lielu maksājumu. Kā zināms, Ilvess regulāri apmeklē pasaules ekonomikas forumu Davosā.
Kā uz šīm ziņām reaģē igauņi? Igaunijas laikraksta “Eesti Päevealeht” viedokļu lapas redaktors Prīts Simsons uzsver, ka viņa paziņas, kuri esot kopumā kritiski noskaņoti pret Ilvesu, šo raidījumu nopēluši par aprobežotu vainas meklēšanu. “Izmantot kredītkarti, lai nopirktu apģērbu pēc tam, kad aviokompānija ir pazaudējusi bagāžu, sabiedrībai tomēr šķita attaisnojoša rīcība,” piebilst P. Simsons. Viņš norāda, ka uzņēmēji uzsvēruši – ja cilvēks dodas uz Davosas forumu, tad prezidenta rēķini par viesnīcu var šķist nepieņemami, ja skatās pēc ikdienišķiem standartiem, bet tie ir loģiski konkrētajā situācijā.
Viesnīcu izvēle veikta pēc kritērija – vai tajās ir trenažieru zāle, par kuru dažreiz nācies maksāt atsevišķi. Piemēram, 2013. gadā Ilvess ātrāk ieradies Ņujorkā – pirms ANO Ģenerālās asamblejas, lai piedalītos miljardiera Džordža Sorosa kāzās. Zināms, ka pirms un pēc kāzām Ilvess apmeklējis trenažieru zāli. Prezidenta kancelejas pārstāvji raidījumam skaidrojuši, ka prezidentam vajadzējis būt kāzās “svaigam”. Savukārt 2011. gadā Ilvess ASV apmeklējis savas jaunības grupas “Steely Dan” koncertu kopā ar trim pavadošajām personām, un prezidenta kancelejai tas izmaksājis 900 dolārus. “Jā, rēķins par masāžu, vīna pudelēm un koncerta biļetēm Ņujorkā gan ļoti izskatās pēc tēriņiem privātām vajadzībām, kas nav saistīti ar prezidenta darbu, pārstāvot valsti,” vērtē P. Simsons.
Raidījuma žurnālistiem esot bijušas grūtības iegūt dokumentus par Ilvesa tēriņiem un par to Igaunijas valsts prezidenta kanceleja saņēmusi kritiku no medijiem. Pašreizējā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvērusi, ka sabiedrībai jābūt maksimāli plašai pieejai informācijai. “Man ir ļoti svarīga godīga valsts. Man šķiet, ka visa informācija, kura neattiecas uz valsts noslēpumu, varētu būt publiska,” uzsvērusi prezidente. Igaunijā pašlaik ir diskusija par to, lai šādas situācijas neatkārtotos, jo tās kaitē valsts tēlam kā valstij, kurā ir maz korupcijas, un lai bijušā prezidenta rīcība nebūtu kā iedrošinājums citiem Igaunijā tērēt valsts naudu privātām vajadzībām. Tajā pašā laikā Igaunijā tiek uzsvērts arī Ilvesa lielais ieguldījums valsts attīstībā, piemēram, Igaunijas popularizēšanā pasaulē.
