Ilustrē nedrošības sajūtu! Rīgas centrā unikāls Bikšes veidots templis 28
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašā Rīgas centrā jauna būve – “templis-šūpulis-šķirsts”, ko veidojis tēlnieks Aigars Bikše.
Aigara Bikšes veidotais pilsētvides objekts “Globālās sasilšanas templis” ir meditatīva, ekofilozofiska mākslas instalācija, kas piedāvā šim laikmetam atbilstošu sajūtu gammu.
Ēkas nestabilitāte, kas sajūtama tīri fiziski, izsit cilvēkam pamatu zem kājām, ilustrē nedrošības sajūtu, ko rada straujās klimata pārmaiņas. Pilsētvides objekts ir pieejams – tur ikdienas steigas un dažnedažādu tehnoloģiju deformētais cilvēks varēs ieiet, pasēdēt uz lāviņas, pašūpoties un nodoties apcerīgām pārdomām.
Templis būvēts kā neliela, arhetipiska koka mājiņa, kas pacelta uz sliecēs iestiprinātiem balstiem. Otra tāda pasaulē nav redzēta, objekts ir unikāls. Tempļa “sakrālā” teritorija ir iežogota ar nelielu koka sētiņu. Priekšpusē ēkas čukuru rotā stilizēts jumis, kas var būt gan divas sakrustotas zirgu galvas, gan vārpas.
Jumts klāts ar koka lubiņām, kuras rūpīgi uzlika galdniekmeistars Mareks Bikše, kurš palīdzēja salikt kopā arī visu būvi un nokrāsot ar ekokrāsām. Ēkas unikalitāti nodrošina izliektas “šūpuļa” slieces, uz kurām māja balstās. Pēc mākslinieka skicēm tās uzkonstruēja un izgatavoja meistars Agris Smelteris, izdomas pilns vīrs, kas ne tikai ražo elegantas koka mājas, brūvē Jaunpils alu, lido pats ar savu lidmašīnu, bet arī piedalās ekomākslas aktivitātēs.
Sliežu galos ir atkarpes, kas šūpošanu piebremzē. Citādi pārāk aktīvi meditējoša grupa var tā sašūpoties, ka templi var apmest riņķī, uzskatāmi nodemonstrējot, ka nesaprātīga rīcība var izraisīt katastrofu.
“Zinu, latvietim māja ir kaut kas pamatīgs – “mans nams – mana pils”, vieta, kur patverties, kur esi aizsargāts. Bet tu sper kāju namā un paši pamati sakustas, tas nav iespējams, kliedz tavs vestibulārais aparāts.
Latvietis tiek satraukts – pati māja vairs nav stabila vieta… Pamatu šūpošanās signalizē par cilvēka vispārēju atrautību no savām saknēm – zemes, raida trauksmes signālu, zemapziņai, kaut kas pamatīgi nav kārtībā, kaut kas jādara, kaut kas jālabo… Ko darīs tad, kad pasaule būs sašūpota par daudz… Līdzīgi kā ar cilvēces un dabas attiecībām, proti, ikviens no mums šajās attieksmēs var kaut ko iekustināt uz labu vai uz sliktu, un mēs esam atbildīgi, lai līdzsvars pasaulē būtu nodrošināts.
Ceru, ka mans mākslas darbs ikvienam rosinās pārdomas par to, kā mēs skatāmies uz dzīvi, kāda pasaulē ir mūsu atstātā “zaļā pēda”. Tā ir šodienai ļoti būtiska saruna,” atzīmē A. Bikše.
VĒRTĒJUMS: Templis, tuvs latviešu mentalitātei
Katrīna Jaunupe, kuratore, fonda “Mākslai vajag telpu” dibinātāja.
“Fonda “Mākslai vajag telpu” organizētais projekts veltīts klimata pārmaiņu problēmām, kas mūsdienās satrauc lielu sabiedrības daļu. “Globālās sasilšanas tempļa” realizācija bija iecerēta jau pērn pavasarī, bet pandēmija plānus patraucēja.
Templis ir mākslas instalācija, kas piedāvā senam templim līdzīgu atmosfēru, tuvu latviešu mentalitātei. Šūpuļa slieces ļauj mājai kustēties, taustāmi ilustrējot klimata pārmaiņu inspirēto vispārējo nedrošības sajūtu un cilvēka atrautību no savām saknēm – zemes.
No otras puses, līgošanās ir universāla, arī optimistiska valoda, šūpojas šūpulītis bērza zarā, šūpojas laiva uz ūdeņiem… Šūpojas Noasa šķirsts ceļā uz jaunu pasauli. Mākslas instalācija būs redzama vismaz līdz rudenim.”
