Valstī bija jāizsludina ārkārtas situācija! Saruna ar Sēlijas patriotu Stefanu Rāznu 56
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ko var teikt – aizvadīts ražens mūža cēliens, sagaidīti 70 gadi, pagaidām noslēgtas sabiedriskās darbības aktivitātes. Tas attiecas uz “Latvijas Avīzes” senu un labu paziņu, bijušo Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu, ilggadējo Ilūkstes novada domes priekšsēdētāju, bebrenieti un Sēlijas patriotu Stefanu Rāznu.
Pašlaik viņam lielākais izaicinājums – iegādātais motocikls. Stefans mēģināšot kļūt par “vējabrāli”. Braukšana ar moci esot ne ar ko citu nesalīdzināma brīvības sajūta.
Kāpēc šogad nestartējāt pašvaldību vēlēšanās?
S. Rāzna: Kad biju prom no Augstākas padomes, biju nolēmis norobežoties no politiskajām aktivitātēm, dzīvot mierīgu lauksaimnieka dzīvi. Taču uzsāktā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), kas ir nozīmīgs un izšķirīgs notikums ikviena cilvēka dzīvē, mudināja mani atgriezties politikā un piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Iespējams, piespiedu apstākļu vadīti, visu toreizējā Daugavpils rajona pagastu deputāti bija pieņēmuši lēmumus veidot Daugavpils novadu vecajās rajona padomiskajās robežās.
Vienīgi Jāņa Anspoka vadītās Ilūkstes pilsētas deputātu nelokamā griba nepieņemt šādu lēmumu deva iespēju izveidot Ilūkstes novadu kā patstāvīgu pašvaldību.
Esmu pateicīgs ikvienam novada iedzīvotājam par izteikto uzticību un iespēju sešpadsmit gadus vadīt novadu un kopā to padarīt par attīstītu un plaukstošu pašvaldību.
Psiholoģisku un morālu apsvērumu dēļ piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās nebija pieņemama, jo patstāvība, kas tika iegūta un izcīnīta tad, tagad tiek zaudēta.
Tas nav labi?
Iespējams, mans viedoklis, skatoties no malas, nav visai objektīvs, jo pārkārtojumi daudz kur varbūt bija jāveic.
Bet attiecībā uz Ilūkstes novadu piemērotā reforma ir nepārdomāta, gribētu pat teikt, agresīva.
Neredzu nevienu pamatotu argumentu divu dzīvotspējīgu novadu apvienošanai. Ilūkstes novads kā patstāvīga pašvaldība 18 gadu pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi strauju attīstību un uzplaukumu. Novadā ir visa nepieciešamā infrastruktūra kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanai visās jomās.
Arī Satversmes tiesa (ST) lēmusi, ka Saeima aplami reformējusi Ilūkstes novadu. Bet kas izriet no sprieduma – ka Augšdaugavas novads jāpievieno Daugavpilij, jo tas esot “attīstības centrs”?
Sākotnēji Satversmes tiesas spriedums sniedz gandarījumu un cerību par Ilūkstes novada pastāvēšanas taisnīgu izvērtēšanu. ST ir spriedusi, ka Ilūkstes novada pievienošana Daugavpils novadam neatbilst Satversmei, kā galveno argumentu minot reģionālās nozīmes attīstības centra neesamību jaunveidojamajā novadā.
Sprieduma izpilde ir nodota Saeimas rokās. Domājams, ka varētu tikt izskatīts variants par nu jau Augšdaugavas novada pievienošanu Daugavpilij, kas sākumā tika iezīmēts reformas kartē.
Taču, ņemot vērā Daugavpils pilsētas statusu, politisko situāciju, nacionālo stāvokli, varbūt arī drošības aspektus, tas nebūtu pieņemams.
Vieglākais un loģiskākais risinājums Ilūkstes pilsētai kā lielākajai jaunveidojamajā novadā ir piešķirt trūkstošo reģionālās nozīmes attīstības centra statusu. Labākais un taisnīgākais variants ir atstāt abus apvienojamos novadus kā atsevišķas administratīvas teritorijas.
Kā veidojas sadarbība ar Daugavpils novada partiju, kas uzvarēja pašvaldību vēlēšanās?
Savienība it kā loģiska, jo šobrīd šai novada partijai ir sadarbība ar ZZS Saeimā. Ja paliekam divi atsevišķi novadi zem vienas cepures, tad panākta vienošanās, ka strādājam autonomi.
Viņiem sava pārvaldes māja Daugavpilī, mums sava jau izveidota Ilūkstes pilsētas administrācija. Katram pašu pārvalde, pašu budžets, tā ir reformas korekcija no mūsu puses.
Ilūkstieši gribētu dzīvot kā “atsevišķa republika”?
No ministra puses tam nav dzirdēta piekrišana, bet mēs par to. Varbūt varam izdomāt kādu referendumu šajā jautājumā. Saeimas komisija uzdeva Varakļānos noskaidrot iedzīvotāju viedokli par novada nākotni.
Bet vispār valstī bija jāizsludina ārkārtas situācija! Cik balsstiesīgo piedalījās pašvaldību vēlēšanās?
Valstī trešdaļa, mūsu pašvaldībā vēl mazāk. Tas ir nenormāli maz! Ilūkstes novadā aizgāja balsot 1950 iedzīvotāji, bet, kad rīkojām cilvēku aptauju par novada statusu, piedalījās 2500 ilūkstiešu.
Tātad šajā balsojumā novada cilvēku griba tika izteikta ar lielāku svaru nekā vēlēšanās. Katrā pagastā bija izveidots iecirknis, cilvēki izteica viedokli – 98,6% par Ilūkstes novada pastāvēšanu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju.
Taču ST dotais termiņš ir pārbaudījumu laiks. Vai ļaudis turpinās sīksti turēties pie sava novada vai atmetīs ar roku – ai, nevajag patstāvību.
Sakiet kā Sēlijas patriots – vai šāda novada izveidošanas ideja vēl dzīvotspējīga?
Ideja nav atmesta. Interesi un brīvības uguni kurina Stendera biedrība.
Tur darbojas sēļu prominences, arī Sēlijas atjaunotnes karoga nesēja akadēmiķa Jāņa Stradiņa dēls un ideju mantinieks, dakteris Pēteris Stradiņš.
Protams, tā patriotu paaudze, kas cēla un uzturēja domu par vienotu Sēliju, ir viņā saulē.
Šā gada ārkārtas apstākļos plānojam sasaukt Sēļu kongresu, kura laikā dibināt Sēlijas asociāciju, kas stātos Sēlijas novadu apvienības vietā, kura zaudējusi spēku pēc administratīvi teritoriālās reformas.
To dibināja septiņi novadi, kuri iekļauti kur nu kurais – Jēkabpils, Aizkraukles, Augšdaugavas novadā.
Ko entuziastiem dod kultūrvēsturisko zemju likums? Atjauno Sēlijas vārdu?
Ne tikai. Šobrīd ir četri plānošanas reģioni plus Rīga. Ja Sēlija tagad ir viens no pieciem Latvijas novadiem, ja ir atsevišķa kultūrvēsturiska zeme, kāpēc lai tai nebūtu tiesības dibināt savu plānošanas reģionu ar attiecīgiem līdzekļiem attīstībai?
Un kad tā notiks?
Nedomāju, ka notikusī ir pēdējā reforma, līdz ar to jāuztur ideja par vienotu Sēliju dzīvu. Visas pretrunas, kādas tika pieļautas novadu reformā, parādās uz āru. Tā ir visur, kur pārkārtojumus veidoja uz melu pamata, uz fiktīviem pētījumiem, ka uzlabošoties pakalpojumu kvalitāte, ka pēc administratīvo resursu apkopošanas būšot miljonos mērāma ekonomija. Tas tā nenotiek.
Jau nojaušams, ka pakalpojumi arvien attālināsies, un sabiedrības neapmierinātība tikai pieaugs.
Ilūkstē pārvaldes struktūra bija ļoti ekonomiska un optimāla. Speciālistus izdevies saglabāt, jo pārvaldāmā teritorija paliek un darbi jāveic. Viss lielā mērā būs atkarīgs no Saeimas. Kas notiek 2022. gada vēlēšanās? Kādi spēki tur nokļūs vairākumā? Domāju, ZZS stiprinās pozīcijas. Kad notika iepriekšējā reforma 2009. gadā, Latviju pārplūdināja ar dāņu konsultantiem.
Tolaik vajadzēja klausīt dāņu padomiem. 2021. gada reformā esam tikpat kā nokopējuši PSRS laika sistēmu, pilnībā atjaunojot vecos rajonus. Negatīvs faktors, kas iespaidoja Ilūksti, bija reģionālās attīstības centra statusa nesaņemšana. Paskat, kā attīstījās mazpilsētas, kam politisku apsvērumu dēļ piešķīra šo statusu – Smiltene, Sigulda, Līvāni! Tās pārspēja dažu “veco” rajonu un papildināja LPSR laiku sarakstu.
Kādēļ pēc Saeimā lemtā Sēlijai tomēr neizdevās kļūt par “valsti”?
Par vienotas Sēlijas izveidošanas ideju bija panākta apbrīnojama vienotība starp visām septiņām Sēlijas novadu pašvaldībām. Nebija šaubu, ka Saeimas reformu komisija respektēs šo priekšlikumu. Taču tā izvirzīja utopisku jautājumu: kur jābūt attīstības centram?
Aizkrauklē? Jēkabpilī? Mēs neatkāpāmies no domas, ka Viesīte ir Sēlijas sirds un ģeogrāfiskais centrs. Kāda problēma bija piešķirt Viesītei attīstības centra statusu?
Rāznas kungs, vai piekrītat, ka administratīvi teritoriālā reforma lielā mērā bija domāta, lai izrēķinātos ar ZZS un lai atņemtu tiem varu?
Pilnībā varu piekrist, ka ATR tika veltīta nevis iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, bet gan tā bija izrēķināšanās ar plaši ZZS pārstāvētajām pašvaldībām.
Politiska ietekme ir lielajās pilsētās, mazajos novados nav bijusi svarīga partijiskā piederība. Taču bija kampaņa, ka “novadveči” aizsēdējušies, neko nedara, esot laupītāji. Sākumā likās, tīras greizsirdības dēļ, jo pašvaldības vienmēr baudījušas ievērojami lielāku vēlētāju uzticību nekā Saeima, valdība.
Taču daļa kampaņā apstrādāto pavilkās līdzi – jā, viņi tik turas pie krēsliem, vajag visu reformēt.
Tomēr vēlēšanās liela daļa atbalstīja “vecos”. Tas nozīmē – uzskatīja, ka viss ir kārtībā.
Žēl, protams, ka lauki tukšojas. Šī reforma var uzlikt aizbraukšanai treknāku punktu. Padomju laikā metodiski iznīcināja viensētas, kur dzīvoja latviskais gars. Tā bija vienlaidu ciematizācija, kuru gan līdz galam neizdevās veikt.
Šobrīd izskatās, ka laukus var arī nobeigt.
Un traģiski, ka Eiropā esam vienīgā zeme ar viena līmeņa pašvaldībām, citur ir pat pieci! Pašvaldībām tiek piešķirta autonomija, to viedokli centrālās valdības respektē. Nav kā pie mums, kā klausos Pleša intervijā – mēs kontrolējam, rūpīgi izvērtējam, dodam norādījumus.
Kā ar savu pieredzi tulkojat – kāpēc tik maz vēlētāju ieradās balsot?
Derētu objektīvs pētījums, lai noskaidrotu, kā labot to lietu. Bet pēc būtības iemesls ir iedzīvotāju neticība un apātija pret notiekošajiem procesiem.
Vēlētāji parādīja attieksmi pret valdības nodokļu politiku, pret vakcinēšanas procesa vadību, noteiktajiem ierobežojumiem.
Kā tā var neieklausīties sabiedrībā?
Kur palicis sēļu spīts, lai pret to nostātos, kad būs nemieri pret Zemgalei piederošas Ilūkstes atdošanu Latgalei?
Gribētos redzēt, kā pamodies spīts lauzīsies ārā. “Nemieri” bija. Satversmes tiesas spriešanas laikā mēs pulcējāmies pagastos, atskaņojām novada himnu, uzvilkām Ilūkstes karogus – tie vēl plīvo!
