Satversmes tiesas spriedums spiež ar valstspilsētām apvienot arī novadus, kas tam pretojas 32
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai Jelgavas novadā iekļautais Ozolnieku novads un Ilūkstes novads, kas pievienots Augšdaugavas novadam, pēc nākamā gada 1. janvāra nepaliktu “gaisā karājoties”, jo Satversmes tiesa to atrašanos minētajās pašvaldībās ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Tās paredz ne tikai šos, bet visus novadus, kam nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, apvienot ar valstspilsētām no 2025. gada, kad paredzētas kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Izņēmums ir Varakļānu un Saulkrastu novads, par kuriem tagad deputāti nelemj.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (“AP”) Saeimas sēdē atgādināja, ka Satversmes tiesas nolēmumā ir dots pārejas periods līdz gada beigām. Šajā laikā Saeimai ir jāvienojas, kā novērst šo pašvaldību izveidošanas neatbilstību reformas mērķim un anotācijā minētajiem kritērijiem. Tie paredz, ka jaunajos novados ir jābūt attīstības centram.
Tādu nav ne tikai Augšdaugavas un Jelgavas novados, bet arī Rēzeknes, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, kā arī Saulkrastu un Varakļānu novadā. Pagaidām runa ir tikai par tām teritorijām, kas atrodas blakus lielajām pilsētām. “Ja mēs neko nedarīsim, tad Ozolnieku un Ilūkstes novadu iedzīvotāji pēc 1. janvāra var palikt bez pakalpojumiem,” skaidroja J. Pūce.
Viktors Valainis (ZZS) sēdē atgādināja – likumā jau ir noteikts, ka valdībai ne retāk kā vienu reizi četros gados ir jāsniedz Saeimai ziņojums par pašvaldību sociālekonomisko situāciju. Pirmajā ziņojumā, kas jāsagatavo līdz 2022. gada 1. maijam, ir papildus jāiekļauj izvērtējums un pētījumos balstīta informācija par Saulkrastu novada attīstības potenciālu un izvērtējums par potenciālajiem attīstības centriem Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.
V. Valainim nav saprotams, kāpēc Saeima, nesagaidot šo izvērtējumu, jau tagad grib noteikt centrus daļā minēto pašvaldību. Viņaprāt, būtu lietderīgi sagaidīt arī pirmos rezultātus par dzīvi jaunajos Valmieras un Jēkabpils novados, kur lauki ir apvienoti ar valstspilsētām.
“Situāciju, ko plānots glābt ar šo likumprojektu, var raksturot ar vārdiem: nu gan esam savārījuši putru. Un piedalījušies tajā esam visi, sākot no atbildīgās ministrijas, reformu virzītājiem, mums – lēmumu pieņēmējiem, un savu asumu tam pievienojusi arī Satversmes tiesa,” sēdē sacīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”). Viņa atbalstīja likumprojekta pieņemšanu 1. lasījumā, bet norādīja uz vairākām tā vājajām vietām.
Novados cilvēkiem ir bažas, ka reģionālās atšķirības tikai palielināsies. Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē vienas valstspilsētas vadītājs ir runājis nevis par sadarbību, bet teicis, ka viņš ir gatavs “kaut tūlīt visu pārņemt”. Vēršoties Satversmes tiesā, Ilūkstes un Ozolnieku novads cīnījās par savu patstāvību, bet pēc novadu un pilsētu apvienošanas to patstāvība samazināsies vēl vairāk. Jāņem vērā arī tas, ka vēl nav pabeigta iepriekšējā novadu apvienošana, norādīja I. Goldberga.
Likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka jau tagad valstspilsētas un tām piegulošie novadi sadarbojas. Pašvaldībām kopā jāizstrādā ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma, jāizveido kopīgas sadarbības institūcijas civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Neatkarīgā deputāte Ilga Šuplinska teica, ka Rēzeknes pilsētai un novadam izglītības jomā tāda kopdarbība nenotiek un arī netiek plānota, kas nozīmē, ka likums praksē nedarbojas. Novada cilvēkus arī biedē pilsētas lielās kredītsaistības. I. Šuplinska uzskata, ka uz projekta izskatīšanu 2. lasījumā ir jāiesniedz priekšlikumi, kas ir pamatoti ar prognozēm par teritorijas attīstību. Saeima lēma, ka priekšlikumus varēs iesniegt līdz 1. novembrim. Konceptuālu atbalstu likumprojektam izteica 69 deputāti, pret bija 13.
