Ilona Noriete: Eiropas ārsti izvirza jaunu mērķi cīņā pret kardiovaskulārajām slimībām 10
Autors: Ilona Noriete
Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) ir lielākā veselības aprūpes problēma gan pie mums, gan vispār pasaulē. Turklāt Latvijā tās ir biežākais nāves cēlonis – vairāk nekā puse iedzīvotāju mirst tieši kardiovaskulāro notikumu dēļ, un desmitā daļa no viņiem ir jaunāki par 60 gadiem.
Daudzi izdzīvo pēc infarkta vai insulta, bet šo slimību dēļ viņi kļūst par invalīdiem. Tieši ar šiem skaitļiem „izceļamies” uz pārējo Eiropas Savienības valstu fona. Bet pats galvenais – liela daļa šo gadījumu būtu bijusi novēršama, ja vien lielāka vērība tiktu pievērsta KVS profilaksei.
Primārais uzdevums – KVS draudu nopietnības apzināšanās
Apzinot jaunu risinājumu nepieciešamību, 2021. gadā tika izveidota Eiropas kardiovaskulārās veselības alianse. Tā ir izvirzījusi mērķi, ka līdz 2030. gadam vajadzētu ievērojami samazināt mirstību no KVS. Arī šogad jūnijā publiskotā speciālā Eiropas Komisijas „Iniciatīva ne-infekciju jomā”, kurā sirds–asinsvadu slimību tēma ieņem vadošu vietu, noteikts uzdevums līdz 2030. gadam par trešdaļu samazināt šādu nāves gadījumu skaitu. EK atsaucas arī uz tādu pašu Pasaules Veselības organizācijas mērķi.
Par šāda mērķa nozīmi pastāstīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rezidente ģimenes medicīnā, dr. Eva Moreino, kas ikdienā strādā arī slimnīcas uzņemšanā un regulāri saskaras ar KVS pacientiem: „Runājot par KVS, jāsaka – bieži vien cilvēki neapzinās, ka šādas smagas problēmas kā insults, infarkts var viņus skart arī salīdzinoši nelielā vecumā, teiksim, ap 40–50 gadiem vai pat vēl agrāk. Man, piemēram, nesen bija 48 gadus vecs pacients ar infarktu, kura pamatā, protams, arī bija šis neveselīgais dzīvesveids.
Mums aptaukošanās vispār ir liela problēma – apmēram divas trešdaļas cilvēku ir ar vairāk vai mazāk paaugstinātu svaru. Pēdējo 10–20 gadu laikā šis rādītājs ir būtiski pasliktinājies, jo pārtika kļūst aizvien neveselīgāka. Mēs vairs nevaram dzīvot kā agrāk, kad cilvēki galvenokārt patērēja tikai to, ko paši savā dārzā vai saimniecībā izaudzēja, un par holesterīnu nesatraucās. Mūsdienās, lai ko mēs ēstu, ir grūti izvairīties no holesterīna pieauguma, jo to izraisa vairums pārtikas produktu, ko mēs ikdienā pērkam veikalos.
Paaugstināts holesterīna līmenis šobrīd ir kādiem 70–75 % iedzīvotāju. Bieži šīs problēmas risināšanai ir nepieciešama regulāra medikamentu lietošana, tiek radītas jaunas zāles, kas ir pacientiem saudzējošākas un ērtāk lietojamas. Svarīgi, lai šīs zāles ir pieejamas visām pacientu grupām. Ikdienā sastopoties ar pacientiem, man ir radies iespaids – daudziem šķiet, ka KVS ir tādas saslimšanas, kas var piemeklēt tikai pavisam vēlā vecumā.
Tomēr, ja cilvēkam pastāvīgi ir augsts holesterīna līmenis, ja viņš neseko līdzi savam dzīvesveidam un visiem riska faktoriem, tad šīs saslimšanas var rasties arī salīdzinoši agri. Protams, KVS samazina darbaspējas, nereti pat izraisa invaliditāti, bez šaubām, arī saīsina mūža ilgumu, tādēļ ir ļoti svarīgi rūpēties par savu veselību. Un vislabākais risinājums ir profilakse.”
Holesterīns normas robežās – viens no būtiskākajiem stūrakmeņiem
Viens no KVS profilakses svarīgākajiem uzdevumiem ir novērst aterosklerozes rašanos un attīstību, samazinot galveno riska faktoru ietekmi uz organismu. Šajā procesā akcents tiek likts uz septiņiem aspektiem. Tā ir gan nesmēķēšana, gan regulāras fiziskās aktivitātes, gan normāls ķermeņa svars (ķermeņa masas indekss nedrīkst būt lielāks par 25 kg/m2) un glikozes līmenis asinīs.
Arī asinsspiedienam jāatbilst mērķiem, kā arī jāpiekopj veselīgi ēšanas paradumi. Tāpat ļoti svarīgi, lai nebūtu paaugstināts holesterīns. Šoreiz akcentu liksim tieši uz holesterīnu un to, cik svarīgi, lai tā rādītāji būtu pieļaujamās robežās. Ikviens savu holesterīna līmeni var noskaidrot, nododot asinsanalīzes.
Holesterīns ir viena no taukvielām, kas cirkulē pa organismu ar asinsrites palīdzību. Lielāko daļu holesterīna ražo aknas, bet pa asinsrites sistēmu to pārnēsā divu veidu lipoproteīni. Eksistē zema (ZBL) un augsta (ABL) blīvuma lipoproteīni. KVS riskus rada paaugstināts ZBL līmenis, jo to pārnēsātais jeb „sliktais” holesterīns piesaistās pie artēriju sieniņām un var izraisīt sirds–asinsvadu sistēmas darbības traucējumus, tostarp palielina tādu slimību kā insulta un infarkta risku. Savukārt ABL jeb „labais” holesterīns palīdz atbrīvoties no „sliktā” holesterīna, transportējot to no asins šūnām atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts un izvadīts no organisma.
Paaugstināts holesterīna līmenis ir bīstams, jo tā iedarbības rezultātā asinsvados veidojas tauku nogulsnes. Ar laiku tās sablīvējas uz asinsvadu sieniņām, apgrūtinot pietiekamu asiņu plūsmu caur artērijām. Tas ir bīstami, jo nogulšņu apvalks var pēkšņi plīst, radot trombu un izraisot sirdslēkmi vai insultu.
Patiešām, šīs smagās slimības atstāj dažādas sekas. Eksistē veiksmes stāsti, kad pacienti sekmīgi atveseļojas pēc insulta vai infarkta un turpina strādāt. Taču bieži slimības rezultātā cilvēks kļūst daļēji vai pat pilnīgi darba nespējīgs, un valstij nākas viņu uzturēt. Nereti viņiem vajadzīgi arī aprūpētāji, asistenti, kuru algošana arī prasa naudu, teiksim, no pašvaldības budžeta. Tas noteikti izmaksā daudz dārgāk nekā pacientu informēšana un dažādu izglītojošo pasākumu veikšana.
Patlaban valsts daļēji apmaksā tikai apgūto terapiju
Ja personai pastāvīgi ir paaugstināts holesterīna līmenis, tikai ar ēdienkartes pielāgošanu veselīga uztura prasībām, visticamāk, nekas vairs netiks līdzēts. Lai holesterīnu samazinātu, vairumā gadījumā (katra pacienta situācija gan jāvērtē individuāli) būs nepieciešama arī medikamentu lietošana. Pirmais risinājums, ko šajā jomā izmanto arī Latvijā, ir statīnu terapija. Visās vadlīnijās šie medikamenti paredzēti kā pirmās izvēles terapija neatkarīgi no holesterīna līmeņa un riska faktoriem.
Daktere Eva Moreino paskaidro vairāk: „Jāsāk ar statīnu terapiju, bet, ja holesterīna līmenis uz to nereaģē un nepazeminās, tādā gadījumā jāpievieno kāds cits medikaments. Statīni samazina holesterīna veidošanos, bet ir citas zāles, kas bremzē tā uzsūkšanos.Šāda medikamentu kombinācija ir ļoti populāra un būtiski uzlabo situāciju lielākajai daļai pacientu. Īpaši noderīga tā būs cilvēkiem, kuriem grūti pāriet uz veselīgu dzīvesveidu. Taču gadījumos, kad šī izvēlētā terapija nepalīdz, it sevišķi, ja augsts risks pastāv jau gēnu līmenī, tad jādomā par jaunās paaudzes medikamentu pievienošanu.
Šajā gadījumā var runāt par diviem medikamentiem. Vispirms ir PCSK9 inhibitori, kas ir pieejami injekciju veidā. Tos pacientam ievada vidēji reizi divās nedēļās. Šos medikamentus atkarībā no individuālās situācijas izvērtējuma valsts daļēji apmaksā, un pacients saņem vismaz kaut kādu kompensāciju. Tomēr tagad ir pieejami vēl jaunāki – pagājušajā gadā radīti – medikamenti, kas arī ir injicējami. Tiesa, šīs zāles ir diezgan dārgas un vismaz pašreiz vispār neietilpst valsts kompensēto medikamentu sarakstā.”
Jaunie medikamenti īpaši līdz sarežģītos gadījumos
Dzīvē dažkārt mēdz būt situācijas, kad pacientam nekas cits nepalīdz – piemēram, ir ļoti augsts ģenētiskais risks, visi pieejamie preparāti ir izmēģināti, dzīvesveids ir izmainīts, bet holesterīna līmenis nesamazinās, un joprojām saglabājas augsts insulta un infarkta risks.
Varbūt vismaz šādās situācijās varētu apsvērt šo jauno zāļu lietošanu ar kaut daļēju kompensāciju? Daktere Eva Moreino saka: „Protams. Tas tomēr valstij būs mazāks tēriņš nekā tad, ja cilvēks zaudē darbaspējas un paliek valsts apgādībā. Jo situācijās, kad pacientam holesterīns ir rezistents, nekas cits nepalīdz, visticamāk, viņu drīzumā var piemeklēt vai nu insults, vai infarkts, līdz ar to viņam noteikti tiks iedragāta dzīves kvalitāte un samazināsies darbaspējas. Tādēļ būtu vērtīgi paredzēt šo jauno zāļu kaut daļēju kompensēšanu vismaz īpašos gadījumos.”
Daktere Moreino vēl piemetina, ka esošajā situācijā kardiologi pagaidām pat neiedrošinās jaunos medikamentus ieteikt – tieši to dārdzības dēļ, jo mūsdienās ir lērums citu vajadzību un problēmu, it īpaši šobrīd, kad ir tik augsta inflācija un sagaidāmi lieli rēķini par apkuri, gāzi un elektrību. Tādēļ pacienti šo zāļu iegādi un lietošanu lielākoties pat neapsvērs, pat ja viņiem nauda ir, jo eksistē daudz citu primārāku lietu un nepieciešamību.
Profilaksē lietojamu jaunās paaudzes holesterīna līmeni samazinošu zāļu kompensācija būtu adekvāts ieguldījums cīņā ar KVS un to sekām. Šie medikamenti, kas lietojami tikai divreiz gadā, ir pierādījuši savu efektivitāti, taču tos par pilnu cenu reti kurš varētu atļauties. Tāpat cilvēkiem, kas nejūt apgrūtinājumu (holesterīns taču nesāp!), trūktu motivācijas tos iegādāties.
Tādēļ valdības atbalsts šādu zāļu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā būtu liels un pareizs solis sabiedrības veselības uzlabošanas virzienā, kas ilgtermiņā noteikti atmaksātos.
Turklāt valstij nav jābaidās, ka tagad nāks tūkstošiem šo zāļu prasītāju, jo vairumam pacientu pietiek ar pirmās pakāpes – statīnu – terapiju. Pastāv vēl arī papildinātā statīnu terapija, kad tos lieto kombinācijā ar citiem medikamentiem. Taču, ja arī tā nestrādā – cilvēks lieto zāles, bet holesterīna līmenis viņam saglabājas augsts, visdrīzāk, pie vainas ir iedzimtības faktors, un reāli šādam pacientam varētu palīdzēt tikai jaunākās paaudzes zāles.
