Īlona Maska impērija sāk plaisāt: kad ar “tiešsaistes azartspēlēm” un fantāstismu vairs nepietiek 0
Pēdējo sešu nedēļu laikā “Tesla” akciju vērtība ir kritusies par aptuveni 40%, faktiski izdzēšot visu pieaugumu pēc 2024. gada vēlēšanām, vēsta The New York times.
Šī lejupslīde atklāj Maska vājāko vietu: viņa bagātība lielā mērā balstās uz viņa fanātiskās sekotāju auditorijas uzpūstajām cerībām.
Tiklīdz šīs cerības noplaks, kritīs arī viņa ietekme, parādot, ka finanšu tirgi ir nepietiekami novērtēts pretsvars gan Maska, gan prezidenta Trampa plāniem.
Ir vilinoši salīdzināt Masku ar patiesiem pēdējā ceturtdaļgadsimta biznesa gigantiem, piemēram, “Apple” dibinātāju Stīvu Džobsu, “Microsoft” līdzdibinātāju Bilu Geitsu, “Amazon” vadītāju Džefu Bezosu, “Meta” radītāju Marku Zakerbergu, “Nvidia” vadītāju Džensenu Huanju, kā arī “Google” dibinātājiem Leriju Peidžu un Sergeju Brinu.
Taču šie cilvēki izveidoja patiesi milzīgus uzņēmumus, kas pārsniedz jebko, ko ir uzbūvējis Masks pēc jebkuras iespējamās mērauklas.
Lai gan viņš ir izveidojis automobiļu ražošanas uzņēmumu no nulles – kas nav viegls uzdevums –, viņa bagātība lielā mērā ir pateicoties finanšu kultam, kurā apžilbināti investori ir ļāvuši viņam uzsākt arvien jaunas un nesavienotas iniciatīvas, kā arī nodrošinājuši viņam imunitāti pret kritiķiem, kuri apšauba viņa biznesa lēmumus, korporatīvo pārvaldību, pārmērīgās algas un nu jau arī viņa ieiešanu politikas sfērā.
Šis augsta riska triks darbojas šādi: izdomāt uzņēmumu, kas ir tik ambiciozs, ka jebkādas neveiksmes šķiet nebūtiskas un katrs sasniegums – varoņdarbs. Pasludināt sevi par ģeniālo izgudrotāju, kas stāv aiz šī uzņēmuma, lai personīgi izmantotu investoru entuziasmu un gūtu pārmērīgus ieņēmumus. Piesaistīt sociālos medijus, lai nostiprinātu savu ikonas statusu, saglabājot sekotāju dedzību tik augstā līmenī, ka viņu fanātisms attur jebkuru skeptiķi, kurš cenšas kritizēt uzņēmuma stratēģiju. Kad tas izdodas, sāk darboties “pašpastiprinošais mehānisms”: citi investori, meklējot milzīgu peļņu, sāk pirkt arī citu jūsu uzņēmumu akcijas, vēl vairāk uzpūšot to vērtību un tādējādi stiprinot jūsu bagātību un reputāciju kā biznesa ģēnijam.
Ja veicas, tas notiek laikā, kad investori alkst pēc alternatīvām sliktiem ienesīgumiem, kad procentu likmes ir mākslīgi zemas, kad
ir izplatīta “maģiskā domāšana” par tehnoloģiju spēku un kad mazumtirdzniecības tirgi akciju tirdzniecību pārvērš par kaut ko līdzīgu tiešsaistes azartspēlēm.
Lai saprastu šo kultu, ir jāpārskata ierastie priekšstati par finansēm. Finanšu pragmatiķi saprot, ka cenas ne vienmēr atspoguļo patieso vērtību, kā to pierāda uzvedības finanses. Bet ko darīt, ja uzņēmēji var izmantot šīs dinamikas, lai mākslīgi radītu bagātību un politisko varu?
Tieši šo triku Masks ir pilnībā apguvis. Viņa statuss, kas veidojies sociālo mediju sprādziena rezultātā, izveidoja spēcīgu ciklu, kurā viņš piesaistīja investoru kapitālu, lai paplašinātu savu impēriju un radītu vēl vairāk investoru, kuri baidījās palaist garām iespēju. Strauji augošās “Tesla” akcijas padarīja investorus un fanus tik uzticīgus, ka pietika tikai pieminēt jaunu ieceri, lai liktu viņiem iegādāties vēl vairāk akciju. Jo lielāks mērķis, jo vairāk bagātības un varas viņš ieguva. Tad kāpēc necensties sasniegt Marsu?
Taču Maska biznesa intuīcija un vēlme iesaistīties politikā, iespējams, kļūst par viņa paša bojāejas cēloni. Tā vietā, lai paļautos uz izciliem menedžeriem, kuri varētu stabilizēt viņa uzņēmumus un nodrošināt finansiālu ilgtspēju, Masks ignorēja jautājumus par uzņēmumu pēctecību un kļuva arvien izklaidīgāks. Tā vietā, lai uzkrātu naudu, kas varētu palīdzēt pārvarēt krīzes laikus, viņš ieguldīja līdzekļus pārspīlēti uzpūstos projektos, piemēram, smadzeņu implantos un hiperlīniju vilcienos.
Maska impērijas plaisas jau ir redzamas. “Tesla” automobiļu ieņēmumi ceturtajā ceturksnī samazinājās par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, peļņa 2024. gadā strauji kritās, un pēc 22 gadu pastāvēšanas joprojām nav skaidrs, vai uzņēmums jebkad radīs būtisku brīvo naudas plūsmu akcionāriem. Tikmēr pārējie viņa uzņēmumi arī ilustrē plaisu starp biznesa veiksmi un finansiālo ilgtspēju.
Līdz šim finanšu tirgi ir atbalstījuši gan Trampu, gan Masku, ignorējot pašreizējās politikas iekšējās pretrunas. “Tesla” akciju nesenā vājināšanās liecina, ka šī dinamika varētu mainīties. Augstāka inflācija un fiskālā nesaimnieciskums varētu izraisīt vēl augstākas procentu likmes, kas galu galā sagraus akciju tirgu.
Īsumā – līdz nākamajām vēlēšanām ASV politiskā cīņa nenotiks tikai tiesās vai Kongresā – tā notiks arī finanšu tirgos. Un šī cīņa solās būt nežēlīga.
