Ilona Geide: “Tūrisma nodeva – būt vai nebūt?” 0
Ilona Geide, tūrisma nozares pētniece
Tūrisma nodeva, – tai būt vai nebūt. Jautājums, par kuru Rīgas pilsētā diskutē jau vairākus gadus. Diskusijas, kurās iesaistās gan pašvaldības, gan nozares pārstāvji, gan sabiedrība.
Patreiz tūrisma nodeva tiek piemērota daudzās pasaules valstīs vairāk nekā 100 dažādās pilsētās. Pārsvarā tas ir katras pašvaldības pārziņā par šādas nodevas ieviešanu, tās apmēriem, piemērošanas noteikumiem un izlietošanas aktivitātēm.
Pat vienas valsts ietvaros, dažādām pilsētām un to izpildvarai, ir dažādi šīs nodevas uzstādījumi un apmaksas noteikumi. Tā noteikti nav saistīta ar kopējo valsts politiku un nodokļu/nodevu piemērošanas sistēmu.
Vairākās pilsētas šo nodevu, kura pat vienas valsts ietvaros dažādās pilsētās juridiski tiek saukta dažādos terminos, iekasē savas pilsētas tūrisma infrastruktūras izveides, uzlabošanas un uzturēšanas finansēšanas mērķiem.
Maldīgs ir uzskats, ka to piemēro tikai tūristu plūsmas regulācijai.
Jo, ņemot vērā šīs nodevas noteiktos proporcionālos apmērus attiecībā pret kopējiem tūrista izdevumiem ceļojuma ietvaros (ceļš, viesnīcas, ekskursijas, muzeju apmeklējumi, suvenīru iegāde utt), tās apmērs ir salīdzinoši neliels. Tādēļ uzskatīt, ka šāda nodeva samazina potenciālā tūrista ierašanos un tūrisma plūsmas samazināšanos, nav pamatots.
Tā ir pārāk zema, lai atturētu tūristus no kādas konkrētas pilsētas apmeklējuma, tomēr vietējai izpildvarai tie ļauj piesaistīt papildus finansējumu pilsētas infrastruktūras uzturēšanai un popularizācijai.
2017. gadā ir izstrādāts “Pārskats par tūrisma nodevu Eiropas valstīs” un citu valstu pilsētu pieredzi šādas nodevas piemērošanā, bet, kāds ir optimālākais variants Rīgas pilsētai, ja pat vienas ārvalsts dažādas pilsētas piemēro dažādas nodevas likmes un iekasēto finansiālo līdzekļu izmantošanas mērķus?
Vai atbalsti šādas tūrisma nodevas ieviešanu Rīgā?
Patreiz ir vērojama tendence, ka ātri ir jāpieņem Saistošie noteikumi par pašvaldības noteiktas nodevas piemērošanu atpūtnieku un tūristu uzņemšanas naktsmītnēs. Protams, nenoliedzami, tāds ir nepieciešams, bet, cik sasteigtam šim lēmumam ir jābūt?
Pašvaldības pārstāvji uzsver, ka tai ir laba griba un vēlme, pat nepieciešamība, sadarboties ar nozares speciālistiem un uzņēmumiem, izstrādāt konkrētās nodevas administrēšanas sistēmu. Tomēr, vai tas būs iespējams salīdzinoši neilgā laika periodā?
Diemžēl līdzšinējā pieredze ir rādījusi, ka sasteigti lēmumi un likuma izmaiņas, tiem laicīgi nesagatavojas ne tehniski, ne administratīvi, un to pārsteidzīgā realizācija, uzņēmējdarbības vidē un sabiedrībā ir radījusi zināmu haosu, kura sekas par neizdarību un nepiemērotību ir radījusi dažāda veida gan juridiskas, gan finansiālas, gan administratīvas konfliktsituācijas un negācijas.
Vēl ļoti labi atceramies sasteigto kases aparātu nomaiņu, nepārbaudītas balsošanas sistēmas ieviešanu 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmā un citus gadījumus.
Konsultējoties ar nozares speciālistiem, pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Ir nepieciešams precīzi izstrādāt piemērotās nodevas likmes; uzskaites mehānismu starp naktsmītnēm un pašvaldību; programmatūras izstrādi, tās uzstādīšanu un pielāgošanu jau esošajām viesnīcu rezervācijas sistēmām, kuras ir tehniski dažādas, un tās adaptāciju; sastādīt finansējuma izlietošanas mērķu uzdevumu sarakstu un izlietojamības caurskatamības sistēmu.
Jāņem vērā nozares darbības specifika par nodevas optimālo ieviešanas termiņu, jo nakstmītņu rezervācija nozarē tiek veikta ne tikai pusgadu/gadu uz priekšu, bet tā tiek realizēta arī ar citu valstu tūrisma operatoru starpniecību, interneta vides rezervācijas sistēmās un dažādos citos veidos, kas, iepriekš neplānotas un gada finanšu aprēķinos neiekļautas nodevas steidzīgā piemērošanā, var radīt ne tikai finansiālus zaudējumus nozares uzņēmumiem, bet arī Rīgas pilsētas tēla sliktu slavu, pretēji tam, ka pilsēta jau daudzu gadu garumā ir ieguldījusi lielus finansiālos līdzekļus un ieguldījumus tās popularizācijā kā “tūristiem labvēlīgas un draudzīgas pilsētas” veidolā.
Tas ir komplekss, kuram ir rūpīgi jāsagatavojas, lai nekaitētu nozares attīstībai un neradītu pārmērīgu administratīvo slogu ne nodevas maksātājiem, ne nodevas administrējošai iestādei.
Vai tiešām pilsēta vēlas zaudēt savu jau izveidoto labo tēlu un radīt ārvalstu sadarbības partneru neizpratni par sasteigtiem un neizstrādātiem lēmumiem? Ja jau pilsēta uzsver savas sadarbības un labas gribas principus, tad kādēļ neapdomīgi sasteigt nodevas piemērošanas uzsākšanas datumus, ja jau vairākus gadus šis jautājums tiek izskatīts un atlikts, kas tikai pierāda to, ka tas nav primāro risināmo problēmu saraksta augšā, kā arī nav detalizēti izstrādāts neviens no augstākminētajiem problēmjautājumiem, nav skaidrs tehniskais izpildījums un citi administratīvie jautājumi?
Šķiet, ka pašreizējā situācijā, pilsēta jau ir zaudējusi savas labas pārvaldības statusu tās iedzīvotāju un vēlētāju vidū.
Vai tiešām pilsēta var uzņemties risku, to vēl vairāk pasliktināt, nevis sekot tam, lai parādītu sabiedrībai, ka mēdz būt apdomīga un plāno savu saimniecisko darbību?
Jā, nodeva ir jāakceptē, bet ir jānosaka samērīgs laika periods sagatavošanas procesam un ieviešanas periodam – jānosaka datums vēl 2019. gadā, kad jābūt izstrādātam nolikumam, administrēšanas un uzraudzības sistēmas shēmām, jākonsultējas ar IT speciālistiem par sistēmas izstrādes un adaptācijas posmiem, jāizstrādā gan primārie, gan nākotnes uzvedumi finansējuma izlietošanai, to aplēses, jāinformē nozares uzņēmumi.
Šo procesu realizācijai ir nepieciešams 2020. gads, lai jau no 2021. gada 01. janvāra var pilnvērtīgi uzsākt nodevas piemērošanu.
Patreiz veicam pētījumu par šīs nodevas piemērošanas pamatprincipiem, administrēšanu un iegūtā finansējuma izlietojumu. Esam konsultējušies ar nozares speciālistiem un izzinājuši sabiedrības viedokli. Tādēļ varam apgalvot ka izskatīšanai tiks piedāvāti optimālie nodevas ieviešanas procesa mehānismi, izstrādāta administrēšanas sistēma un detalizēti uzskaitīti iegūto finanšu izlietojuma uzdevumi.
