Ilona Baumane-Vītoliņa: Attālinātā darba “veiksmes atslēgas” šobrīd ir regulāras sapulces, skaidri mērķi un uzticība komandai 3
Ilona Baumane-Vītoliņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī pagaidām nav precīzas statistikas par cilvēku skaitu, kuri savus darbus veic attālināti (ja vien nepieņemam, ka attālināti šobrīd strādā visi, kam tas ir iespējams), zināmu priekšstatu sniedz, piemēram, ASV – vēl pirms Covid pandēmijas no mājām tur strādāja gandrīz 5 miljoni cilvēku.
Nevar būt šaubu, ka pēdējais gads šo tendenci vēl daudzkāršojis. Mazāk pievēršoties attālināta darba efektivitātei, gribu vērst uzmanību uz tādu aspektu kā “izkaisītu” jeb savstarpēji atdalītu komandu vadība. Jaunajos apstākļos un darba vidē par lielu izaicinājumu kļūst kopīga virzība uz vienu mērķi un ikdienas darba procesu plūsmu savietošana, kā arī darbinieku iesaiste.
Attālināta darba izaicinājumi ir skaidri: galvenie no tiem ir darba pārraudzības problēmas, darbinieku sociālā izolācija, informācijas aprite, pašmotivācijas trūkums, darbinieku iesaiste.
Kā šos izaicinājumus risināt komandu līmenī? Kā šai tēmai veltītā publikācijā uzsver “Forbes”, pirmkārt, ir svarīgi iedibināt regulāru (un biežu) video-kontaktu noteiktā laikā ar komandas kolēģiem, kas ļauj saglabāt organizācijas vienotības sajūtu un nodrošināt komunikācijas plūsmu.
Starp citu, šādas tikšanās var kaut daļēji risināt arī sociālās izolācijas problēmu un ikdienišķus sarežģījumus, kas agrāk tika atrisināti darbinieku savstarpējās sarunās pie kafijas tases, norāda “Harvard Business Review”.
Otrkārt, ir precīzi jāizvirza sasniedzamie mērķi un uzdevumi, kā arī jānodefinē tas, ko no komandas sagaidāt. Un – kāpēc sagaidāt, kas sniegs sajūtu par jēgpilnu darbu, kā arī emocionāli noturīgu saikni, visiem kopīgi virzoties uz mērķi. Iespējams, ne visiem šis mērķis ir pašsaprotams.
Treškārt, ir svarīgi uzticēties savai komandai, būt pārliecinātam, ka tā spēj izpildīt izvirzītos uzdevumus veidā, ko pati atrod kā efektīvāko. Tas nozīmē mazāk iejaukties ikdienas darbos, bet vairāk uzmanības veltīt darba iznākumam.
Un, ceturtkārt, būtu jāpārliecinās arī par tik ikdienišķu lietu kā komandas darbinieku tehniskais nodrošinājums un vide, kurā tie strādā attālināta darba apstākļos. Tas, kas ir pieejams un pašsaprotams vadītājam, ne vienmēr tāds būs arī visiem padotajiem.
Zinu piemērus, kad darba devēji piešķīruši darbiniekiem budžetu mājas darbavietas iekārtošanai vai vismaz piedāvā no šobrīd tukšajiem birojiem uz mājām paņemt galda lampas, krēslus vai citus kvalitatīvai darba videi noderīgus elementus. Dažādi pētījumi rāda, ka darbinieki šobrīd visvairāk novērtē uzņēmumus, kuri lielu uzmanību pievērš tādām vērtībām kā sadarbība, atbalsts un cieņa.
No vadītājiem šodien tiek sagaidīta arī iejūtība un emocionāls atbalsts. Un te es domāju gan tiešos darba pienākumus, gan apstākļus, kādos darbinieki pievienojas kārtējai “Zoom” apspriedei. Kādam ir pieejams ērts darba kabinets, cits pieslēgsies no virtuves vai vannasistabas. Šādas “dīvainības” ir viena no 2021. gada normām, tās ir jāsaprot un jāpieņem, kā arī, kontaktējoties ar darbinieku, svarīgi ik pa laikam atrast laiku, lai vienkārši apvaicātos – kā tev klājas un kā tu jūties šajā laikā?
Visbeidzot, Baltijas valstu uzņēmumiem un to vadītājiem attālinātā darba apstākļi nesuši ne tikai jaunus izaicinājumus, bet arī kādu nozīmīgu iespēju. Ņemot vērā, ka šobrīd vairs nav svarīgi, kur atrodas komandas vadītājs, labi profesionāļi no Rīgas var vadīt lielu uzņēmumu reģionālas nodaļas citās valstīs. Pirms desmit gadiem bija vērojama pretēja tendence – lielo korporāciju reģionālie centri pārvācās, piemēram, uz Poliju, un daudzi labi speciālisti Baltijas līmenī zaudēja vadošās pozīcijas, bet tagad mūsu spējīgākos vadītājus uzrunā Eiropas līmeņa vadības lomām, tā paverot iespējas uzņemties jauna mēroga izaicinājumus un gūt mūsu tirgum unikālu pieredzi. Jo tie darba apstākļi, ko šodien vērtējam kā savādu jaunumu “piespiedu apstākļos”, pēc dažiem gadiem būs pašsaprotama norma.
* “Amrop” konsultante, Latvijas Universitātes Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore
