Ilmārs Stūriška: Čivavas vai tomēr vilki? 0
Latvijas futbola izlase pirmajā sasaukumā Slavišas Stojanoviča vadībā aizvadīja divas dažādas rakstura spēles, abās piedzīvojot zaudējumus ar divu vārtu starpību, tomēr netrūkst arī pozitīvu iezīmju un pārmaiņu.
Pēc Ziemeļmaķedonijā piedzīvotā zaudējuma ar 1:3 kritika pār komandu vēlās ne tikai no līdzjutējiem, bet arī spēlētājiem. Roberts Uldriķis citēja Stojanoviču, kurš pirmajā puslaikā notiekošo ģērbtuvēs esot raksturojis nevis kā vilku cīņu, bet gan čivavu skraidīšanu un uzbrucējs arī uzskata, ka vilkiem vairāk piedienas būt leļļu teātrī, ne futbola izlasē.
Daļa fanu pie izteiciena aplaistīšanas pieķērās tik sirsnīgi, ka šķita – par izlases nespējīgo futbolu atbildīga ir Latvijas Futbola federācijas marketinga nodaļa…
Ja Skopjē Stojanovičs izvēlējās par 90 procentiem tādu pašu pamatsastāvu kā priekštecis Miksu Pātelainens savā priekšpēdējā spēlē novembrī Astanā (nu jau Nursultanā) pret Kazahstānu, tad Varšavā pret Poliju jau bija citas vēsmas. To ietekmēja ne tikai sniegums Ziemeļmaķedonijā, bet arī veselības likstas (Andris Vaņins, Vladislavs Gabovs) un diskvalifikācija (Andrejs Cigaņiks). Lai arī par skaistiem zaudējumiem punktus nedod, Latvijas futbolam pašreizējā situācijā 0:2 pret poļiem un spēles raksturs ir kā ūdens glāze cilvēkam tuksnesī.
Ja vēl Vladislavam Gutkovskim un Artūram Karašauskam, aizskrienot uz randiņu ar Turīnas “Juventus” pamatvārtsargu Voicehu Ščesniju, izdotos kvalitatīvi sitieni, Varšavas Nacionālajā stadionā esošie vairāk kā 50 tūkstoši līdzjutēju apjuktu pavisam. Jo tad vēl uz rezultāta tablo bija divas nulles. Vienu no saviem momentiem mājinieku elks Roberts Levandovskis 74. minūtē tomēr izmantoja, bet līdz pat Kamila Glika golam 86. minūtē poļi nervozēja. Tas ir kompliments Latvijai.
Ja statistikas ailes pašas par sevi nepriecē – divos mačos nulle punkti, pieci ielaisti vārti, tad tomēr gribas izcelt to, ka ir arī gūti vārti. Ir debitējis Kristers Tobers, ļoti labi sevi pieteicis vārtsargs Pāvels Šteinbors, patīkami atkal izlases kreklā redzēt Jāni Ikaunieku, Mārcim Ošam ir iespēja nostiprināties sastāvā.
No četriem aizvadītajiem puslaikiem trīs var vērtēt ar plusa zīmi – īpaši, ja ņem vērā fonu, kādā pēdējos pāris gadus atrodas Latvijas futbols.
Stojanoviča vadībā bijuši vien daži pilnvērtīgi treniņi, bet jau var redzēt pozitīvas pārmaiņas izlases spēlē un pašatdevē. Šis gan ir tikai pirmais solis, turpinājums būs sarežģītāks. Noteikti arī pašam Slovēnijas serbam, kuram it kā vajadzētu atjaunot izlases sastāvu, bet kāds pozitīvs nogrieznis var arī novirzīt no galvenā kursa.
