Ilmārs Poikāns: Mūsu valsts IT projektiem ir tendence izgāzties 26
Dažādās dzīves situācijās arvien lielāku atbalstu cilvēkiem var sniegt tehnoloģijas, tostarp dažādas aplikācijas. Tā tas noteikti ir arī civilās aizsardzības jomā.
Nesen Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”) raidījumā “Rīta panorāma” paudis, ka Latvijā būtu iespēja izmantot Ukrainā izstrādāto digitālo civilās aizsardzības sistēmu jeb aplikāciju. Arī Latvijā savulaik veiksmīgi sevi Covid-19 laikā pierādīja aplikācija Apturi Covid.
Ukraiņi šo savu aplikāciju esot pat gatavi uzdāvināt Latvijai. Tā brīdina par raķešu tuvošanos, palīdz atrast tuvākās patvertnes, iespējams, to var paplašināt arī izmantošanai plūdu un citu katastrofu gadījumos. Vai mums būtu vērts izmantot šo iespēju vai varbūt tomēr jāveido pašiem kas līdzīgs?
Šāds jautājums radies TV24 raidījuma “Preses klubs” vadītājam Aivim Ceriņam, un viņš to uzdevis IT ekspertam Ivaram Poikānam, kurš saka: “Es gribētu sliekties, ka divriteni no jauna izgudrot nevajadzētu.”
Ja Kijivas aplikācija jau praksē ir pārbaudīta, ja jau ir novērstas tās nepilnības, tā varētu būt mums noderīga, protams, ar to ir jāiepazīstas labāk, lai saprastu līdz galam.
Vienlaikus eksperts vērš uzmanību uz to, kā mums līdz šim ir veicies ar dažādiem IT projektiem: “Mūsu valsts IT projektiem ir tendence izgāzties vai uztaisīt kaut ko, ko varbūt kāds paprasīja, bet kas nebija tas, kas patiesībā bija vajadzīgs.”
Esot jāmācās labāk nodefinēt, jāpieaicina labākus ekspertus, kuri izprot, kas būtu nepieciešams lietotājiem, tikai tad kaut kas var izdoties.
Bet konkrēto civilās aizsardzības aplikāciju, pēc Poikāna domām, noteikti būtu vērts pamēģināt.
