Ilmārs Poikāns: “Ļoti negribētos, ka mēs pārvērstos par digitālu cietumu kā Ķīnā” 51
“Ļoti negribētos, ka mēs pārvērstos par digitālu cietumu kā Ķīnā, kur jau ir eksperimenti un tas tikai paplašinās,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” komentāru par mākslīgo intelektu un tā attīstību pasaulē iesāka Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns.
Ar digitālo cietumu Poikāns domāja to, ka cilvēki tiekot visur izsekoti. “Ar mākslīgo intelektu atpazīt, ka tas esi tu! Tad tu darīji to un tad šito, tad uzreiz piešķiram vai atvelkam no kontiņa naudu…Visur nav, bet vismaz kādos rajonos ir. To vajadzētu izslēgt, ka valsts varētu izmantot mākslīgo intelektu nelabiem mērķiem – piesedzoties ar cēliem mērķiem, īstenībā iebāzt mūs cietumā,” tā savu domu precizēja Poikāns, diskusijā par mākslīgo intelektu un tā pielietojumu sabiedrībā.
Otrs, ko uzsvēra Poikāns diskusijā, ir tas, ka cilvēks nevar norobežoties no mākslīgā intelekta ienākšanas mūsdienu dzīvē. “Tu nevari pretoties vai norobežoties no tā, tev vajag iedot skaidrus noteikumus. Ir tā baža, ka tevi izkonkurēs mākslīgais intelekts tur darba tirgū, bet īstenībā izkonkurēs cilvēki, kas lieto mākslīgo intelektu, ja tu nelietosi viņu un nemācēsi lietot. Tā kā tā ir ļoti svarīga prasme! Un tas jāizmanto maksimāli,” uzskata LU pētnieks Poikāns.
Savukārt bažas par Eiropas Savienības (ES) regulējumu – tas pārāk bieži “sanāk smags un bremzē attīstību”, pēc Poikāna domām. Nesen viņš lasījis salīdzinājumu par mākslīgā intelekta trenēšanas jaudām, kuras esot pieejamas ASV, Ķīnā un arābu valstīs. “Milzīgas naudas sāk tur grūst iekšā, un Eiropa īstenībā ir ļoti iepalikusi. Tu vari tur piekļūt un trenēt kaut ko vienkāršu, bet lielos modeļus – tur jābūt gigantiskām jaudām, kas Eiropā īstenībā nav nemaz tā pieejamas. Ja šī iniciatīva vēl iebremzēs to visu, nu, tad mēs atpaliksim aizvien vairāk,” pārliecināts ir Poikāns, runājot par ES līderu ierosināto mākslīgā intelekta regulējumu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ierosinājusi izveidot globālu konsultatīvu institūciju mākslīgā intelekta jautājumos.
Institūcija, kas līdzinātos Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei, varētu risināt jautājumus ne tikai saistībā ar mākslīgā intelekta sabiedrībai radītajiem riskiem, bet arī potenciālajiem ieguvumiem, sacīja Leiena svētdien, 10.septembrī, G20 samita noslēgumā Deli.
Eiropai kopā ar partneriem būtu jāizstrādā globāla regulējuma ietvars, norādīja Leiena.”Kritiski svarīgs ir jautājums ir par to, kā izmantot strauji mainīgo tehnoloģiju,” teica EK prezidente.
Zīmīgi, ka pat mākslīgā intelekta attīstītāji aicina politiskos līderus ieviest regulējumu, piebilda Leiena.
