Ilmārs Latkovskis atkāpjas pēc dīvainas sēdes 0
Saeimas sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (“VL”-“TB”/LNNK) vakar paziņoja, ka atkāpsies no komisijas priekšsēdētāja amata, par iemeslu minot to, ka atsevišķi koalīcijas un opozīcijas deputāti viņu esot spieduši jau pirms plenārsēdes publiski atklāt, vai viņš balsošot par 16. martu kā oficiālu atceres dienu.
Taču politiskajās aizkulisēs izskan, ka patiesais iemesls, kāpēc Latkovskim ir jāatstāj komisijas priekšsēdētāja amats, esot pavisam cits. Viņš pie Saeimas galda trešdien sēdinājis nepilsoņu organizāciju pārstāvjus, kas līdz šim izcēlušies ar šaubīgām politiskām aktivitātēm.
Viens no sabiedriskās kustības “Nepilsoņu kongress” dibināšanas iniciatoriem Valērijs Komarovs bija ļoti gandarīts, ka augstākās varas pārstāvji gan viņam, gan arī “Pilsoņu un nepilsoņu savienības” pārstāvjiem ierādījuši goda vietas Saeimas namā. Protams, būtu vēl labāk, ja te būtu ielūgts arī Vladimirs Lindermans un viņa partijas pelēkais kardināls Aleksandrs Gapoņenko. Komarovs ļoti cer, ka varas augstākajās aprindās atradīšoties kādi politiķi, kas palīdzēšot atrisināšot nepilsoņu problēmas. Ja ne, “Nepilsoņu kongress” būšot spiests veidot kādas alternatīvas varas struktūras.
Komarovs gan ļoti cer, ka līdz tam nenonākšot. Kādas tad ir tās lielākās nepilsoņu problēmas viņa izpratnē? Nu, piemēram, sešdesmitgadīgiem nepilsoņiem esot zema valsts valodas prasme, viņi vairs nespējot iemācīties latviešu valodu. Tāpēc pensionāriem nepilsoņiem Latvijas pilsonība pienāktos automātiski.
Komarovs uzskata, ka neesot nepieciešams zināt Latvijas vēsturi, lai kļūtu par valstij lojālu pilsoni. Tātad šie jautājumi, pēc viņa sacītā, politiķiem būtu jāatrisina. Ja ne, tad “mēs pašorganizēsimies”. Nepilsoņiem esot jābūt atsevišķai naturalizācijai, šķirtai no tiem, kas iebraukuši kā viesstrādnieki un vēlāk grib iegūt pilsonību. “Mēs neredzam vēlmi no varas puses šo problēmu risināt,” Komarovs klāstīja deputātiem.
I. Latkovskis deva iespēju izpausties ne tikai nepilsoņu organizācijām, bet arī “Saskaņas centra” deputātiem Igoram Pimenovam un Borisam Cilevičam, kuri atbalstīja ielūgtos viesus un cēla savu reitingu viņu acīs. B. Cilevičs man vēlāk sacīja, ka tas esot ļoti pozitīvi un viņam esot ļoti žēl, ka Ilmārs Latkovskis nolēmis nolikt savas pilnvaras, jo būtu grūti atrast labāku šīs komisijas vadītāju.
Vairāki deputāti, kas piedalījās komisijas sēdē, sākumā vispār neesot sapratuši, kas tur notiek. Vairāki centās attaisnot Latkovska rīcību, sakot, ka viņš netiekot pie Drošības policijas ziņojumiem, tāpēc arī neesot sapratis, ar ko darīšana.
Bet deputāts Andrejs Judins (“Vienotība”) uzsvēra: “Ja viņi Saeimā sēž pie viena galda ar augstākās varas pārstāvjiem, izskatās, ka mums tagad jāslēdz kādas vienošanās. Tas nav iespējams. Rodas sajūta, ka mēs legalizējam neskaidru struktūru, un te ir daudz risku. Nepārprotami deputātiem tika pateikts: ja jūs darīsiet visu pareizi, tad mums nebūs jāveido kādas alternatīvas struktūras, bet, ja ne, mēs rīkosimies. Tas man atgādina citus notikumus, un tas ir bīstami. Ikvienam ir iespēja kļūt par Latvijas pilsoni, bet, ja daudzi negrib to izmantot, tā ir viņu izvēle.”
Ja Saeima nolemtu grozīt Krimināllikumu, lai samazinātu sodus recidīvistiem, bet pirms tam uzaicinātu uz parlamentu recidīvistus, lai pakonsultētos, ko viņi par to domā, tā būtu līdzīga situācija tai, kas notika komisijā, man sacīja kāds Latkovska vadītās komisijas pārstāvis.
