Ilgtspējīga tehnoloģiju uzņēmumu darbība – 3 nākotnes prognozes 0
Ilgtspējas būtība balstās trīs dimensijās – vides, ekonomiskajā un sociālajā – un viens no ilgtspējas mērķiem ir novērst dabas vai fizisko resursu izsīkšanu. Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par vienu no tehnoloģiju nozares prioritātēm, turklāt ilgtspējīga darbība vairs nav tikai rekomendācija, bet jau mūsdienīgu uzņēmumu obligāta prasība.
Kā skaidro RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta docents Dzintars Jaunzems, šobrīd klimata pārmaiņas pieprasa ļoti ātru un strauju rīcību, kā arī kardināli mainīt to, kā un kāda enerģija, resursi un izejvielas tiek iegūti un cik efektīvi tie tiek izmantoti.
Jaunākajā Huawei izstrādātajā ziņojumā Green development 2030 apkopotas ekspertu prognozes par tehnoloģiju uzņēmumu nākotni un ilgtspējas lomu tajā.
Atjaunojamā enerģija kļūs par normu
“Atjaunojamās enerģijas īpatsvars un loma enerģijas nodrošināšanā tikai turpinās palielināties un tas notiks arvien straujāk. To diktē ne tikai vajadzība ierobežot klimata pārmaiņas un ilgtspējas aspekti, bet arī šī brīža ģeopolitiskie notikumi, kas vēl vairāk parāda to, ka nākotne ir domāta risinājumiem, kas balstās uz lokāliem un atjaunojamiem energoresursiem.
Vienlaicīgi tiešām neaizmirstot arī par jautājumiem – kā šī enerģija tiek izmantota un kāds ir kopējais energoefektivitātes līmenis,” skaidro RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta docents Dzintars Jaunzems.
Prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam 80% enerģijas tiks iegūts no atjaunojamiem avotiem, turklāt energoefektivitāte palielināsies pat līdz 100 reizēm. Lai to sasniegtu, tiks radīti jauni, inovatīvi veidi, kā iegūt atjaunojamo enerģiju.
Piemēram, Huawei eksperti lēš, ka nākotnē jūrā plašā mērogā tiks izvietotas peldošas saules elektrostacijas un 200 metrus garas vēja turbīnas. Savukārt milzīgajā Sahāras teritorijā atradīsies pasaulē lielākā saules paneļu spēkstacija, un ar tīkla palīdzību elektroenerģija tiks pārnesta no viena kontinenta uz otru.
Pateicoties viedam enerģijas mākonim, virtuālās spēkstacijas ļaus elektroenerģijas ražošanai kļūt videi draudzīgākai un ar zemu oglekļa emisiju līmeni.
Nākamajā desmitgadē tīru enerģiju izmantos arvien vairāk, un atjaunojamā enerģija, ko iegūst no vēja, saules un ūdens, pakāpeniski aizstās tradicionālo fosilo kurināmo. Turklāt tehnoloģijas palīdzēs ilgstpējīgi rīkoties arī elektroenerģijas patērētājiem.
Tiks radītas digitālās tehnoloģijas, kas ļaus precīzi un ātri noteikt darbības, kas patērē daudz enerģijas un rada lielu oglekļa emisiju daudzumu, tādējādi ļaujot precīzāk pārvaldīt savu enerģijas patēriņu.
Nozare uzņems aktīvu zaļo kursu
Huawei eksperti lēš, ka tuvākajā nākotnē tehnoloģiju ražotnes kļūs viedas, digitālas un videi draudzīgas. Tajās strādās roboti, kas spēs patstāvīgi veikt tādus uzdevumus kā, piemēram, materiālu izgatavošana un iepakošana, kvalitātes pārbaude, kā arī noliktavas uzraudzība.
Digitālās tehnoloģijas šos robotus padarīs inteliģentākus, tādējādi veicinot to plašāku izmantošanu un ievērojami samazinot darbaspēka izmaksas, kā arī ietaupot laiku un resursus. Huawei Intelligent World 2030 ziņojumā prognozēts, ka līdz 2030.gadam uz katriem 10 000 darba ņēmēju būs vidēji 390 robotu.
Aktīvi zaļo kursu ievieš arī IKT nozare – pēc ekspertu prognozēm, tai ir potenciāls tuvākajā desmitgadē samazināt globālās oglekļa emisijas pat par 20%. Mērķa sasniegšanas nolūkos notiek aktīva digitālo tehnoloģiju ieviešana, lai pārvaldītu un samazinātu izmešu daudzumu.
Turklāt nozare darbojas visu ilgstpējas dimensiju virzienā – IKT uzņēmumi palīdz modernizēt valsts pārvalžu noteikumus un sabiedriskos pakalpojumus, virzot pāreju uz zaļākiem dzīves un darba modeļiem, rezultātā veicinot zaļo sociālekonomisko attīstību.
Zaļais kurss ir neizbēgams ceļš gan lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, gan arī uzņēmumiem tepat Latvijā. “Šobrīd būtībā visu uzņēmumu nākotne ir saistīta ar pārkārtošanos “zaļš un digitāls” virzienā. Nenoliedzami šī spēja transformēties un ātrums, ar kādu tas notiks, būs noteicošais – vai uzņēmums nākotnē attīstīsies vai stagnēs.
Manuprāt, Latvijas tehnoloģiju nozare ir gan pietiekoši elastīga, gan attīstīta, lai šis virziens “zaļš un digitāls” būtu realizējams arī šeit,” stāsta RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta docents Dzintars Jaunzems.
Zaļā digitālā infrastruktūra kļūs par prasību
Nākotnes attīstības prioritāte būs videi draudzīgas, zema oglekļa līmeņa, viedas un automatizētas digitālās infrastruktūras izveide. Turklāt atjaunojamie enerģijas avoti kļūs par galvenajiem energoapgādes avotiem.
Ņemot vērā, ka lielie dati, mākslīgais intelekts, neironu tīkli un citas tehnoloģijas gūst arvien lielāku popularitāti un atpazīstamību, digitālās infrastruktūras pamazām kļūst inteliģentas un automatizētas. Tās spēs novērst un reāllaikā paredzēt darbības laikā radušās problēmas, samazināt izmaksas un laiku, kā arī uzlabot reaģētspēju un uzticamību.
Ilgtspējīgai infrastruktūrai ir ļoti svarīga resursu taupīšana. Huawei eksperti paredz, ka nākotnē ierīces, kas reiz aizņēma veselu telpu, tiks uzstādītas vien uz neliela staba, savukārt tradicionālās betona datu centru ēkas tiks aizstātas ar saliekamajiem moduļu datu centriem. Tiek lēsts, ka ēku būvniecība, kas šobrīd aizņem aptuveni 2 gadus, tuvākās desmitgades laikā aizņems vien dažus mēnešus.
“Ilgtspējīgas infrastruktūras ieviešanu veicina strauja digitalizācijas un inovāciju attīstība, kas ļauj radīt jaunus veidus resursu efektivizācijai un taupīšanai. Ilgstpējīga insfrastruktūra, pirmkārt, ļauj darboties dabai draudzīgākā veidā un, otrkārt, ir izdevīgāka arī pašiem uzņēmumiem. Šo iemeslu dēļ ilgtspējīga tehnoloģiju uzņēmumu infrastruktūra un darbība kopumā strauji kļūst par vispārpieņemtu normu,” stāsta Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.
