Ilgtermiņa vai priekšvēlēšanu budžets? “LA” diskusija 0
“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Vai nākamā gada budžets dos iespēju labāk dzīvot?” Vaboles pagastā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis divi ministri un citi politiķi.
Pirms runāt par iedzīvotāju ieguvumiem no nākamā gada budžeta, vispirms bija jānoskaidro, kurām prioritātēm tas būs pakļauts: Nacionālā attīstības plānā ierakstītajām vai šovasar nosauktajām? Iepriekš esam dzirdējuši daudzas – demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ekonomiskais izrāviens, nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, reģionu attīstība, valsts administratīvās un ekonomiskās pārvaldības uzlabošana, veselības aprūpe, ceļi, bet pēc budžeta pirmās apspriešanas valdībā par tādām izvirzījušās vēl citas, piemēram, aizsardzība. Kuras prioritātes ir īstās? Un vai tas neizskatās pēc priekšvēlēšanu budžeta, ja premjers kā prioritātes nosauc nevienlīdzības mazināšanu, demogrāfiju, veselības aprūpi un ceļus, kas visas ir “Vienotības” ministriju pārziņā. Un nevis izglītība un ekonomika, kas ir Reformu partijas ziņā. Politiska prioritāšu šķirošana pirms vēlēšanām?
Diskusijā “Vai nākamā gada budžets dos iespēju labāk dzīvot?” piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), satiksmes ministrs Anrijs Matīss, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Divarpus simtu ļaužu pārpildītajā Daugavpils novada Vaboles pagasta kultūras nama zālē divas stundas neatslāba uzmanība.
Prioritātes jāsaprioritizē
Pirms runāt par iedzīvotāju ieguvumiem no nākamā gada budžeta, man vispirms bija jānoskaidro, kurām prioritātēm tas būs pakļauts: Nacionālā attīstības plānā ierakstītajām vai šovasar nosauktajām?
Pirms gada 1. jūnijā Valdis Dombrovskis par valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm noteica demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un ekonomisko izrāvienu. Mēnesi vēlāk premjers paziņoja: “Latvijas prioritātes pēc krīzes pārvarēšanas ir konkurētspēja, investīcijas un eksports.” Eiro dēļ, kas arī ir prioritāte, tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis.
Šā gada martā Saeimā Ministru prezidents ziņoja, ka turpmāk ir jāstrādā pie nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas, darba vietu radīšanas, reģionu attīstības, valsts administratīvās un ekonomiskās pārvaldības uzlabošanas. Jūnijā viņa prioritātes nākamā gada budžetā jau būšot nevienlīdzības mazināšana, demogrāfija, veselības aprūpe un ceļi. Bet pēc budžeta pirmās apspriešanas valdībā par tādām izvirzījušās vēl citas, piemēram, aizsardzība.
Kuras prioritātes ir īstās, vaicāju Ministru prezidentam.
“Īpašu pretrunu te nav – visas tās ir definētas Nacionālajā attīstības plānā, kura virsmotīvs ir “ekonomikas izrāviens”,” atbild Valdis Dombrovskis. “Tas skan labi, bet tam jābūt piepildītam ar konkrētu saturu. Tāpēc ir trīs prioritārie darbības virzieni – drošumspēja, tautsaimniecības attīstība un reģionālā attīstība. Katrā no šiem virzieniem ir savi būtiskākie jautājumi. Cilvēka drošumspējai ir būtiska nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums, kas saskaņots ar tautsaimniecības pieprasījumu, demogrāfiskās situācijas atbalsta programma, veselības aprūpe,” viņš paskaidro.
“Tomēr, kad plāns nonāk līdz valdībai un jūs ministrijā visiem 245 priekšlikumiem kā skaistumkonkursā salikāt punktus, izrādījās, ka prioritāte ir aizsardzība. Ceļi, kurus nosaucāt par prioritāriem, atkrituši 22. vietā. Ekonomikas izrāviens pazudis,” iebilstu.
“Nākamgad noteikti jāveic citāda ranžēšana. Šāds sadalījums radās no Pārresoru koordinācijas centra veiktās pieprasījumu atbilstības vērtēšanas diviem plānošanas dokumentiem: Nacionālās attīstības plānam un Nacionālās drošības koncepcijai, kas formāli izrādījās augstāks dokuments par nozaru attīstības stratēģijām.
Šāds sadalījums nebūs par pamatu nākamā gada budžeta veidošanā. Tāpēc esmu lūdzis ministrijas prioritizēt savus pieprasījumus nozaru iekšienē.”
Priekšvēlēšanu budžets?
“Nemēģināsim noķert zelta zivtiņu un izteikt tai lūgumu visus padarīt uzreiz laimīgus!” piebremzē Kārlis Šadurskis. “Fiskālajā telpā jeb papildus virs bāzes izdevumiem sadalāmi ir 65 miljoni latu, ar ko visus pieprasījumus apmierināt šobrīd nevar. Taču es raugos tālāk uz priekšu: 2015. gadā papildus būs jau 120 miljoni, un 2016. gadā būs 328 miljoni. Šīs summas dos daudz labākas iespējas īstenot prioritātes,” mierina Eiroparlamenta deputāts.
“Prioritāte ir viena – mūsu cilvēki. Nauda, kas paliek pašvaldībām, ir cilvēku problēmu risināšanai,” klātesošajiem atgādina Andris Jaunsleinis. “Ja nav darba un stabilu ienākumu, ģimenei nav nākotnes. Jaunās ģimenes šodien nevar saņemt atbalstu, lai iekārtotu savu dzīvesvietu.
Vienā naktī varējām pieņemt stabilizācijas plānu krīzes apstākļos, bet joprojām nevaram apstiprināt plānu, kā likvidēt sekas, ko krīze radījusi. Budžeta apspriešanā mētājamies, nezinot, ko risināt, bet līdz maijam, kā plānots, to vajadzēja salikt kopā ar vidēja termiņa budžetu.
Lai uz trim gadiem būtu skaidrība par visiem nodokļiem un atbalstiem, kurus nevajadzētu nākamgad pārskatīt. Vai sociālo nodokli tikai nākamgad par procentu samazināsim?” pašvaldību līderis vaicā. Jānis Lāčplēsis piekrīt viņam, ka vajadzīgs ir stabils un prognozējams budžets.
Valdis Dombrovskis atsaucas: “Kļūdas ir jāatzīst un kļūdas ir jālabo. To arī darām. Lielākā kļūda bija tā, ka par nodokļu politiku, kam ir ietekme uz valsts budžetu, spriedām atrauti no valsts budžeta. Var pieņemt populārus lēmumus, kurus budžeta realitāte noliek savās vietās. Pašvaldības vairākkārt norādīja, kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana ietekmē to budžetu, tāpēc Finanšu ministrija nāca klajā ar alternatīvu priekšlikumu.”
Vjačeslavs Dombrovskis gan neatzīst, ka tā bija kļūda, jo notiek masveidīga izvairīšanās no darbaspēka nodokļu maksāšanas. Andris Jaunsleinis precizē, ka kļūda jau nav vēlme samazināt darbaspēka nodokļus, bet lēmuma pieņemšana, neizanalizējot visus aspektus.
“Lielākā bīstamība, pieņemot nākamā gada budžetu, ir starp izvēlēm: vai nu panākt pozitīvu Saeimas vēlēšanu rezultātu, vai ilgtermiņa valsts attīstību!
Ļoti maza varbūtība, ka pieņemsim pareizu lēmumu. Valstij izvēle kā ģimenē, kur vienmēr trūkst naudas: vai investēt mana bērna mācībām augstskolā vai nodrošināt ģimenei labākus sadzīves apstākļus. Tāpēc budžets jāpieņem, iesaistot sabiedrību,” uzskata Jaunsleinis.
Aizdomas par priekšvēlēšanu budžetu man izraisa arī premjera nosauktā nevienlīdzības mazināšana, demogrāfija, veselības aprūpe un ceļi, kas visas ir “Vienotības” ministriju pārziņā. Un nevis izglītība un ekonomika, kas ir Reformu partijas ziņā. Politiska prioritāšu šķirošana pirms vēlēšanām?
“Nedomāju, ka budžetu vajadzētu dalīt pēc partiju piederības,” atbild premjers. “Jāskatās, kā tas veidojies un kāda ir priekšvēsture. Pagājušā gada budžets bija pirmais, kas atļāva pārskatīt atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Šā gada budžetā algas paceltas pedagogiem, tajā skaitā kultūras iestāžu pedagogiem, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, tiesu darbiniekiem, prokuratūras darbiniekiem, muzeju darbiniekiem. Ja vēlaties politizēt, tad redzat, ka Izglītības un Iekšlietu ministrijas ir Reformu partijas pārziņā, Kultūras un Tieslietu ministrijas – Nacionālās apvienības pārziņā. Tad jau “Vienotībai” jājūtas apdalītai! Vienīgie, kas saņēma ļoti nelielu atalgojuma pielikumu, bija sociālās aprūpes centru darbinieki. Šo jautājumu nevajag politizēt!” aizdomas atvaira Ministru prezidents.
Vjačeslavs Dombrovskis nevēlas iesaistīties šajā diskusijā un cer, ka “kādreiz iemācīsimies strādāt tā, lai savas prioritātes valdība izdiskutētu savā starpā iekšienē un tad paziņotu par vienošanās rezultātiem”. Un tūdaļ pat nāk klajā ar Reformu partijas ideju ieviest ostu nodokli (vienu eiro no katras pārkrautās tonnas kā Igaunijā), kura saņēma tūlītēju satiksmes ministra Anrija Matīsa noraidījumu.
Nodokļu cīņas
“Kāpēc sarunās par budžetu fokusējamies uz galveno vainīgo – darbaspēka nodokļu samazinājumu? Vai tas nav mēģinājums paslēpties no citām tēmām?” retoriski vaicā Vjačeslavs Dombrovskis.
“Arī nodokļu samazināšana ir jāskata ekonomikas izrāviena kontekstā. Finanšu ministrijas piedāvājums ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 140 eiro un samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procenta punktu, fiskālais efekts jeb kopējais ienākumu samazinājums budžetā ir apmēram 50 miljoni latu.
Tātad 50 miljonus noņemam no budžeta nost, tikai lai mazinātu darbaspēka nodokli, kas, neapšaubāmi, ir arī ekonomisku attīstību veicinoši. Visām pārējām prioritātēm paliek 65 miljoni latu. Nekādi nevar teikt, ka galvenā prioritāte – ekonomikas attīstība – netiktu veicināta,” pamato Ministru prezidents.
“Saprotams, ka valdībai jānodrošina, lai visi – skolotāji, dakteri, policisti, mazāk nodrošinātie – kaut ko gūst no ekonomiskās izaugsmes, bet mēs nevaram budžetu tikai dalīt. Valstij jāliek pamati, lai ekonomikas izrāviens būtu nākamajā un aiznākamajā gadā,” uzsver Vjačeslavs Dombrovskis, Reformu partijas valdes loceklis.
“Valstij ir jāidentificē, kur vislielākie šķēršļi uzņēmumu attīstībai, un sistemātiski tie jānovērš. Viens tāds būtisks šķērslis ir lielais darbaspēka nodoklis – saliekot kopā iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas nodokli, tas uz katru nodarbināto veido gandrīz 46 procentus.
Tas izraisa algu maksāšanu aploksnēs, uzņēmējiem trūkst motivācijas investēt attīstībā utt. Tāpēc valdība ir nolēmusi to pakāpeniski samazināt un to pārlikt uz patēriņu. Mēs uzskatām, ka tas liks pamatus veiksmīgai ekonomikas attīstībai. Ja mēs kopā liksim trīs blokus: nevienlīdzības mazināšanu, ekonomikas attīstību veicinošu nodokļu mazināšanu un lielākus nodokļu atvieglojumus par bērniem, tad tas atbildīs visu trīs koalīcijas partneru prioritātēm,” iespējamu risinājumu budžeta strīdiem Reformu partijas vārdā piedāvā Vjačeslavs Dombrovskis.
Kam būs biezāks maciņš
Šogad algas pielikumu, kaut nelielu, guvuši policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji, tiesu, prokuratūras un muzeju darbinieki, sociālie darbinieki. Kuri nākamgad?
Kārlis Šadurskis: “Valdība ir pareizi noteikusi prioritātes 2014. gadam. Aktuālākā problēma līdztekus demogrāfijai ir nevienlīdzības un nabadzības mazināšana. Pārrēķināju ierosināto diferencēto neapliekamo minimumu uz ģimeni ar diviem bērniem, kurā strādājošie vecāki saņem minimālo algu. Nākamajā gadā šī ģimene, pierēķinot palielināto atbalstu par apgādājamajiem, papildus gadā ietaupīs 772 latus. Tas ir sajūtams atspaids. Ja katrs no vecākiem pelna 350 latus, tad ieguvums ir 272 lati gadā. Ģimenei ar minimāliem ienākumiem ir daudz svarīgāk iegūt lielāku atspaidu nekā tai, kas kopā pelna par 300 latiem mēnesī vairāk. Latgalei tas ir sevišķi svarīgs risinājums.”
“Fakts ir, ka lielākā daļa sabiedriskajā sektorā strādājošo ir sajutuši atalgojuma palielinājumu. Mediķiem kā 2009. gadā nogrieza samaksu, tā līdz šim brīdim viņi neko no tā nav saņēmuši, un loģiski, ka nākamā gada budžeta sarakstā jābūt pirmajiem,” uzsver valdības vadītājs.
Vjačeslavs Dombrovskis atgādina, ka krīzes gados budžeta griešana vislielākā bijusi izglītības nozarē – uz pusi. “Tagad galvenā prioritāte ir skolotāju algu palielināšana tādā līmenī, kāda attīstītajās ES valstīs ir pedagogu algas attiecība pret vidējo algas līmeni – 120% apmērā no vidējās algas. Pašlaik skolotāji saņem divreiz mazāk – 65% no vidējās algas. Taču šādu palielinājumu uzreiz nav iespējams īstenot. To veiksim pakāpeniski un kopā ar strukturālām reformām. Tās ir jāveic, jo Latvijā uz desmit skolēniem ir viens skolotājs, kamēr citās valstīs viens skolotājs ir divpadsmit bērniem. Skolotāju atalgojums jāsaista ne tikai ar skolēnu skaitu, bet arī ar viņa darba kvalitāti. Tad nākamajā gadā algas varēs palielināt,” viņš precizē.
Kārlis Šadurskis piebilst: “Es uzskatu, ka Latvija no nabadzīgas Eiropas valsts pietiekami īsā termiņā var kļūt par vienu no turīgajām tikai tad, ja ļoti nopietni investēsim izglītībā, augstskolās un pētniecībā. Uz strukturālajām reformām mēs ietaupīsim salīdzinoši sīkumus, bet, ja izglītību un pētniecību ilgtermiņā nenoteiksim par pamatprioritāti, tā būs lēkāšana no viena ciņa uz otru bez lieliem ieguvumiem.”
Asfaltam vieglāk noņemt
Premjers: “Krīzes laikā, kad mazinājām budžetu, ceļi sajuta visbūtiskāko samazinājumu – asfaltam ir vieglāk naudu atņemt nekā cilvēkam, jo asfaltam jau nesāp, bet ar gadiem tas “atkožas”. Ceļi ir ekonomikas attīstības un reģionālās attīstības jautājums.”
Anrijs Matīss, satiksmes ministrs: “Viens no maniem pirmajiem darbiem bija Autoceļu atjaunošanas programmas sagatavošana, un tagad tā apstiprināta valdībā. Programma paredz savest kārtībā visus galvenos autoceļus un lielāko daļu reģionālo ceļu līdz 2020. gadam. Nevarēs paļauties tikai uz Eiropas naudu – jāatvēl 29 miljoni latu no nākamā gada budžeta.
Ja uzsāksim ES jaunā plānošanas perioda fondu apguvi, tad vairāk nekā 900 km varētu tikt atjaunoti nākamgad, tas ir, par trešdaļu vairāk nekā līdz šim. Latgales atbalsta programmas ietvaros divu gadu laikā 200 km grantēto ceļu jau ir pārtapuši par melnā seguma ceļiem. No nākamā gada 1500 km reģionālo asfaltēto ceļu tiks sakārtoti ar ES fondu līdzfinansējumu, piemēram, no Rēzeknes uz Daugavpili,” sola satiksmes ministrs.
Vēl Daugavpils novada ļaudis uztrauca eiro ieviešana, arodskolu panīkšana, grants ceļu nelabošana, Vaboles vidusskolas autonomija un varbūtējā likvidācija.
Svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Finanšu ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, Lattelecom, SIA Drukātava, Arctic Paper Baltic State SIA, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, Nacionālie bruņotie spēki, EPIB, SIA “Balta Eko”, SIA Drukātava, SIA VESTA-LK, Reformu partija, Inese Vaidere, dr.Pāvils Vasariņš, Mārtiņš Lasmanis, Jānis Lancers, Vilhelms Mihailovskis, Kārlis Šadurskis, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes Gaļas kombināts, Daugavpils novada dome, Vaboles pagasta pārvalde, SIA”ANTARIS”,uzņēmums “Forevers” Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Latgales Laiks”, “Daugavpils Novada Vēstis” |
