Alpaki arī Latvijas pļavās. Ciemos Ivara Foranda saimniecībā Talsu novadā 4
Pasaulē aizvien populārāka kļūst alpaku audzēšana. Uzņēmējs Ivars Forands to uzskata par perspektīvu un ilgtspējīgu nozari arī Latvijā. Viņa ganāmpulks pašlaik ir lielākais Baltijā.
Uz ātru peļņu necerēsim…
Iegādājoties veco Vīcežu muižu Talsu novada Lībagu pagastā, Ivars Forands bija iecerējis pievērsties lauku tūrismam, tāpēc par alpakām sācis interesēties kā par izskatīgiem dzīvniekiem, kas lieliski iederētos ainavā un ar savu aristokrātisko cēlumu, zinātkāro dabu un miermīlīgo raksturu priecētu tūristus. Taču, tiekoties ar alpaku audzētājiem Anglijā, Vācijā un Amerikā, apmeklējot dažādus kursus, seminārus, izstādes un izsoles, iepazīstot šos skaistos dzīvniekus tuvāk, sākotnējā interese pāraugusi mīlestībā un vēlmē darīt visu iespējamo, lai alpakas ieņemtu pilntiesīgu vietu arī Latvijas ganāmpulkos. Pakāpeniski izkristalizējusies iecere nodarboties ar šķirnes dzīvnieku pārdošanu un vēlāk arī ar vilnas pārstrādi.
Pirmās trīsdesmit alpakas 2007. gadā uz Latviju viņš atvedis no Čīles. Apmēram tikpat daudz piedzimušas un pilnībā pielāgojušās dzīvei Latvijā. Pašlaik ganāmpulkā ir 58 alpakas, vēl sešām mammām mazuļi dzims vasarā, bet rudenī uzņēmējs iecerējis iegādāties vismaz desmit godalgotus tīršķirnes dzīvniekus. Ganāmpulka pamatsastāvu veido šķirnes ‘Huacaya’ alpakas (ar tām saimnieks saista lielākās cerības selekcijas darbā), taču savam un tūristu priekam paturējis arī dažus īpatņus, kam zīdainā vilna savijusies garās grīstēs, atgādinot jauniešu frizūrās populāros dredus. Savdabīgais kažoks liecina, ka šiem dzīvniekiem senčos ir pasaulē retāk sastopamās ‘Suri’ alpakas.
Šie kalnu dzīvnieki ir ļoti pieticīgi, uzturēšana neprasa milzu līdzekļus. “Vislielākās investīcijas nepieciešamas ganāmpulka iegādei,” stāsta saimnieks, kuram šie izdevumi nav atmaksājušies arī pēc septiņiem veiksmīgas saimniekošanas gadiem. “Jauna, skaista un vesela alpaka reproduktīvā vecumā maksā 500–3000 eiro, taču izstāžu laureātu, ar medaļām godalgoto tīršķirnes dzīvnieku cena var būt 50 000 eiro un vairāk. Tāpēc alpakas nekad neaudzēs ļaudis, kurus interesē ātra un liela peļņa. Tas ir skaists un ļoti aizraujošs projekts, kas atmaksājas tikai ilgtermiņā,” atzīst uzņēmējs. Sākotnējās investīcijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc Latvijā ļaudis pret šo biznesu izturas piesardzīgi. Arī pašam no brīža, kad sācis interesēties par iespējām iegādāties alpakas, līdz pirmo dzīvnieku iegādei pagājuši trīs gadi.
Baltijā lielākā alpaku ganāmpulka īpašnieks, kurš vienlaikus ir arī Rīgas viesnīcas “Skanste” līdzīpašnieks un SIA “Foranda konsultantu grupa” valdes loceklis, neslēpj, ka ar alpaku vilnas izstrādājumu pārdošanu vien biznesu nebūtu spējis attīstīt. Tikai pēdējos pāris gados, aktīvāk iesaistoties šo izstrādājumu ražošanā un pārdošanā, uzņēmējs ticis pie nelielas peļņas un atmaksājušies izdevumi par dzīvnieku pārtiku, vitamīniem, minerālvielām, veterinārajiem pakalpojumiem un citiem ikdienas tēriņiem.
Ģimenes bizness
Pasaulē alpaku audzēšana lielākoties ir ģimenes bizness, kurā vīrs parasti uzņemas rūpes par dzīvniekiem, bet sieva nodarbojas ar ekskluzīvu vilnas izstrādājumu ražošanu un pārdošanu. Līdzīgi ir arī Forandu ģimenē – Ivars gādā par ganāmpulku, bet sieva Agita zīmē skices adījumiem, domā jaunus aksesuāru modeļus un sadarbojas ar rokdarbniecēm. Ģimene regulāri dod darbu trim adītājām, bet, ja ir vairāk pasūtījumu, papildu ienākumi nodrošināti vēl citām.
Pavasaros, kad parasti notiek lielā alpaku cirpšana, Forandi rīko talku un aicina draugus un paziņas uz vilnas šķirošanu. Līdz šim cirpšana uzticēta profesionāļiem no Austrālijas, bet šogad saimnieks nolēmis atbildīgo darbu uzņemties pats. Vajadzīgie instrumenti jau sagādāti.
Ģimenes biznesā aktīvi iesaistās arī Ivara un Agitas septiņgadīgā meita Everita, kura palīdz gan izstādēs, gan saimniecībā. Visvairāk mazajai patīk svērt alpaku mazuļus. “Šie dzīvnieki ļoti nomierinoši iedarbojas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. To dzirdu arī no saviem ciemiņiem. Bieži gadās tā: gide jau aicina ekskursantus uz autobusu, bet viņi omulīgi sēž pļaviņā, vēro alpakas un nekur nevēlas doties… Kolēģi Zviedrijā nesen ar labiem panākumiem sākuši praktizēt alpaku terapiju.”
Ekskluzīvs galaprodukts
Alpaku popularitātes pamatā jau kopš senseniem laikiem bijusi to smalkā un ekskluzīvā vilna. Inku valdnieki šādus vilnas audumus pasnieguši kā vērtīgāko dāvanu sabiedrības augstākās kārtas pārstāvjiem. Arī pašlaik alpaku vilnas izstrādājumi, kuru pamatā ir roku darbs, nav lēti. Taču ļaudis visā pasaulē aizvien vairāk novērtē ne tikai veselīgu pārtiku, bet arī kvalitatīvu, pašu veselībai un videi draudzīgu apģērbu. Alpaku vilnas apģērbu popularizēšanā labprāt iesaistās pazīstami modes dizaineri. Arī Ivaram Forandam izveidojusies laba sadarbība ar pāris vietējiem modes māksliniekiem, kuri nākotnē labprāt savas kolekcijas papildinās ar šādiem apģērbiem.
Kvalitatīva alpaku vilnas dzija ir vismaz trīsreiz izturīgāka par aitas dziju, tās dobā struktūra nodrošina izcilu siltumregulāciju. Tā nav asa, un sastāvā nav aitu vilnai raksturīgā lanolīna, kurš daudziem izraisa alerģiju un kura specifiskā aromāta mazināšanai mēdz izmantot dažādas ķimikālijas. Turklāt alpaku vilnas ražošana stipri atšķiras, tāpēc Forandi sava ganāmpulka vilnu pagaidām sūta pārstrādei uz Angliju. Saņemtā dzija Latvijā pārtop lieliskos adījumos, un lielāko daļu gatavās produkcijas pēc tam atkal ved uz Angliju, kur to palīdz realizēt vietējie alpaku audzētāji. Angļu klienti par Latvijas rokdarbnieču veikumu sajūsminoties, tāpēc britu alpaku audzētāji labprāt sūtot mūsu adītājām arī savu dziju. Iepriekš sarunājot, ekskluzīvos alpaku vilnas izstrādājumus var iegādāties arī Latvijā, braucot apraudzīt alpaku ganāmpulku.
Nākotnes ieceres
Ziemā un pirmajos pavasara mēnešos alpaku ganāmpulks mitinājās Vīcežos, bet maija vidū, sākoties aktīvajai tūrisma sezonai, pārcēlies uz Kandavas novada Vānes pagasta “Ķirpjiem”, kur alpakām ierīkota vasaras mītne, kā arī iecerēts celt pastāvīgu novietni un vilnas pārstrādes uzņēmumu.
Kopumā Forandu ģimene apsaimnieko 70 ha zemes, no kuriem lielāko daļu aizņem alpaku ganības. Līdz šim biznesa attīstībā ieguldīti tikai personiskie līdzekļi, neliels atspaids ir vienīgi Eiropas Savienības vienotais platību maksājums par lauksaimniecības zemju uzturēšanu. Domājot par vilnas pārstrādes uzņēmumu, gan iecerēts rakstīt projektu un pretendēt uz ES finansiālo atbalstu.
“Šāds uzņēmums būtu liels atspaids ne vien Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas alpaku audzētājiem. Ja viss izdosies, kā iecerēts, netrūks arī klientu no Skandināvijas valstīm,” spriež Ivars Forands.
Viņu audzētās alpakas var aplūkot arī dažādās vietējā mēroga tūrisma izstādēs, tāpat ikgadējā izstādē “Ražots Latvijā” un “Latvija piedāvā”. Piesakoties iepriekš, ekskursanti “Ķirpjos” var noklausīties interesantu saimnieka vai vietējā gida stāstījumu, pabarot un samīļot alpakas, tad turpat pļaviņā, klausoties dzīvnieku rāmajā bubināšanā, ieturēt maltīti no līdzpaņemtajiem piknika groziem. Sagatavota arī īpaša programma bērniem. Redzot viņu patieso prieku un interesi par dzīvniekiem, uzņēmējs kopā ar vietējiem māksliniekiem iecerējis izdot mazu grāmatiņu nākamajiem alpaku audzētājiem.
Tuvāko gadu plānos ietilpst arī vecās Vīcežu muižas atjaunošana. Pagaidām tūristiem ir iespēja iepazīties ar šīs senās celtnes neparasto vēsturi, aplūkot nelielu ekspozīciju un kopā ar saimnieku papriecāties par vareno Vīcežu osi, kas ir viens no dižākajiem savas sugas pārstāvjiem Latvijā.
Dievu dāvana
Daudzi pasaulē zināmi alpaku audzētāji šim biznesam pievērsušies, tuvojoties pensijas gadiem. Alpakas ir ļoti pieticīgi un pašpietiekami dzīvnieki, tāpēc rūpes par ganāmpulku iespējams apvienot ar citiem pienākumiem. Arī Forandu ģimene var dzīvot un strādāt Rīgā, ganāmpulku atstājot palīgu ziņā. “Tiesa, tie ir uzticami cilvēki, ar kuriem sadarbojos jau vairākus gadus. Viņi labi pazīst katru dzīvnieku, zina tā paradumus. Tas ir ļoti svarīgi, jo cilvēkam, kura pārziņā atstāts ganāmpulks, uzreiz jāpamana pārmaiņas dzīvnieka uzvedībā – parasti tās vēsta par psiholoģisku diskomfortu vai slimību. Visbīstamākais alpakām ir stress, jo tad saasinās arī citas kaites,” atzīst saimnieks.
Šo kamieļu dzimtas dzīvnieku barā valda izteikta hierarhija, tāpēc jāraugās, lai pie pārtikas un ūdens regulāri tiktu visi dzīvnieki. Reizēm vājākie uz laiku jānošķir un jāpatur saudzējošā režīmā. Lai gan alpakas nav īpaši slimīgas un mūsu klimata apstākļos jūtas labi, tām vienmēr jābūt redzeslokā. Kad jau pa gabalu redzams, ka dzīvnieks sasirdzis, bieži vien izrādās par vēlu. Vissāpīgākie visā saimniekošanas laikā bijuši brīži, kad kādu tā arī nav izdevies glābt.
Par vienu no uzticamākajiem palīgiem ganāmpulka aprūpēšanā saimnieks uzskata veterinārstu Olāru Obodņikovu. Viņam uzņēmējs pateicas gan par uzdrīkstēšanos pieņemt izaicinājumu ārstēt alpakas, gan par veiksmīgo sadarbību un aizrautīgo vēlmi papildināt zināšanas kamieļu dzimtas dzīvnieku ārstēšanā. Svarīgos brīžos arī saimniekam pašam jābūt gatavam rīkoties. Ziemā viņam vienmēr pa ķērienam ir soma, kurā glīti sasaiņots viss nepieciešamais mazo alpaku sagaidīšanai – silta, īpaši šim nolūkam adīta jaciņa, fēns, ar ko izsusināt mitro kažociņu un citas lietas.
Misijas apziņa
Kāds varētu būt lielākais alpaku skaits Ivara Foranda ganāmpulkā? Ne vairāk par 250 – viņš atbild. Tas esot maksimums, ja par galveno mērķi izvirza kvalitatīvu selekcijas darbu. Kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem un pasniedzējiem uzņēmējs plāno izstrādāt alpaku selekcijas programmu. Šovasar iecerējis novadīt arī pirmo grupu semināru jaunajiem alpaku audzētājiem. Viņš priecājas, ka sarosījušies arī mūsu zemnieki. Ja pēc desmit gadiem Latvijā būs vismaz simt alpaku ganāmpulku ar aptuveni 10 000 dzīvnieku, uzņēmējs savu misiju būšot izpildījis. Tad varēs kooperēties, domāt par kopīgu vilnas pārstrādi, rīkot izstādes… Mūsdienās visā pasaulē saimniekošana (īpaši jau lauksaimniecībā) aizvien vairāk ir vērsta uz savstarpēju kooperāciju. Tas atmaksājas arī finansiālajā ziņā. Patlaban Ivars Forands ir Britu un Amerikas alpaku audzētāju asociāciju biedrs.
Ne jau vienmēr viss rit kā pa diedziņu, gadās brīži, kad rokas nolaižas un šķiet, ka ar savām problēmām esi palicis viens pats. Tad ir labi, ja var sakravāt čemodānus un aizbraukt svētceļojumā – apmeklēt labu izstādi vai izsoli, satikties un parunāties ar citiem alpaku audzētājiem. Tas palīdz sapurināties, saprast, ka neesi viens un alpaku audzēšana ir potenciāls bizness.
Uzņēmējs uzskata, ka tieši lopkopība spēj nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas lauksaimniecības attīstību.
“Ne jau milzīgo lauksaimniecības platību apsaimniekotāji, kuri pašlaik saņem vislielāko valsts atbalstu, nodarbinot vien pāris cilvēku un pieķēzot mūsu zemi ar ķimikālijām, rūpēsies, lai Latvija un tās lauki nepaliktu tukši… ” ir pārliecināts Ivars Forands. “Ja vien šajā absurdajā situācijā, kādā novesta mūsu tauta, vispār kaut ko iespējams mainīt, vispirms ir jāatbalsta ģimeņu saimniecības un mazie lauku uzņēmēji, kuri radījuši darba vietas, rūpējas par dabisku un tīru vidi, kā arī latvisko viensētu tradīciju saglabāšanu.”
