“Kulturaskarte.lv” piedāvā precīzu, pārskatāmu un pilnīgu informāciju par kultūras centriem, bibliotēkām un muzejiem, bet visai ierobežotu – par citiem ar kultūras jomu saistītiem objektiem, kā arī lielākoties novecojušu vai nepilnīgu – par norisēm.
“Kulturaskarte.lv” piedāvā precīzu, pārskatāmu un pilnīgu informāciju par kultūras centriem, bibliotēkām un muzejiem, bet visai ierobežotu – par citiem ar kultūras jomu saistītiem objektiem, kā arī lielākoties novecojušu vai nepilnīgu – par norisēm.
“Kulturaskarte.lv” piedāvā precīzu, pārskatāmu un pilnīgu informāciju par kultūras centriem, bibliotēkām un muzejiem, bet visai ierobežotu – par citiem ar kultūras jomu saistītiem objektiem, kā arī lielākoties novecojušu vai nepilnīgu – par norisēm.

Ir arī savs 
veiksmes stāsts 0

Viens specializēts kultūras portāls savukārt darbojas tik veiksmīgi, ka grēks nepieminēt arī to: Nacionālais bibliotēku kopkatalogs jeb ALEPH, kurā šobrīd ievietoti aptuveni 800 000 ierakstu. Kultūras informācijas sistēmu centra dati liecina, ka šo katalogu pērn izmantojuši 141 024 lietotāji, kopumā atverot 3 059 661 šķirkli. Turklāt, kaut arī šim katalogam lietotne piedāvā tikai latviešu valodu, tas bijis gana populārs arī ārzemēs: no Lietuvas bijušas 2548 sesijas, arī no Vācijas, Krievijas, ASV un Igaunijas kopkatalogs izmantots vairāk nekā tūkstoš reizes.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Bibliotēku kopkatalogs vērtīgs arī ar tā vienkāršo izmantošanas veidu, kas patīkami atšķiras gan no digitālās kultūras kartes, gan arī no Nacionālā muzeju kopkataloga, turklāt piedāvā informāciju ne tikai par bibliotēkās atrodamajām grāmatām, kartēm, periodikas izdevumiem un citiem materiāliem (līdz ar precīzu informāciju, tieši kurā bibliotēkā un kurā tās lasītavā šis darbs meklējams, kā arī iespēju to rezervēt uz noteiktu laiku), bet arī citas datubāzes: nacionālā bibliogrāfija, monogrāfiju un turpinājumizdevumu datubāze, attēlizdevumu, skaņu ierakstu un videoierakstu datubāzes, studentu noslēguma darbu, promocijas darbu un akadēmiskā personāla darbu datubāzes un citas šaurākas lietojamības datubāzes.

Iespējams, galvenā atšķirība slēpjas tajā, ka ALEPH ir starptautiski atzīta informācijas sistēma, kuru izvērtējuši un par labu atzinuši paši bibliotēku pārstāvji? Kā “kulturaskarte.lv”, tā arī “nmkk.lv” veidojuši vietējie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi… Lai cik labs būtu sauklis “Izvēlies Latvijas preci”, ilgtermiņā un zināmā mērā piespiedu kārtā lietojamos produktos ir vērtīgāk veikt rūpīgu tirgus izpēti, noskaidrojot, vai kaut kur jau kas līdzīgs nav izgudrots. Un, ja patiešām nav, vēl arī izpētīt, vai jaunievedums nesīs atvieglojumus vai arī sarežģījumus.

CITI ŠOBRĪD LASA
Kultūras informācijas sistēmu centra speciāliste Una Balode gan pārmetumus par “nmkk.lv” programmatūras kvalitāti noraida, uzsverot, ka noticis starptautisks konkurss, turklāt sistēmanalīzes fāzē esot iesaistīta muzeja ekspertu grupa astoņu cilvēku sastāvā, vairāk nekā 40 kopīgās sanāksmēs ar sistēmas izstrādātājiem soli pa solim programmas prasības precizēja atbilstoši muzeju vajadzībām. Tomēr fakts no tā nemainās: runājot ar ļoti daudziem muzeju pārstāvjiem, līdz šim nav gadījies saņemt nevienu pozitīvu atsauci par “nmkk.lv”. Savukārt no lietotāja viedokļa pat tik apjomīgā kolekcijā kā Britu muzeja digitalizētie 3 500 000 objekti orientēties vieglāk nekā mūsu muzeju kataloga 935 372 ierakstos.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.