Ilgstoši Latvija bija palikusi vienīgā valsts Eiropā, no kuras nebija atļauti šāda veida lidojumi, bet tagad viss ir mainījies 8
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Beidzot ir atļauti un atsākušies lidojumi uz trešajām valstīm. Tā lēmis Ministru kabinets, un tas jau izsaucis plašas diskusijas.
Ilgstoši Latvija bija palikusi vienīgā valsts Eiropas Savienībā, no kuras nebija atļauti šāda veida lidojumi. Kā pirms tam norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, vilcināšanās šī jautājumā izskatīšanā var novest pie tā, ka lidosta “Rīga” zaudēs Baltijas tranzīta mezgla statusu.
Par to brīdināja arī Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs un Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. “Negribētu nonākt situācijā, kad Lietuva mūs apsteidz pārvadāto pasažieru skaita ziņā absolūtos skaitļos,” intervijā “Latvijas Biznesam” nesen atklāja Kokars.
Pārvadāto pasažieru skaita dati rāda, ka februārī gan Viļņa, gan Tallina Rīgas lidostai jau bija priekšā. Februārī lidostā pārvadāts par 95,1% mazāk pasažieru nekā pagājušā gada februārī (kopumā pārvadāts 24 041 pasažieris), turklāt bijušas dienas, kad Rīgā nolaižas tikai viena neliela lidmašīna. Vēl pirms mēneša Rīgas lidostai cauri izgāja 50 tūkstoši cilvēku.
Lietuvas lidostu pārraugošās institūcijas “Lietuvas lidostas” pārstāvis Tads Vasiļausks “Latvijas Avīzei” norādīja, ka jaunākie februāra dati rāda, ka Viļņas lidostā bijis pasažieru skaita samazinājums par 90,3% (pārvadāti 32 493 cilvēki), salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Savukārt Tallinas lidostā kritums bijis par 88% (pārvadāti 25 049).
Līdz pandēmijai Rīga bija pārliecinošs tuvējā reģiona transporta centrs, taču ilgstoši ceļotgribētājiem nācās meklēt alternatīvas un Rīgas stabilās pozīcijas arvien vairāk atgādināja “Jengas” galda spēli. No torņa bija jāizvelk vēl daži koka klucīši, un konstrukcija sabruktu.
Līdz ar valdības lēmumu nozare var mazliet uzelpot – sagaidāms, ka ceļotāji, kas devās uz kaimiņvalstu lidostām, tagad izmantos Rīgas lidostu un mūsu aviopārvadātāju pakalpojumus. Daudzi uzsver, ka valdības lēmums ir nepārdomāts un situāciju tikai pasliktinās, taču tam īsti nav statistisku argumentu.
Pirmkārt, ar lidmašīnām Latvijā ielidojis tikai apmēram procents no visiem valstī saslimušajiem. Jā, visticamāk, tieši ielidojošie pavasarī vīrusu mums ievazāja, bet tobrīd nebija nekādas ielidojušo kontroles, un tikai pilnīgs “lokdauns” vēl februārī to būtu novērsis. Otrkārt, mēs varam daudz un dikti nopelt un kaunināt ceļotājus, bet vai tas viņos radīs kādas emocijas? Nebūsim naivi.
Labāk, lai viņi izceļo un ieceļo no Rīgas lidostas, tādā veidā garantējot viņu pārbaudi un uzskaiti, nevis nekontrolēti izmanto kaimiņvalstu lidostas, vēlāk ar automašīnu tikpat nekontrolēti atgriežoties mājās. Kā zināms, pa sauszemi iebraukušo skaitu kontrolēt ir daudz grūtāk un dārgāk. Bieži vien šie cilvēki nedz aizpilda “Covidpass” anketu, nedz ievēro pašizolāciju pēc atgriešanās. Ielidojošie ir uzskaitīti, un viņus jebkurā laikā var apmeklēt policija.
Nebija pamatots epidemiologu un valdības lēmums slēgt gaisa satiksmi, bet sauszemes satiksmi privātajam transportam atstāt atvērtu. Acīmredzot valsts institūcijām aizliegt lidojumus bija vienkārši ērtāk.
Šī lēmuma neveiksmi pierāda Latvijas vājā cīņa ar pandēmiju – mums ilgstoši bijusi viena no sliktākajām situācijām Eiropā. Tāpēc risinājumi bija divi – vai nu bija jāiet uz visu banku un jāslēdz visas valsts robežas, vai tieši otrādi – uz trešajām valstīm jāatļauj gan autopārvadājumi, gan lidojumi.
